
ANGUTTARA NIKAYA – TĂNG CHI BỘ KINH
Chương IV - Bốn Pháp (Catukkanipātapāḷi)
CHÁNH KINH PALI
|
CHÚ GIẢI PALI
|
BẢN DỊCH VIỆT
|
3. Uruvelavaggo
|
3. Uruvelavaggo
|
III. Phẩm Uruvelà
|
1.
Paṭhamauruvelasuttaṃ
|
1.
Paṭhamauruvelasuttavaṇṇanā
|
(I) (21) Tại Uruvelà (1)
|
21.
Evaṃ me sutaṃ
[saṃ. ni. 1.173 āgataṃ] – ekaṃ samayaṃ
bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra
kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te
bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
|
21.
Tatiyassa paṭhame
uruvelāyanti ettha
uruvelāti mahāvelā, mahāvālikarāsīti attho. Atha vā
urūti vālukā vuccati,
velāti mariyādā. Velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti
evamettha attho daṭṭhabbo. Atīte kira anuppanne buddhe dasasahassā
kulaputtā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā tasmiṃ padese viharantā
ekadivasaṃ sannipatitvā katikavattaṃ akaṃsu – ‘‘kāyakammavacīkammāni
nāma paresampi pākaṭāni honti, manokammaṃ pana apākaṭaṃ. Tasmā yo
kāmavitakkaṃ vā byāpādavitakkaṃ vā vihiṃsāvitakkaṃ vā vitakketi,
tassa añño codako nāma natthi. So attanāva attānaṃ codetvā
pattapuṭena vālukaṃ āharitvā imasmiṃ ṭhāne ākiratu, idamassa
daṇḍakamma’’nti. Tato paṭṭhāya yo tādisaṃ vitakkaṃ vitakketi, so
tattha pattapuṭena vālukaṃ ākirati, evaṃ tattha anukkamena
mahāvālukarāsi jāto. Tato naṃ pacchimā janatā parikkhipitvā
cetiyaṭṭhānamakāsi, taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘uruvelāti mahāvelā,
mahāvālikarāsīti attho’’ti. Tameva sandhāya vuttaṃ – ‘‘atha vā urūti
vālukā vuccati, velāti mariyādā, velātikkamanahetu āhaṭā uru
uruvelāti evamettha attho daṭṭhabbo’’ti.
Najjā nerañjarāya tīreti
uruvelagāmaṃ nissāya nerañjarānadītīre viharāmīti dasseti.
Ajapālanigrodheti
ajapālakā tassa nigrodhassa chāyāya
nisīdantipi tiṭṭhantipi, tasmā so ajapālanigrodhotveva saṅkhaṃ gato,
tassa heṭṭhāti attho. Paṭhamābhisambuddhoti
sambuddho hutvā paṭhamameva. Udapādīti ayaṃ
vitakko pañcame sattāhe udapādi. Kasmā udapādīti? Sabbabuddhānaṃ
āciṇṇattā ceva pubbāsevanatāya ca. Tattha pubbāsevanāya
pakāsanatthaṃ tittirajātakaṃ āharitabbaṃ. Hatthivānaratittirā kira
ekasmiṃ padese viharantā ‘‘yo amhākaṃ mahallako, tasmiṃ sagāravā
viharissāmā’’ti nigrodhaṃ dassetvā ‘‘ko nu kho amhākaṃ mahallako’’ti
vīmaṃsantā tittirassa mahallakabhāvaṃ ñatvā tassa
jeṭṭhāpacāyanakammaṃ katvā aññamaññaṃ samaggā
sammodamānā viharitvā saggaparāyaṇā ahesuṃ. Taṃ kāraṇaṃ ñatvā rukkhe
adhivatthā devatā imaṃ gāthamāha –
‘‘Ye
vuḍḍhamapacāyanti, narā dhammassa kovidā;
Diṭṭheva dhamme
pāsaṃsā, samparāye ca suggatī’’ti. (jā. 1.1.37);
Evaṃ
ahetukatiracchānayoniyaṃ nibbattopi tathāgato sagāravavāsaṃ rocesi,
idāni kasmā na rocessatīti. Agāravoti
aññasmiṃ gāravarahito, kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho.
Appatissoti patissayarahito, kañci
jeṭṭhakaṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho. Samaṇaṃvā
brāhmaṇaṃ vāti ettha samitapāpabāhitapāpāyeva samaṇabrāhmaṇā
adhippetā. Sakkatvā garuṃ katvāti
sakkārañceva katvā garukārañca upaṭṭhapetvā.
Sadevake loketiādīsu
saddhiṃ devehi sadevake. Devaggahaṇena cettha mārabrahmesu
gahitesupi māro nāma vasavattī sabbesaṃ upari vasaṃ vatteti, brahmā
nāma mahānubhāvo, ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ
pharati, dvīhi dvīsu, dasahi aṅgulīhi dasasu cakkavāḷasahassesu
ālokaṃ pharati. So iminā sīlasampannataroti vattuṃ mā labhantūti
samārake sabrahmaketi visuṃ vuttaṃ. Tathā
samaṇā nāma ekanikāyādivasena bahussutā sīlavanto paṇḍitā,
brāhmaṇāpi vatthuvijjādivasena bahussutā paṇḍitā. Te iminā
sampannatarāti vattuṃ mā labhantūti
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyāti vuttaṃ.
Sadevamanussāyāti idaṃ pana nippadesato
dassanatthaṃ gahitameva gahetvā vuttaṃ. Apicettha purimāni tīṇi
padāni lokavasena vuttāni, pacchimāni dve pajāvasena.
Sīlasampannataranti sīlena sampannataraṃ,
adhikataranti attho. Ettha ca sīlādayo cattāro dhammā
lokiyalokuttarā kathitā, vimuttiñāṇadassanaṃ lokiyameva.
Paccavekkhaṇañāṇameva hetaṃ. Pāturahosīti
‘‘ayaṃ satthā avīcito yāva bhavaggā sīlādīhi attanā adhikataraṃ
apassanto ‘mayā paṭividdhanavalokuttaradhammameva sakkatvā
upanissāya viharissāmī’ti cinteti, kāraṇaṃ bhagavā cinteti, atthaṃ
vuḍḍhiṃ visesaṃ cinteti, gacchāmissa ussāhaṃ
janessāmī’’ti cintetvā purato pākaṭo ahosi, abhimukhe aṭṭhāsīti
attho.
Vihaṃsuviharanti cāti
ettha yo vadeyya – ‘‘viharantīti vacanato paccuppannepi bahū
buddhā’’ti, so ‘‘bhagavāpi bhante etarahi arahaṃ sammāsambuddho’’ti
iminā vacanena paṭibāhitabbo.
‘‘Na me ācariyo
atthi, sadiso me na vijjati;
Sadevakasmiṃ
lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’’ti. (mahāva. 11; ma. ni. 2.341) –
Ādīhi cassa
suttehi aññesaṃ buddhānaṃ abhāvo dīpetabbo. Tasmāti
yasmā sabbepi buddhā saddhammagaruno, tasmā.
Mahattamabhikaṅkhatāti mahantabhāvaṃ patthayamānena.
Saraṃ buddhāna sāsananti buddhānaṃ sāsanaṃ
sarantena.
Yatoti yasmiṃ kāle.
Mahattena samannāgatoti rattaññumahattaṃ
vepullamahattaṃ brahmacariyamahattaṃ lābhaggamahattanti iminā
catubbidhena mahattena samannāgato. Atha me
saṅghepi gāravoti atha mayhaṃ saṅghepi gāravo jāto. Kismiṃ
pana kāle bhagavatā saṅghe gāravo katoti? Mahāpajāpatiyā
dussayugadānakāle. Tadā hi bhagavā attano upanītaṃ dussayugaṃ
‘‘saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi
saṅgho cā’’ti vadanto saṅghe gāravaṃ akāsi nāma.
|
1. Một thời, Thế Tôn trú ở
Sàvatthi, tại Jetavana, ở khu vườn ông Anàthapindika. Tại đấy, Thế
Tôn gọi các Tỷ-kheo:
- Này các Tỷ-kheo.
- Thưa vâng, bạch Thế Tôn.
