13. Appamańńāvibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
642. Idāni tadanantare
appamańńāvibhaṅge catassoti
gaṇanaparicchedo. Appamańńāyoti
pharaṇaappamāṇavasena appamańńāyo. Etā hi ārammaṇavasena appamāṇe vā
satte pharanti, ekasattampi vā anavasesapharaṇavasena pharantīti
pharaṇaappamāṇavasena appamańńāyoti vuccanti. Idha
bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Mettāsahagatenāti
mettāya samannāgatena. Cetasāti
cittena. Ekaṃ disanti
ekissā disāya. Paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya
ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena vuttaṃ. Pharitvāti
phusitvā ārammaṇaṃ katvā. Viharatīti
brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. Tathā
dutiyanti yathā puratthimādīsu disāsu yaṃ kińci ekaṃ disaṃ pharitvā
viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthańcāti attho.
Iti uddhanti teneva ca nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. Adho
tiriyanti adhodisampi tiriyaṃdisampi evameva. Ettha ca adhoti
heṭṭhā, tiriyanti
anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍale assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ
sāretipi paccāsāretipīti ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso
mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhītiādi
pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha sabbadhīti
sabbattha. Sabbattatāyāti
sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya
‘ayaṃ parasatto’ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti; atha vā sabbattatāyāti
sabbena cittabhāvena īsakampi bahi
avikkhipamānoti vuttaṃ
hoti. Sabbāvantanti
sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Lokanti
sattalokaṃ.
Vipulenātievamādipariyāyadassanato panettha puna
‘‘mettāsahagatenā’’ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna
‘tathā’saddo ‘iti’saddo vā na vutto, tasmā puna ‘‘mettāsahagatena
cetasā’’ti vuttaṃ; nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti
ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ mahaggataṃ, paguṇavasena appamāṇaṃ,
sattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ, byāpādapaccatthikappahānena averaṃ, domanassappahānato abyāpajjhaṃ, niddukkhanti
vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāva ‘‘mettāsahagatena cetasā’’tiādinā nayena
ṭhapitāya mātikāya attho.
643. Idāni
yadetaṃ ‘‘kathańca, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā’’tiādinā nayena
vuttaṃ padabhājanīyaṃ, tattha yasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ dosacaritassa
sappāyaṃ, tasmā yathārūpe puggale ayaṃ mettā appanaṃ pāpuṇāti, taṃ
mettāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ tāva dassetuṃ seyyathāpi
nāma ekaṃ puggalantiādi vuttaṃ. Tattha seyyathāpi
nāmāti opammatthe nipāto, yathā ekaṃ puggalanti attho. Piyanti
pemanīyaṃ. Manāpanti
hadayavuḍḍhikaraṃ. Tattha pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā piyo
nāma hoti, sīlādiguṇasamāyogena manāpo nāma; dānasamānattatāhi vā
piyatā, piyavacanaatthacariyatāhi manāpatā veditabbā. Yasmā cettha
piyatāya imassa byāpādassa pahānaṃ hoti, tato mettā sukhaṃ pharati,
manāpatāya udāsīnatā na saṇṭhāti, hirottappańca paccupaṭṭhāti, tato
hirottappānupālitā mettā na parihāyati, tasmā taṃ upamaṃ katvā idaṃ
vuttaṃ – piyaṃ manāpanti. Mettāyeyyāti
mettāya phareyya; tasmiṃ puggale mettaṃ kareyya pavatteyyāti attho. Evamevasabbe
satteti yathā piyaṃ puggalaṃ mettāyeyya, evaṃ tasmiṃ puggale
appanāppattāya vasībhāvaṃ upagatāya mettāya majjhattaverisaṅkhātepi
sabbe satte anukkamena pharatīti attho. Metti
mettāyanātiādīni vuttatthāneva.
644.Vidisaṃ
vāti padaṃ tiriyaṃ vāti etassa atthavibhāvanatthaṃ vuttaṃ.
645.Pharitvāti ārammaṇakaraṇavasena
phusitvā. Adhimuńcitvāti
adhikabhāvena muńcitvā, yathā muttaṃ sumuttaṃ hoti suppasāritaṃ
suvitthataṃ tathā muńcitvāti attho.
648.Sabbadhiādiniddese
yasmā tīṇipi etāni padāni sabbasaṅgāhikāni, tasmā nesaṃ ekatova atthaṃ
dassetuṃ sabbena sabbantiādi
vuttaṃ. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.
650.Vipulādiniddese yasmā
yaṃ appanāppattaṃ hutvā anantasattapharaṇavasena vipulaṃ, taṃ niyamato
bhūmivasena mahaggataṃ hoti.
Yańca mahaggataṃ taṃ appamāṇagocaravasena appamāṇaṃ.
Yaṃ appamāṇaṃ taṃ paccatthikavighātavasena averaṃ.
Yańca averaṃ taṃ vihatabyāpajjatāya abyāpajjaṃ.
Tasmā ‘‘yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggata’’ntiādi vuttaṃ. Avero
abyāpajjoti cettha liṅgavipariyāyena vuttaṃ. Manena vā saddhiṃ
yojanā kātabbā – yaṃ appamāṇaṃ cittaṃ, so avero mano; yo avero so
abyāpajjoti. Apicettha heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa,
uparimaṃ vā uparimaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi veditabbo.
653.Seyyathāpi
nāma ekaṃ puggalaṃ duggataṃ durupetanti idampi karuṇāya
vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Evarūpasmińhi puggale
balavakāruńńaṃ uppajjati. Tattha duggatanti
dukkhena samaṅgībhāvaṃ gataṃ. Durupetanti
kāyaduccaritādīhi upetaṃ. Gatikulabhogādivasena vā tamabhāve ṭhito
puggalo duggato, kāyaduccaritādīhi upetattā tamaparāyaṇabhāve ṭhito
durupetoti evamettha attho veditabbo.
663.Ekaṃ
puggalaṃ piyaṃ manāpanti idampi muditāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ
dassetuṃ vuttaṃ. Tattha gatikulabhogādivasena
jotibhāve ṭhito piyo, kāyasucaritādīhi
upetattā jotiparāyaṇabhāve ṭhito manāpoti
veditabbo.
673.Neva
manāpaṃ na amanāpanti idampi upekkhāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ
dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mittabhāvaṃ asampattatāya neva
manāpo, amittabhāvaṃ asampattatāya na
amanāpoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ
heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vuttameva. Bhāvanāvidhānampi etesaṃ
kammaṭṭhānānaṃ visuddhimagge vitthārato kathitamevāti.
Suttantabhājanīyavaṇṇanā.
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
Abhidhammabhājanīyaṃ kusalatopi
vipākatopi kiriyatopi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe bhājitanayeneva bhājitaṃ.
Atthopissa tattha vuttanayeneva veditabbo.
3. Pańhāpucchakavaṇṇanā
Pańhāpucchake pāḷianusāreneva mettādīnaṃ kusalādibhāvo veditabbo.
Ārammaṇattikesu pana sabbāpi tīsu tikesu navatabbārammaṇā eva.
Ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇāti. Imasmiṃ pana appamańńāvibhaṅge
sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyā eva appamańńāyo kathitā,
abhidhammabhājanīyepi pańhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā lokiyattā
ekaparicchedā eva. Evamayaṃ appamańńāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva
bhājetvā dassitoti.
Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya
Appamańńāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------------
00 |
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
10
11
|
12
|
13
|
14
|
15
|
16
|
17
|
18
≧✯◡✯≦
NGHIĘN CỨU PHẬT PHÁP