Thế Tôn nói như sau:
|
‘‘Ekamidāhaṃ
, bhikkhave, samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi najjā
nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tassa mayhaṃ,
bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko
udapādi – ‘dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso. Kiṃ nu kho ahaṃ
samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā
[garukatvā (sī. pī.)] upanissāya
vihareyya’’’nti?
|
- Một thời, này các Tỷ-kheo, Ta
trú ở Uruvelà trên bờ sông Neranjarà, dưới cây bàng ajapàla, khi mới
thành Chánh giác. Trong khi Ta Thiền tịnh độc cư, này các Tỷ-kheo,
tư tưởng sau đây được khởi lên: "Thật là khó khăn, sống không cung
kính, không vâng lời, vậy Ta hăy cung kính, đảnh lễ và sống y chỉ
vào một vị Sa-môn hay Bà-la-môn".
|
‘‘Tassa mayhaṃ,
bhikkhave, etadahosi – aparipūrassa kho ahaṃ sīlakkhandhassa
pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā
upanissāya vihareyyaṃ.
|
Rồi này các Tỷ-kheo, Ta suy nghĩ:
"Với mục đích làm cho giới uẩn chưa được đầy đủ, Ta hăy cung kính,
đảnh lễ và sống y chỉ vào một vị Sa-môn hay Bà-la-môn nào khác.
|
Na kho panāhaṃ
passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya
sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā
sīlasampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya
vihareyyaṃ.
|
Nhưng Ta không thấy một chỗ nào
trong thế giới chư Thiên, Ác ma và Phạm thiên, giữa quần chúng
Sa-môn và Bà-la-môn, chư Thiên hay loài Người, không có một vị
Sa-môn hay Bà-la-môn nào khác với giới đầy đủ hơn Ta, mà Ta có thể
cung kính, đảnh lễ, sống y chỉ.
|
‘‘Aparipūrassa kho
ahaṃ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā
sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi
sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya
sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā
samādhisampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya
vihareyyaṃ.
‘‘Aparipūrassa kho
ahaṃ paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā
sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi
sadevake loke samārake sabrahmake
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā
brāhmaṇaṃ vā attanā paññāsampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā
upanissāya vihareyyaṃ.
‘‘Aparipūrassa kho
ahaṃ vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā
sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
|
Với mục đích làm cho định uẩn chưa
được đầy đủ, Ta hăy cung kính, đảnh lễ và sống y chỉ vào một vị
Sa-môn hay Bà-la-môn nào khác ... Với mục đích làm cho tuệ uẩn chưa
được đầy đủ, Ta hăy cung kính, đảnh lễ và sống y chỉ vào một vị
Sa-môn hay Bà-la-môn nào khác ... Với mục đích làm cho giải thoát
uẩn chưa được đầy đủ, Ta hăy cung kính, đảnh lễ và sống y chỉ vào
một vị Sa-môn hay Bà-la-môn nào khác.
|
Na kho panāhaṃ
passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya
sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā
vimuttisampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya
vihareyya’’nti.
|
Nhưng Ta không thấy một chỗ nào
trong thế giới chư Thiên, Ác ma và Phạm thiên, giữa quần chúng
Sa-môn và Bà-la-môn, chư Thiên hay loài Người, không có một vị
Sa-môn hay Bà-la-môn nào khác với giới đầy đủ hơn Ta, mà Ta có thể
sống cung kính, đảnh lễ, sống y chỉ".
|
‘‘Tassa
mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ
yvāyaṃ [yopāyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)]
dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā
upanissāya vihareyya’’’nti.
|
Rồi này các Tỷ-kheo, Ta suy nghĩ
như sau: "Với pháp này mà Ta đă chơn chánh giác ngộ, Ta hăy cung
kính đảnh lễ và sống y chỉ pháp ấy".
|
‘‘Atha kho,
bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya
– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ
[sammiñjitaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vā bāhaṃ
pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ – brahmaloke
antarahito mama purato pāturahosi.
|
2. Rồi Phạm thiên Sahampati với
tâm tư của ḿnh biết tâm tư của ta, như một nhà lực sĩ duỗi cánh tay
đang co lại, hay co lại bàn tay đang duỗi ra. Cũng như vậy, Phạm
thiên Sahampati biến mất ở Phạm thiên giới và hiện ra trước mặt ta.
|
Atha kho,
bhikkhave, brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇaṃ
jāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā
maṃ etadavoca –
|
Rồi Phạm thiên Sahampati đắp
thượng y vào môt bên vai, với đầu gối chân mặt quỳ trên đất, chắp
tay hướng đến Ta và thưa với ta:
|
‘evametaṃ bhagavā,
evametaṃ sugata! Yepi te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto
sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṃyeva sakkatvā garuṃ katvā
upanissāya vihariṃsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ
arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṃyeva sakkatvā garuṃ
katvā upanissāya viharissanti; bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ
sammāsambuddho dhammaṃyeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya
viharatū’’’ti.
|
"Như vậy là phải, bạch Thế Tôn!
Như vậy là phải, bạch Thiện Thệ! Bạch Thế Tôn, trong thời quá khứ,
các vị A-la-hán, Chánh Đẳng Giác, chư Tôn giả ấy đă cung kính đảnh
lễ, sống y chỉ vào Chánh pháp. Bạch Thế Tôn, trong thời vị lai, các
vị sẽ thành A-la-hán, Chánh Đẳng Giác, các Tôn giả ấy sẽ cung kính
đảnh lễ, sống y chỉ vào Chánh pháp. Bạch Thế Tôn, mong rằng thời
hiện tại, Thế Tôn, bậc A-la-hán, Chánh Đẳng Giác, hăy cung kính đảnh
lễ, sống y chỉ vào Chánh pháp".
|
Idamavoca brahmā
sahampati. Idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –
|
Phạm thiên Sahampati nói như vậy.
Sau khi nói như vậy, lại nói thêm như sau:
|
‘‘Ye ca atītā
[ye cabbhatītā (sī. pī. ka.)] sambuddhā,
ye ca buddhā anāgatā;
Yo cetarahi
sambuddho, bahūnaṃ [bahunnaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)
saṃ. ni. 1.173] sokanāsano.
‘‘Sabbe
saddhammagaruno, vihaṃsu [vihariṃsu (syā. kaṃ.)]
viharanti ca;
Athopi
viharissanti, esā buddhāna dhammatā.
‘‘Tasmā
hi attakāmena [atthakāmena
(sī. ka.)], mahattamabhikaṅkhatā;
Saddhammo
garukātabbo, saraṃ buddhāna sāsana’’nti.
|
Chư Phật thời quá khứ
Chư Phật thời vị lai
Và đức Phật hiện tại
Đoạn sầu muộn nhiều người.
Tất cả các vị ấy
Đă đang và sẽ sống
Cung kính và đảnh lễ
Pháp chơn chánh vi diệu
Pháp nhĩ là như vậy
Đối với chư Phật-đà
Vậy muốn lợi cho ḿnh
Ước vọng làm đại nhân
Hăy cung kính đảnh lễ
Pháp chơn chánh vi diệu
Hăy ghi nhớ giáo pháp
Chư Phật Chánh Đẳng Giác
|
‘‘Idamavoca,
bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ
katvā tatthevantaradhāyi.
|
Này các Tỷ-kheo, Phạm Thiên
Sahampati nói như vậy; nói vậy xong, đảnh lễ ta, thân hữu hướng về
bên Ta rồi biến mất tại chỗ.
|
Atha khvāhaṃ,
bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā attano ca patirūpaṃ yvāyaṃ
[yopāyaṃ (sabbattha)] dhammo mayā
abhisambuddho tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya
vihāsiṃ.
|
Rồi này các Tỷ-kheo, sau khi biết
được thỉnh nguyện của Phạm thiên, và thích ứng với Ta, Ta sống cung
kính, tôn trọng và y chỉ pháp ấy và Ta đă tự Chánh Đẳng Giác.
|
Yato ca kho,
bhikkhave, saṅghopi mahattena samannāgato, atha me
saṅghepi gāravo’’ti. Paṭhamaṃ.
|
Và
này các Tỷ-kheo, v́ rằng chúng Tăng thành tựu sự cao cả nên Ta tôn
trọng đặc biệt chúng Tăng.
|
2. Dutiyauruvelasuttaṃ
|
2.
Dutiyauruvelasuttavaṇṇanā
|
(II) (22) Tại Uruvelà (2)
|
22.
‘‘Ekamidāhaṃ , bhikkhave, samayaṃ uruvelāyaṃ
viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho.
|
22.
Dutiye sambahulāti
bahukā. Brāhmaṇāti huhukkajātikena
brāhmaṇena saddhiṃ āgatā brāhmaṇā. Jiṇṇāti
jarājiṇṇā. Vuḍḍhāti
vayovuddhā. Mahallakāti jātimahallakā.
Addhagatāti tayo vaye addhe atikkantā.
Sutametanti amhehi sutaṃ etaṃ.
Tayidaṃ bho, gotama, tathevāti bho, gotama,
etaṃ amhehi sutakāraṇaṃ tathā eva. Tayidaṃ bho,
gotama, na sampannamevāti taṃ etaṃ abhivādanādiakaraṇaṃ
ananucchavikameva.
Akālavādītiādīsu akāle
vadatīti akālavādī. Asabhāvaṃ vadatīti
abhūtavādī. Anatthaṃ vadati, no atthanti
anatthavādī. Adhammaṃ vadati, no dhammanti
adhammavādī. Avinayaṃ vadati
, no vinayanti avinayavādī.
Anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitāti na hadaye nidhetabbayuttakaṃ
vācaṃ bhāsitā. Akālenāti kathetuṃ
ayuttakālena. Anapadesanti apadesarahitaṃ,
sāpadesaṃ sakāraṇaṃ katvā na katheti.
Apariyantavatinti pariyantarahitaṃ, na paricchedaṃ dassetvā
katheti. Anatthasaṃhitanti na
lokiyalokuttaraatthanissitaṃ katvā katheti. Bālo
therotveva saṅkhaṃ gacchatīti andhabālo theroti saṅkhaṃ
gacchati.
Kālavādītiādīni
vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Paṇḍito
therotveva saṅkhaṃ gacchatīti paṇḍiccena samannāgatattā
paṇḍito, thirabhāvappattiyā theroti saṅkhaṃ
gacchati.
Bahussuto hotīti bahuṃ
assa sutaṃ hoti, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ pāḷianusandhipubbāparavasena
uggahitaṃ hotīti attho. Sutadharoti sutassa
ādhārabhūto. Yassa hi ito gahitaṃ ito palāyati, chiddaghaṭe udakaṃ
viya na tiṭṭhati, parisamajjhe ekasuttaṃ vā jātakaṃ vā kathetuṃ vā
vācetuṃ vā na sakkoti, ayaṃ na sutadharo nāma. Yassa pana uggahitaṃ
buddhavacanaṃ uggahitakālasadisameva hoti, dasapi vīsatipi vassāni
sajjhāyaṃ akarontassa neva nassati, ayaṃ sutadharo nāma.
Sutasannicayoti sutassa sannicayabhūto.
Yassa hi sutaṃ hadayamañjūsāya sannicitaṃ silāya lekhā viya
suvaṇṇapatte pakkhittasīhavasā viya ca
tiṭṭhati, ayaṃ sutasannicayo nāma. Dhātāti
dhātā paguṇā. Ekaccassa hi uggahitabuddhavacanaṃ dhātaṃ paguṇaṃ
niccalikaṃ na hoti, ‘‘asukaṃ suttaṃ vā jātakaṃ vā kathehī’’ti vutte
‘‘sajjhāyitvā saṃsanditvā samanuggāhitvā jānissāmī’’ti vadati.
Ekaccassa dhātaṃ paguṇaṃ bhavaṅgasotasadisaṃ hoti, ‘‘asukaṃ suttaṃ
vā jātakaṃ vā kathehī’’ti vutte uddharitvā tameva katheti. Taṃ
sandhāya vuttaṃ ‘‘dhātā’’ti. Vacasāparicitāti
suttadasaka-vaggadasakapaṇṇāsadasakavasena vācāya sajjhāyitā.
Manasānupekkhitāti cittena anupekkhitā.
Yassa vācāya sajjhāyitaṃ buddhavacanaṃ manasā cintentassa tattha
tattha pākaṭaṃ hoti, mahādīpaṃ jāletvā ṭhitassa rūpagataṃ viya
paññāyati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhiyā
suppaṭividdhāti atthato ca kāraṇato ca paññāya suppaṭividdhā.
Ābhicetasikānanti
abhicetoti abhikkantaṃ visuddhaṃ cittaṃ
vuccati, adhicittaṃ vā, abhicetasi jātāni ābhicetasikāni,
abhicetosannissitānīti vā ābhicetasikāni.
Diṭṭhadhammasukhavihārānanti
diṭṭhadhamme sukhavihārānaṃ. Diṭṭhadhammoti paccakkho attabhāvo
vuccati, tattha sukhavihārabhūtānanti attho. Rūpāvacarajjhānānametaṃ
adhivacanaṃ. Tāni hi appetvā nisinnā jhāyino imasmiṃyeva attabhāve
asaṃkiliṭṭhanekkhammasukhaṃ vindanti, tasmā
‘‘diṭṭhadhammasukhavihārānī’’ti vuccati.
Nikāmalābhīti nikāmena lābhī, attano icchāvasena lābhī,
icchiticchitakkhaṇe samāpajjituṃ samatthoti vuttaṃ hoti.
Akicchalābhīti sukheneva paccanīkadhamme
vikkhambhetvā samāpajjituṃ samatthoti vuttaṃ hoti.
Akasiralābhīti akasirānaṃ lābhī vipulānaṃ, yathāparicchedena
vuṭṭhātuṃ samatthoti vuttaṃ hoti. Ekacco hi lābhīyeva hoti, na pana
icchiticchitakkhaṇe sakkoti samāpajjituṃ. Ekacco sakkoti
tathāsamāpajjituṃ, pāripanthike ca pana
kicchena vikkhambheti. Ekacco tathā ca samāpajjati, pāripanthike ca
akiccheneva vikkhambheti, na sakkoti nāḷikayantaṃ viya
yathāparicchedeyeva vuṭṭhātuṃ. Yassa pana ayaṃ tividhāpi sampadā
atthi, so ‘‘akicchalābhī akasiralābhī’’ti vuccati.
Āsavānaṃ khayātiādīni vuttatthāneva. Evamidha sīlampi
bāhusaccampi khīṇāsavasseva sīlaṃ bāhusaccañca, jhānānipi
khīṇāsavasseva vaḷañjanakajjhānāni kathitāni. ‘‘Āsavānaṃ
khayā’’tiādīhi pana arahattaṃ kathitaṃ.
Phalena cettha maggakiccaṃ pakāsitanti veditabbaṃ.
Uddhatenāti
uddhaccasahagatena. Samphanti palāpakathaṃ.
Asamāhitasaṅkappoti aṭṭhapitasaṅkappo.
Magoti magasadiso. Ārāti
dūre. Thāvareyyamhāti thāvarabhāvato.
Pāpadiṭṭhīti lāmakadiṭṭhi.
Anādaroti ādararahito.
Sutavāti sutena upagato. Paṭibhānavāti
duvidhena paṭibhānena samannāgato. Paññāyatthaṃ
vipassatīti sahavipassanāya maggapaññāya catunnaṃ saccānaṃ
atthaṃ vinivijjhitvā passati. Pāragū sabbadhammānanti
sabbesaṃ khandhādidhammānaṃ pāraṃ gato,
abhiññāpāragū, pariññāpāragū, pahānapāragū, bhāvanāpāragū,
sacchikiriyāpāragū, samāpattipāragūti evaṃ chabbidhena pāragamanena
sabbadhammānaṃ pāraṃ pariyosānaṃ gato. Akhiloti
rāgakhilādivirahito. Paṭibhānavāti
duvidheneva paṭibhānena samannāgato.
Brahmacariyassa kevalīti sakalabrahmacariyo. Sesamettha
uttānamevāti.
|
1. Một thời, này các Tỷ-kheo, Ta
trú ở Uruvelà, trên bờ sống Neranjarà, dưới cây bàng Nigrodha, khi
mới thành Chánh giác.
|
Atha kho,
bhikkhave, sambahulā brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā
vayoanuppattā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṃ
sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdiṃsu.
|
Rồi này các Tỷ-kheo, rất nhiều
Bà-la-môn già cả, trưởng lăo, các bậc trưởng thượng, đă đi quá nửa
cuộc đời, đă đạt cuối mức tuổi đời, đi đến ta; sau khi đến, nói lên
với Ta những lời chào đón hỏi thăm; sau khi nói lên những lời chào
đón hỏi thăm thân hữu rồi ngồi xuống một bên.
|
Ekamantaṃ nisinnā
kho, bhikkhave, te brāhmaṇā maṃ etadavocuṃ –
|
Ngồi xuống một bên, này các
Tỷ-kheo, các Bà-la-môn ấy nói với Ta như sau:
|
‘sutaṃ netaṃ
[metaṃ (sī. syā. kaṃ. ka.)], bho gotama –
|
"Thưa Tôn giả Gotama, chúng tôi
được nghe như sau:
|
na samaṇo gotamo
brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti
vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetīti. Tayidaṃ, bho gotama,
tatheva.
|
"Sa-môn Gotama không có kính lễ,
không có đứng dậy, không có lấy ghế mời ngồi các bậc Bà-la-môn già
cả, trưởng lăo, các bậc trưởng thượng đă đi quá nửa cuộc đời, đă đạt
cuối mức tuổi đời". Thưa Tôn giả Gotama, có phải sự t́nh là như vậy
không?
|
Na hi bhavaṃ
gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte
abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaṃ, bho
gotama, na sampannamevā’’’ti.
|
Nếu Tôn giả môn Gotama không có
kính lễ, không có đứng dậy, không có lấy ghế mời ngồi các bậc
Bà-la-môn già cả, trưởng lăo, các bậc trưởng thượng đă đi quá nửa
cuộc đời, đă đạt cuối mức tuổi đời, sự t́nh như vậy, thưa Tôn giả
Gotama là không được tốt đẹp".
|
‘‘Tassa mayhaṃ,
bhikkhave, etadahosi – ‘nayime [na vata me (sī.
pī.), na cayime (syā. kaṃ.), na vatime (?)] āyasmanto jānanti
theraṃ vā therakaraṇe vā dhamme’ti.
|
2. Này các Tỷ-kheo, về vấn đề ấy,
Ta suy nghĩ như sau: "Các Tôn giả này không hiểu ǵ về trưởng lăo,
hay các pháp tác thành vị trưởng lăo".
|
Vuddho cepi,
bhikkhave, hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā. So ca
hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī,
anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ
anatthasaṃhitaṃ. Atha kho so ‘bālo thero’tveva
[teva (sī. pī.)] saṅkhaṃ gacchati.
|
Nếu trưởng lăo, này các Tỷ-kheo,
là 80 tuổi, hay 90 tuổi, hay 100 tuổi đời, và nếu vị ấy nói phi
thời, nói phi chân, nói phi nghĩa, nói phi pháp, nói phi luật, nói
những lời không đáng giữ ǵn, lời nói không hợp thời cơ, không hợp
lư, không có giới hạn, không có liên hệ đến mục đích, thời vị ấy chỉ
được gọi là vị trưởng lăo ngu.
|
‘‘Daharo cepi,
bhikkhave, hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato
paṭhamena vayasā . So ca hoti kālavādī
bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ
vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ
atthasaṃhitaṃ. Atha kho so ‘paṇḍito thero’tveva saṅkhaṃ gacchati.
|
Nếu là một vị tuổi trẻ, này các Tỷ
kheo, một thanh niên c̣n non trẻ, tóc đen nhánh, trong tuổi hiền
thiện của đời, c̣n trong tuổi thanh xuân, vị ấy nói lời đúng thời,
nói lời chân thực, nói lời có nghĩa, nói lời đúng pháp, nói lời đúng
luật, nói những lời đáng giữ ǵn, lời nói hợp thời cơ, hợp lư, có
giới hạn, liên hệ đến mục đích, thời vị ấy chỉ được gọi là vị trưởng
lăo hiền trí.
|
‘‘Cattārome
, bhikkhave, therakaraṇā dhammā. Katame
cattāro?
|
3. Này các Tỷ-kheo, có bốn pháp
tác thành trưởng lăo này. Thế nào là bốn?
|
Idha, bhikkhave,
bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya
sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti
sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā
pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ [sātthā
sabyañjanā (sī. pī.)] kevalaparipuṇṇaṃ
[kevalaparipuṇṇā (sī.)] parisuddhaṃ brahmacariyaṃ
abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā
[dhatā (sī. syā. kaṃ. pī.)] vacasā
paricitā manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā, catunnaṃ jhānānaṃ
ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti
akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharati.
|
Ở đây, này các Tỷ-kheo, vị Tỷ-kheo
có giới, sống chế ngự với sự chế ngự của giới bổn Pàtimokkha, đầy đủ
uy nghi chánh hạnh, thấy sợ hăi trong các lỗi nhỏ nhặt, chấp nhận và
học tập trong các học pháp. Là vị nghe nhiều, thọ tŕ điều đă nghe,
tích tụ điều đă nghe, những pháp sơ thiện, trung thiện, hậu thiện,
có nghĩa có văn, đề cao Phạm hạnh hoàn toàn viên măn thanh tịnh, các
pháp như vậy, vị ấy nghe nhiều, thọ tŕ đọc tụng bằng lời, quán sát
với ư, thể nhập với chánh kiến, đối với bốn thiền thuộc tăng thượng
tâm, hiện tại lạc trú, có được không khó khăn, có được không mệt
nhọc, có được không phí sức; do đoạn diệt các lậu hoặc, ngay trong
hiện tại, tự ḿnh với thắng trí, chứng ngộ, chứng đạt và an trú vô
lậu tâm giải thoát, tuệ giải thoát.
|
Ime kho,
bhikkhave, cattāro therakaraṇā dhammā’’ti.
|
Này các Tỷ-kheo, bốn pháp này tác
thành vị trưởng lăo.
|
‘‘Yo uddhatena cittena, samphañca
bahu bhāsati;
Asamāhitasaṅkappo,
asaddhammarato mago;
Ārā so
thāvareyyamhā, pāpadiṭṭhi anādaro.
‘‘Yo ca sīlena
sampanno, sutavā paṭibhānavā;
Saññato dhīro
dhammesu [saññato dhīradhammesu (sī.), saṃyutto
thiradhammesu (syā. kaṃ.)], paññāyatthaṃ vipassati.
‘‘Pāragū
sabbadhammānaṃ, akhilo paṭibhānavā;
Pahīnajātimaraṇo,
brahmacariyassa kevalī.
‘‘Tamahaṃ vadāmi
theroti, yassa no santi āsavā;
Āsavānaṃ khayā
bhikkhu, so theroti pavuccatī’’ti. dutiyaṃ;
|
Ai với tâm cống cao
Nói nhiều lời phù phiếm
Với tư duy không định
Như thú không ưa pháp
Xa địa vị trưởng lăo
Ác kiến, không kính trọng
Và ai đủ giới hạnh
Nghe nhiều trí biện tài
Sống chế ngự bậc trí
Đối với tất cả pháp
Vị ấy với trí tuệ
Quán thấy chơn ư nghĩa
Đạt cứu cánh các pháp
Không hoang vu, biện tài
Đoạn tận sanh và chết
Viên măn hành Phạm hạnh
Vị ấy Ta gọi tên
Trưởng lăo không lậu hoặc
Do đoạn trừ lậu hoặc
Được gọi là trưởng lăo.
|
3. Lokasuttaṃ
|
3.
Lokasuttavaṇṇanā
|
(III) (23). Thế Giới.
|
23.
‘‘Loko , bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho.
Lokasmā tathāgato visaṃyutto.
|
23.
Tatiye lokoti dukkhasaccaṃ.
Abhisambuddhoti ñāto paccakkho kato.
Lokasmāti
dukkhasaccato. Pahīnoti mahābodhimaṇḍe
arahattamaggañāṇena pahīno. Tathāgatassa bhāvitāti
tathāgatena bhāvitā.
Evaṃ ettakena
ṭhānena catūhi saccehi attano buddhabhāvaṃ kathetvā idāni
tathāgatabhāvaṃ kathetuṃ yaṃ, bhikkhavetiādimāha.
Tattha diṭṭhanti rūpāyatanaṃ.
Sutanti saddāyatanaṃ.
Mutanti patvā gahetabbato gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ
phoṭṭhabbāyatanaṃ. Viññātanti sukhadukkhādi
dhammārammaṇaṃ. Pattanti pariyesitvā vā
apariyesitvā vā pattaṃ. Pariyesitanti
pattaṃ vā appattaṃ vā pariyesitaṃ. Anuvicaritaṃ
manasāti cittena anusañcaritaṃ.
Tathāgatenaabhisambuddhanti
iminā etaṃ dasseti – yaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa
lokassa nīlaṃ pītakantiādi rūpārammaṇaṃ cakkhudvāre āpāthaṃ
āgacchati, ‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma rūpārammaṇaṃ
disvā sumano vā dummano vā majjhatto vā
jāto’’ti sabbaṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ. Tathā yaṃ
aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa bherisaddo
mudiṅgasaddotiādi saddārammaṇaṃ sotadvāre āpāthaṃ āgacchati,
mūlagandho tacagandhotiādi gandhārammaṇaṃ ghānadvāre āpāthaṃ
āgacchati, mūlaraso khandharasotiādi rasārammaṇaṃ jivhādvāre āpāthaṃ
āgacchati, kakkhaḷaṃ mudukantiādi
pathavīdhātutejodhātuvāyodhātubhedaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ kāyadvāre
āpāthaṃ āgacchati, ‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma
phoṭṭhabbārammaṇaṃ phusitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā
jāto’’ti sabbaṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ. Tathā yaṃ
aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa
sukhadukkhādibhedaṃ dhammārammaṇaṃ manodvārassa āpāthaṃ āgacchati,
‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma dhammārammaṇaṃ vijānitvā sumano
vā dummano vā majjhatto vā jāto’’ti sabbaṃ tathāgatassa evaṃ
abhisambuddhaṃ. Yañhi, bhikkhave, imesaṃ sabbasattānaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ
mutaṃ viññātaṃ, tattha tathāgatena adiṭṭhaṃ vā asutaṃ vā amutaṃ vā
aviññātaṃ vā natthi, imassa pana mahājanassa pariyesitvā appattampi
atthi, apariyesitvā appattampi atthi, pariyesitvā pattampi atthi,
apariyesitvā pattampi atthi, sabbampi tathāgatassa appattaṃ nāma
natthi ñāṇena asacchikataṃ.
Tasmā tathāgatoti vuccatīti
yaṃ yathā lokena gataṃ, tassa tatheva gatattā
tathāgatoti vuccati . Pāḷiyaṃ pana
‘‘abhisambuddha’’nti vuttaṃ, taṃ gatasaddena ekatthaṃ. Iminā nayena
sabbavāresu tathāgatoti nigamassa attho veditabbo. Tassa yutti
ekapuggalavaṇṇanāyaṃ tathāgatasaddavitthāre vuttāyeva. Apicettha
aññadatthūti ekaṃsatthe nipāto. Dakkhatīti
daso. Vasaṃ vattetīti
vasavattī.
Sabbaṃ lokaṃ abhiññāti
tedhātukaṃ lokasannivāsaṃ jānitvā. Sabbaṃ loke
yathātathanti tasmiṃ tedhātukalokasannivāse yaṃkiñci neyyaṃ,
sabbaṃ taṃ yathātathaṃ aviparītaṃ jānitvā.
Visaṃyuttoti catunnaṃ yogānaṃ pahānena
visaṃyutto. Anūpayoti taṇhādiṭṭhiupayehi
virahito. Sabbābhibhūti rūpādīni
sabbārammaṇāni abhibhavitvā ṭhito. Dhīroti
dhitisampanno. Sabbaganthappamocanoti sabbe
cattāropi ganthe mocetvā ṭhito. Phuṭṭhassāti
phuṭṭhā assa. Idañca karaṇatthe sāmivacanaṃ.
Paramā santīti nibbānaṃ. Tañhi tena ñāṇaphusanena phuṭṭhaṃ.
Tenevāha – nibbānaṃ akutobhayanti. Atha
vā paramāsantīti
uttamā santi. Katarā sāti? Nibbānaṃ. Yasmā pana nibbāne kutoci
bhayaṃ natthi, tasmā taṃ akutobhayanti
vuccati. Vimutto upadhisaṅkhayeti
upadhisaṅkhayasaṅkhāte nibbāne tadārammaṇāya phalavimuttiyā vimutto.
Sīho anuttaroti parissayānaṃ sahanaṭṭhena
kilesānañca hiṃsanaṭṭhena tathāgato anuttaro sīho nāma.
Brahmanti seṭṭhaṃ. Itīti
evaṃ tathāgatassa guṇe jānitvā. Saṅgammāti
samāgantvā. Taṃ namassantīti taṃ tathāgataṃ
te saraṇaṃ gatā namassanti. Idāni yaṃ vadantā te namassanti, taṃ
dassetuṃ dantotiādi vuttaṃ. Taṃ
uttānatthamevāti.
|
1. - Này các Tỷ-kheo, thế giới
được Như Lai chánh đẳng giác. Như Lai không hệ lụy đối với đời.
|
Lokasamudayo,
bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. Lokasamudayo tathāgatassa
pahīno.
|
Này các Tỷ-kheo, thế giới tập khởi
được Như Lai chánh đẳng giác. Thế giới tập khởi được Như Lai đoạn
tận.
|
Lokanirodho,
bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. Lokanirodho tathāgatassa
sacchikato.
|
Này các Tỷ-kheo, thế giới đoạn
diệt được Như Lai chánh đẳng giác. Thế giới đoạn diệt được Như Lai
giác ngộ.
|
Lokanirodhagāminī
paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā. Lokanirodhagāminī
paṭipadā tathāgatassa bhāvitā.
|
Này các Tỷ-kheo, con đường đưa đến
thế giới đoạn diệt được Như Lai chánh đẳng giác. Con đường đưa đến
thế giới đoạn diệt được Như Lai tu tập.
|
‘‘Yaṃ, bhikkhave,
sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā
pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ
pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, sabbaṃ taṃ
tathāgatena abhisambuddhaṃ. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
|
2. Cái ǵ, này các Tỷ-kheo, trong
toàn thế giới với Thiên giới, Ma giới, Phạm thiên giới, cùng với
quần chúng Sa-môn, Bà-la-môn, chư Thiên và loài Người, được thấy,
được nghe, được cảm giác, được thức tri, được đạt đến, được tầm cầu,
được ư tư sát, tất cả đều được Như Lai chánh đẳng giác. Do vậy, được
gọi là Như Lai.
|
‘‘Yañca,
bhikkhave, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati
yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ
antare bhāsati lapati niddisati sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā.
Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
|
Từ đêm, này các Tỷ-kheo, Như Lai
được chánh đẳng giác, đến đêm Như Lai nhập Niết-bàn, trong thời gian
ấy, điều ǵ Như Lai nói, nói lên, tuyên bố, tất cả là như vậy, không
có khác được. Do vậy, được gọi là Như Lai.
|
‘‘Yathāvādī,
bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī. Iti yathāvādī
tathākārī, yathākārī tathāvādī. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
|
3. Này các Tỷ-kheo, Như Lai nói ǵ
th́ làm vậy, làm ǵ th́ nói vậy. V́ rằng nói ǵ th́ làm vậy, làm ǵ
th́ nói vậy, nên được gọi là Như Lai.
|
‘‘Sadevake,
bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya
sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto
aññadatthu daso vasavattī. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati’’.
|
Này các Tỷ-kheo, trong toàn thể
thế giới với Thiên giới, Ma giới, Phạm thiên giới, cùng với quần
chúng Sa-môn, Bà-la-môn, chư Thiên và loài Người, Như Lai là bậc
chiến thắng, không bị ai chiến bại, toàn tri, toàn kiến đại tự tại,
do vậy được gọi là Như Lai.
|
‘‘Sabbaṃ lokaṃ
abhiññāya, sabbaṃ loke yathātathaṃ;
Sabbaṃ lokaṃ
[sabbaloka (sī. syā. kaṃ. pī.)]
visaṃyutto, sabbaloke anūpayo.
‘‘Sa ve
sabbābhibhū dhīro, sabbaganthappamocano;
Phuṭṭha’ssa paramā
santi, nibbānaṃ akutobhayaṃ.
‘‘Esa
khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṃsayo;
Sabbakammakkhayaṃ
patto, vimutto upadhisaṅkhaye.
‘‘Esa so bhagavā
buddho, esa sīho anuttaro;
Sadevakassa
lokassa, brahmacakkaṃ pavattayī.
‘‘Iti devā manussā
ca, ye buddhaṃ saraṇaṃ gatā;
Saṅgamma taṃ
namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.
‘‘Danto
damayataṃ seṭṭho, santo samayataṃ isi;
Mutto mocayataṃ
aggo, tiṇṇo tārayataṃ varo.
‘‘Iti hetaṃ
namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ;
Sadevakasmiṃ
lokasmiṃ, natthi te [natthi te (sī. syā. kaṃ.
pī.)] paṭipuggalo’’ti. tatiyaṃ;
|
Do thắng tri thế giới
Đúng như thật như vậy
Ly hệ mọi thế giới
Không chấp thủ thế giới
Thắng tất cả bậc trí
Giải thoát mọi buộc ràng
Cảm thọ tối thắng tịnh
Niết-bàn, không sợ hăi
Vị này đoạn lậu hoặc
Bậc Giác ngộ, Trí giả
Không dao động nhiễu loạn
Nghi ngờ được chặt đứt
Đạt diện tận mọi nghiệp
Giải thoát diệt sanh y
Là Thế Tôn là Phật
Bậc Sư tử vô thượng
Trong thế giới, Thiên giới
Chuyển bánh xe pháp luân
Như vậy hàng Thiên, Nhân
Đến quy y đức Phật
Gặp nhau đảnh lễ Ngài
Vĩ đại không sanh hữu
Điều phục bậc tối thượng
Trong người được điều phục
An tịnh bậc ẩn sĩ
Những người được an tịnh
Giải thoát bậc tối thượng
Những người được giải thoát
Vượt qua bậc tối thắng
Những người được vượt qua
Như vậy họ lễ Ngài
Vĩ đại, không sanh hữu
Thiên giới, thế giới này
Không ai được bằng ngài.
|
4.
Kāḷakārāmasuttaṃ
|
4.
Kāḷakārāmasuttavaṇṇanā
|
(IV) (24) Kàlaka
|
24. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete
viharati kāḷakārāme [koḷikārāme (ka.)].
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti
te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
|
24.
Catutthaṃ atthuppattiyaṃ nikkhittaṃ. Katarāya atthuppattiyanti?
Dasabalaguṇakathāya. Anāthapiṇḍikassa kira dhītā cūḷasubhaddā
‘‘sāketanagare kāḷakaseṭṭhiputtassa gehaṃ gacchissāmī’’ti satthāraṃ
upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, ahaṃ micchādiṭṭhikakulaṃ gacchāmi. Sace
tattha sakkāraṃ labhissāmi, ekasmiṃ purise pesiyamāne papañco
bhavissati, maṃ āvajjeyyātha bhagavā’’ti paṭiññaṃ gahetvā agamāsi.
Seṭṭhi ‘‘suṇisā me āgatā’’ti maṅgalaṃ karontova bahuṃ
khādanīyabhojanīyaṃ paṭiyādetvā pañca acelakasatāni nimantesi. So
tesu nisinnesu ‘‘dhītā me āgantvā arahante
vandatū’’ti cūḷasubhaddāya pesesi. Āgataphalā ariyasāvikā arahanteti
vuttamatteyeva ‘‘lābhā vata me’’ti uṭṭhahitvā
gatā te nissirikadassane acelake disvāva ‘‘samaṇā nāma na evarūpā
honti, tāta, yesaṃ neva ajjhattaṃ hirī, na bahiddhā ottappaṃ
atthī’’ti vatvā ‘‘na ime samaṇā, dhīdhī’’ti kheḷaṃ pātetvā
nivattitvā attano vasanaṭṭhānameva gatā.
Tato
acelakā ‘‘mahāseṭṭhi kuto te evarūpā kālakaṇṇī
laddhā, kiṃ sakalajambudīpe aññā dārikā natthī’’ti seṭṭhiṃ
paribhāsiṃsu. So ‘‘ācariyā jānitvā vā kataṃ hotu ajānitvā vā,
ahamettha jānissāmī’’ti acelake uyyojetvā subhaddāya santikaṃ gantvā
‘‘amma, kasmā evarūpaṃ akāsi, kasmā arahante lajjāpesī’’ti āha.
Tāta, arahantā nāma evarūpā na hontīti. Atha naṃ so āha –
‘‘Kīdisā samaṇā
tuyhaṃ, bāḷhaṃ kho ne pasaṃsasi;
Kiṃsīlā
kiṃsamācārā, taṃ me akkhāhi pucchitā’’ti.
Sā āha –
‘‘Santindriyā
santamanā, santatejā guṇamaggasaṇṭhitā;
Okkhittacakkhū
mitabhāṇī, tādisā samaṇā mama.
‘‘Vasanti
vanamogayha, nāgo chetvāva bandhanaṃ;
Ekakiyā adutiyā,
tādisā samaṇā mamā’’ti.
Evañca
pana vatvā seṭṭhissa pure ṭhatvā tiṇṇaṃ
ratanānaṃ guṇaṃ kathesi. Seṭṭhi tassā vacanaṃ sutvā ‘‘yadi evaṃ,
tava samaṇe ānetvā maṅgalaṃ karomā’’ti. Sā pucchi ‘‘kadā karissatha,
tātā’’ti. Seṭṭhi cintesi – ‘‘katipāhaccayenāti vutte pesetvā
pakkosāpeyyā’’ti. Atha naṃ ‘‘sve ammā’’ti āha. Sā sāyanhasamaye
uparipāsādaṃ āruyha mahantaṃ pupphasamuggaṃ gahetvā satthu guṇe
anussaritvā aṭṭha pupphamuṭṭhiyo dasabalassa vissajjetvā añjaliṃ
paggayha namassamānā aṭṭhāsi. Evañca avaca – ‘‘bhagavā sve pañcahi
bhikkhusatehi saddhiṃ mayhaṃ bhikkhaṃ
gaṇhathā’’ti. Tāni pupphāni gantvā dasabalassa matthake vitānaṃ
hutvā aṭṭhaṃsu. Satthā āvajjento taṃ kāraṇaṃ addasa.
Dhammadesanāpariyosāne anāthapiṇḍikamahāseṭṭhi dasabalaṃ vanditvā
‘‘sve, bhante, pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ mama gehe bhikkhaṃ
gaṇhathā’’ti āha. Cūḷasubhaddāya nimantitamha seṭṭhīti. Na, bhante,
kañci āgataṃ passāmāti. Āma, seṭṭhi, saddhā pana upāsikā dūre
yojanasatamatthakepi yojanasahassamatthakepi ṭhitā himavanto viya
paññāyatīti vatvā –
‘‘Dūre
santo pakāsenti, himavantova pabbato;
Asantettha na
dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti. (dha. pa. 304) –
Imaṃ gāthamāha.
Anāthapiṇḍiko ‘‘bhante, mama, dhītu saṅgahaṃ karothā’’ti vanditvā
pakkāmi.
Satthā
ānandattheraṃ āmantesi – ‘‘ahaṃ, ānanda, sāketaṃ gamissāmi,
pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ salākaṃ dehi. Dadanto
ca chaḷabhiññānaṃyeva dadeyyāsī’’ti. Thero tathā akāsi. Cūḷasubhaddā
rattibhāgasamanantare cintesi – ‘‘buddhā nāma bahukiccā
bahukaraṇīyā, maṃ sallakkheyya vā na vā, kiṃ nu kho karissāmī’’ti.
Tasmiṃ khaṇe vessavaṇo mahārājā cūḷasubhaddāya kathesi – ‘‘bhadde,
mā kho tvaṃ vimanā ahosi, mā dummanā. Adhivutthaṃ te bhagavatā
svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Sā tuṭṭhapahaṭṭhā
dānameva saṃvidahi. Sakkopi kho devarājā vissakammaṃ āmantesi –
‘‘tāta, dasabalo cūḷasubhaddāya santikaṃ sāketanagaraṃ gacchissati,
pañca kūṭāgārasatāni māpehī’’ti. So tathā akāsi. Satthā pañcahi
chaḷabhiññasatehi parivuto kūṭāgārayānena maṇivaṇṇaṃ ākāsaṃ
vilikhanto viya sāketanagaraṃ agamāsi.
Subhaddā
buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā satthāraṃ vanditvā
āha – ‘‘bhante, mayhaṃ sasurapakkho micchādiṭṭhiko, sādhu tesaṃ
anucchavikadhammaṃ kathethā’’ti. Satthā dhammaṃ desesi. Kāḷakaseṭṭhi
sotāpanno hutvā attano uyyānaṃ dasabalassa adāsi. Acelakā ‘‘amhākaṃ
paṭhamaṃ dinna’’nti nikkhamituṃ na icchanti. ‘‘Gacchatha
nīharitabbaniyāmena te nīharathā’’ti sabbe nīharāpetvā tattheva
satthu vihāraṃ kāretvā brahmadeyyaṃ katvā
udakaṃ pātesi . So kāḷakena kāritatāya
kāḷakārāmo nāma jāto. Bhagavā tasmiṃ samaye tattha viharati. Tena
vuttaṃ – ‘‘sākete viharati kāḷakārāme’’ti.
Bhikkhū āmantesīti
pañcasate bhikkhū āmantesi. Te kira sāketanagaravāsino kulaputtā
satthu dhammadesanaṃ sutvā satthu santike pabbajitvā upaṭṭhānasālāya
nisinnā ‘‘aho buddhaguṇā nāma mahantā, evarūpaṃ nāma micchādiṭṭhikaṃ
kāḷakaseṭṭhiṃ diṭṭhito mocetvā sotāpattiphalaṃ pāpetvā
sakalanagaraṃ satthārā devalokasadisaṃ
kata’’nti dasabalassa guṇaṃ kathenti. Satthā tesaṃ guṇaṃ kathentānaṃ
cittaṃ upaparikkhitvā – ‘‘mayi gate mahatī desanā samuṭṭhissati,
desanāpariyosāne ca ime pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahissanti,
mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā kampissatī’’ti dhammasabhaṃ gantvā
paññattavarabuddhāsane nisinno te bhikkhū ādiṃ katvā
yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassāti imaṃ
desanaṃ ārabhi. Evamidaṃ suttaṃ guṇakathāya nikkhittanti veditabbaṃ.
Tattha ‘‘tamahaṃ
jānāmī’’ti padapariyosāne mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā
akampittha. Abbhaññāsinti abhiaññāsiṃ,
jāninti attho. Viditanti pākaṭaṃ katvā
ñātaṃ. Iminā etaṃ dasseti – aññe jānantiyeva, mayā pana pākaṭaṃ
katvā viditanti. Imehi tīhi padehi sabbaññutabhūmi nāma kathitā.
Taṃ tathāgato na upaṭṭhāsīti taṃ
chadvārikaṃ ārammaṇaṃ tathāgato taṇhāya vā diṭṭhiyā vā na upaṭṭhāsi
na upagañchi. Ayañhi passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo
bhagavato natthi, suvimuttacitto so bhagavā.
Suṇāti bhagavā sotena saddaṃ. Ghāyati bhagavā ghānena gandhaṃ.
Sāyati bhagavā jivhāya rasaṃ. Phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṃ.
Vijānāti bhagavā manasā dhammaṃ, chandarāgo bhagavato natthi,
suvimuttacitto so bhagavā. Tena vuttaṃ – ‘‘taṃ tathāgato na
upaṭṭhāsī’’ti. Iminā padena khīṇāsavabhūmi kathitāti veditabbā.
Taṃ mamassa musāti taṃ
me vacanaṃ musāvādo nāma bhaveyya. Taṃ passa
tādisamevāti tampi musāvādo bhaveyya. Taṃ
mamassa kalīti taṃ vacanaṃ mayhaṃ doso bhaveyyāti attho.
Ettāvatā saccabhūmi nāma kathitāti veditabbā.
Daṭṭhādaṭṭhabbanti
disvā daṭṭhabbaṃ. Diṭṭhaṃ na maññatīti taṃ
diṭṭhaṃ rūpāyatanaṃ ‘‘ahaṃ mahājanena diṭṭhameva passāmī’’ti
taṇhāmānadiṭṭhīhi na maññati. Adiṭṭhaṃ na maññatīti
‘‘ahaṃ mahājanena adiṭṭhameva etaṃ passāmī’’ti evampi taṇhādīhi
maññanāhi na maññati. Daṭṭhabbaṃ na maññatīti
‘‘mahājanena diṭṭhaṃ passāmī’’ti evampi tāhi maññanāhi na maññati.
Daṭṭhabbañhi adiṭṭhampi hotiyeva. Evarūpāni hi vacanāni tīsupi
kālesu labbhanti, tenassa attho vutto. Daṭṭhāraṃna
maññatīti passitāraṃ ekasattaṃ nāma
tāhi maññanāhi na maññatīti attho. Sesaṭṭhānesupi imināva nayena
attho veditabbo. Iminā ettakena ṭhānena suññatābhūmi nāma kathitā.
Iti kho, bhikkhaveti
evaṃ kho, bhikkhave. Tādīyeva tādīti
tāditā nāma ekasadisatā. Tathāgato ca
yādiso lābhādīsu, tādisova alābhādīsu. Tena vuttaṃ – ‘‘lābhepi tādī,
alābhepi tādī. Yasepi tādī, ayasepi tādī. Nindāyapi tādī,
pasaṃsāyapi tādī. Sukhepi tādī, dukkhepi tādī’’ti (mahāni. 38, 192).
Imāya tāditāya tādī. Tamhā ca pana tādimhāti
tato tathāgatatādito añño uttaritaro vā paṇītataro vā tādī natthīti
ettāvatā tādibhūmi nāma kathitā. Imāhi pañcabhūmīhi desanaṃ
niṭṭhāpentassa pañcasupi ṭhānesu mahāpathavī sakkhibhāvena
akampittha. Desanāpariyosāne te pañcasate adhunāpabbajite kulaputte
ādiṃ katvā taṃ ṭhānaṃ pattānaṃ devamanussānaṃ caturāsīti
pāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsu.
Bhagavāpi suttaṃ
niṭṭhāpetvā gāthāhi kūṭaṃ gaṇhanto yaṃkiñcītiādimāha.
Tattha ajjhositaṃ saccamutaṃ
paresanti paresaṃ saddhāya parapattiyāyanāya saccamutanti
maññitvā ajjhositaṃ gilitvā pariniṭṭhāpetvā gahitaṃ.
Sayasaṃvutesūti sayameva saṃvaritvā
piyāyitvā gahitagahaṇesu, diṭṭhigatikesūti attho. Diṭṭhigatikā hi
sayaṃ saṃvutāti vuccanti. Saccaṃ musā vāpi paraṃ
daheyyāti tesu sayaṃ saṃvutasaṅkhātesu diṭṭhigatikesu
tathāgato tādī tesaṃ ekampi vacanaṃ ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti
evaṃ saccaṃ musā vāpi paraṃ uttamaṃ katvā na odaheyya, na
saddaheyya, na pattiyāyeyya. Etañca sallanti
etaṃ diṭṭhisallaṃ. Paṭikacca disvāti
puretaraṃ bodhimūleyeva disvā. Visattāti
laggā lagitā palibuddhā. Jānāmi passāmi tatheva
etanti yathāyaṃ pajā ajjhositā gilitvā pariniṭṭhāpetvā
visattā laggā lagitā, evaṃ ahampi jānāmi
passāmi. Tathā evaṃ yathā etāya pajāya gahitanti evaṃ ajjhositaṃ
natthi tathāgatānanti attho.
|
1. Một thời, Thế Tôn trú ở Sàketa,
tại khu vườn Kàlaka. Tại đấy, Thế Tôn gọi các Tỷ-kheo:
- Này các Tỷ-kheo.
- Thưa vâng, bạch Thế Tôn.
Các tỷ-kheo ấy vâng đáp Thế Tôn.
Thế tôn nói như sau:
|
‘‘Yaṃ
, bhikkhave, sadevakassa lokassa
samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā
pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ
pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi.
|
- Này các Tỷ-kheo, cái ǵ trong
toàn thế giới với Thiên giới, Ma giới, Phạm thiên giới, cùng với
quần chúng Sa-môn, Bà-la-môn, chư Thiên và loài Người, được thấy ...
được ư tư sát, tất cả Ta đều biết.
|
‘‘Yaṃ, bhikkhave,
sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā
pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ
pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ abbhaññāsiṃ. Taṃ
tathāgatassa viditaṃ, taṃ tathāgato na upaṭṭhāsi.
‘‘Yaṃ
, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa
sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ
sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ
na jānāmīti vadeyyaṃ, taṃ mamassa musā.
‘‘Yaṃ,
bhikkhave…pe… tamahaṃ jānāmi ca na ca jānāmīti vadeyyaṃ, taṃpassa
[taṃ pissa (syā. kaṃ.), taṃ mamassa (ka.)]
tādisameva.
‘‘Yaṃ,
bhikkhave…pe… tamahaṃ neva jānāmi na na jānāmīti vadeyyaṃ, taṃ
mamassa kali.
|
Này các Tỷ-kheo, cái ǵ trong toàn
thế giới này ... được thấy, được ư tư sát, Ta đă được biết rơ như
sau: "Tất cả đều được Như Lai biết đến. Như Lai không có dựng đứng
lên". Này các Tỷ-kheo, nếu Ta nói rằng: "Ta biết tất cả, cái ǵ
trong toàn thế giới ... được thấy, được ư tư sát". Như vậy, là có
nói láo trong ta. Nếu Ta nói như sau: "Ta cả hai biết và không
biết". Như vậy, là có nói láo trong ta. Nếu Ta nói như sau: "Ta
không biết và cũng không phải biết". Như vậy là có nói láo trong Ta.
Như vậy có lỗi trong Ta.
|
‘‘Iti kho,
bhikkhave, tathāgato daṭṭhā daṭṭhabbaṃ, diṭṭhaṃ na maññati, adiṭṭhaṃ
na maññati, daṭṭhabbaṃ na maññati, daṭṭhāraṃ na maññati; sutvā
sotabbaṃ, sutaṃ na maññati, asutaṃ na maññati,
sotabbaṃ na maññati, sotāraṃ na maññati; mutvā motabbaṃ, mutaṃ na
maññati, amutaṃ na maññati, motabbaṃ na maññati, motāraṃ na maññati;
viññatvā viññātabbaṃ, viññātaṃ na maññati, aviññātaṃ na maññati,
viññātabbaṃ na maññati, viññātāraṃ na maññati. Iti kho, bhikkhave,
tathāgato diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu tādīyeva tādī
[tādisova tādī (syā. kaṃ.), tādise yeva tādī
(pī.), tādīyeva tādīyevekā (ka.)]. Tamhā ca pana tādimhā
[tāditamhā (sī. pī.)] añño tādī uttaritaro
vā paṇītataro vā natthīti vadāmī’’ti.
|
Như vậy, này các Tỷ-kheo, Như Lai
là vị đă thấy những ǵ cần thấy, nhưng không có tưởng tượng điều đă
được thấy, không có tưởng tượng những cái ǵ không được thấy, không
có tưởng tượng những ǵ cần phải thấy, không có tưởng tượng đối với
người thấy. Đă nghe những ǵ cần nghe, nhưng không có tưởng tượng
điều đă được nghe, không có tưởng tượng những cái ǵ không được
nghe, không có tưởng tượng những ǵ cần phải nghe, không có tưởng
tượng đối với người nghe. Đă cảm giác những ǵ cần cảm giác, nhưng
không có tưởng tượng điều đă được cảm giác, không có tưởng tượng
những cái ǵ không được cảm giác, không có tưởng tượng những ǵ cần
phải cảm giác, không có tưởng tượng đối với người cảm giác. Đă thức
tri những ǵ cần thức tri, nhưng không có tưởng tượng điều đă được
thức tri, không có tưởng tượng những cái ǵ không được thức tri,
không có tưởng tượng những cái ǵ cần phải thức tri, không có tưởng
tượng đối với người thức tri. Như vậy, này các Tỷ-kheo, Như Lai đối
với các pháp được thấy, được nghe, được cảm giác, được thức tri, đều
đă biết rơ, nên vị ấy là như vậy. Lại nữa, hơn người như vậy, không
có ai khác tối thượng hơn và thù thắng hơn, Ta tuyên bố như vậy.
|
‘‘Yaṃ
kiñci diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā,
Ajjhositaṃ
saccamutaṃ paresaṃ;
Na tesu tādī
sayasaṃvutesu,
Saccaṃ musā vāpi
paraṃ daheyya.
‘‘Etañca sallaṃ
paṭikacca [paṭigacca (sī. pī.)] disvā,
Ajjhositā yattha
pajā visattā;
Jānāmi
passāmi tatheva etaṃ,
Ajjhositaṃ natthi
tathāgatāna’’ntntti. catutthaṃ;
|
Cái ǵ được thấy, nghe
Được cảm giác chấp trước
Được nghĩ là chân thực
Bởi các hạng người khác
Giữa những người thấy vậy
Ta không phải như vậy
Những điều chúng tuyên bố
Dầu là thật hay láo
Ta không xem tối hậu
Ta trong thời đă qua
Thấy được mũi tên này
Loài Người bị câu móc
Ta biết và Ta thấy
Các đức Phật Như Lai
Không tham đắm như vậy.
|
5.
Brahmacariyasuttaṃ
|
5.
Brahmacariyasuttavaṇṇanā
|
(V) (25) Phạm Hạnh
|
25.
‘‘Nayidaṃ , bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati
janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na
lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na itivādappamokkhānisaṃsatthaṃ, na
‘iti maṃ jano jānātū’ti.
|
25.
Pañcame janakuhanatthanti
tīhi kuhanavatthūhi janassa kuhanatthāya. Na
janalapanatthanti na janassa upalāpanatthaṃ.
Na lābhasakkārasilokānisaṃsatthanti na
cīvarādithutivacanatthaṃ. Na
itivādappamokkhānisaṃsatthanti na tena tena kāraṇena
katavādānisaṃsatthaṃ, na vādassa
pamokkhānisaṃsatthaṃ. Na iti maṃ jano jānātūti
na ‘‘evaṃ kira esa bhikkhu, evaṃ kira esa bhikkhū’’ti janassa
jānanatthāya. Saṃvaratthanti pañcahi
saṃvarehi saṃvaraṇatthāya. Pahānatthanti
tīhi pahānehi pajahanatthāya. Virāgatthanti
rāgādīnaṃ virajjanatthāya. Nirodhatthanti
tesaṃyeva nirujjhanatthāya. Anītihanti
itihaparivajjitaṃ, aparapattiyanti attho.
Nibbānogadhagāminanti nibbānassa antogāminaṃ.
Maggabrahmacariyañhi nibbānaṃ ārammaṇaṃ karitvā nibbānassa antoyeva
vattati pavattati. Paṭipajjantīti
duvidhampi paṭipajjanti. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathetvā
gāthāsu vivaṭṭameva kathitaṃ.
|
1.- Phạm hạnh được sống, này các
Tỷ-kheo, không v́ mục đích lừa dối quần chúng, không v́ mục đính mơn
trớn quần chúng, không v́ mục đích được lợi ích về lợi dưỡng, cung
kính, danh vọng, không v́ mục đích được lợi ích thoát khỏi lời phê
b́nh bàn tán, không với ư nghĩ: "Mong quần chúng biết Ta như vậy".
|
Atha kho idaṃ,
bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ
virāgatthaṃ nirodhattha’’nti.
|
Và này các Tỷ-kheo, Phạm hạnh này
được sống với mục đích được chế ngự, với mục đích đoạn tận, với mục
đích ly tham, với mục đích đoạn diệt.
|
‘‘Saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ, brahmacariyaṃ anītihaṃ;
Adesayi so
bhagavā, nibbānogadhagāminaṃ;
Esa maggo
mahantehi [mahattebhi (ka.) itivu. 35],
anuyāto mahesibhi.
‘‘Ye ca taṃ
paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṃ;
Dukkhassantaṃ
karissanti, satthusāsanakārino’’ti. pañcamaṃ;
|
2.
Với mục đích chế ngự,
Với mục đích đoạn tận,
Là đời sống Phạm hạnh,
Tránh xa lời nói suông,
Thế Tôn đă tuyên bố,
Đi đến nhập Niết-bàn,
Con đường này được đi,
Bởi đại nhân, đại sĩ,
Ai dấn bước thực hành,
Đúng như lời Phật dạy,
Sẽ chấm dứt khổ đau,
Làm theo Đạo Sư dạy.
|
6. Kuhasuttaṃ
|
6.
Kuhasuttavaṇṇanā
|
(VI) (26) Kẻ Lừa Dối.
|
26.[itivu.
108 itivuttakepi] ‘‘Ye te, bhikkhave,
bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, | |