TRƯỜNG BỘ KINH
Dīgha
nikāya (aṭṭhakathā)
4. Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā
300. Evaṃ me
sutaṃ…pe… aṅgesūti soṇadaṇḍasuttaṃ.
Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Aṅgesūti
aṅgā nāma aṅgapāsādikatāya evaṃ laddhavohārā jānapadino rājakumārā,
tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhisaddena aṅgāti vuccati, tasmiṃ aṅgesu
janapade. Cārikanti
idhāpi aturitacārikā ceva nibaddhacārikā ca adhippetā. Tadā kira
bhagavato dasasahassilokadhātuṃ olokentassa soṇadaṇḍo brāhmaṇo
ñāṇajālassa anto paññāyittha. Atha bhagavā ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ñāṇajāle
paññāyati. ‘Atthi nu khvassupanissayo’ti vīmaṃsanto addasa. ‘Mayi tattha
gate etassa antevāsino dvādasahākārehi brāhmaṇassa vaṇṇaṃ bhāsitvā mama
santike āgantuṃ na dassanti. So pana tesaṃ vādaṃ bhinditvā ekūnatiṃsa
ākārehi mama vaṇṇaṃ bhāsitvā maṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissati. So
pañhavissajjanapariyosāne saraṇaṃ gamissatī’ti, disvā
pañcasatabhikkhuparivāro taṃ janapadaṃ paṭipanno. Tena vuttaṃ – aṅgesu
cārikaṃ caramāno…pe… yena campā tadavasarīti.
Gaggarāya pokkharaṇiyā tīreti
tassa campānagarassa avidūre gaggarāya nāma rājaggamahesiyā khaṇitattā
gaggarāti laddhavohārā pokkharaṇī atthi. Tassā tīre samantato
nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍitaṃ mahantaṃ
campakavanaṃ. Tasmiṃ bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharati.
Taṃ sandhāya gaggarāya pokkharaṇiyā tīreti vuttaṃ. Māgadhena
seniyena bimbisārenāti ettha so rājā magadhānaṃ issarattā māgadho.Mahatiyā
senāya samannāgatattā seniyo. Bimbīti suvaṇṇaṃ. Tasmā
sārasuvaṇṇasadisavaṇṇatāya bimbisāroti vuccati.
301-302. Bahū
bahū hutvā saṃhatāti saṅghā. Ekekissāya disāya saṅgho etesaṃ atthīti saṅghī. Pubbe
nagarassa anto agaṇā bahi nikkhamitvā gaṇataṃ pattāti gaṇībhūtā.
Khattaṃ āmantesīti.
Khattā vuccati pucchitapañhe byākaraṇasamattho mahāmatto, taṃ āmantesi āgamentūti
muhuttaṃ paṭimānentu, mā gacchantūti vuttaṃ hoti.
Soṇadaṇḍaguṇakathā
303.Nānāverajjakānanti nānāvidhesu
rajjesu, aññesu aññesu kāsikosalādīsu rajjesu jātā, tāni vā tesaṃ
nivāsā, tato vā āgatāti nānāverajjakā, tesaṃ nānāverajjakānaṃ. Kenacideva
karaṇīyenāti tasmiṃ kira nagare dvīhi karaṇīyehi brāhmaṇā
sannipatanti – yaññānubhavanatthaṃ vā mantasajjhāyanatthaṃ vā. Tadā ca
tasmiṃ nagare yamaññā natthi. Soṇadaṇḍassa pana santike
mantasajjhāyanatthaṃ ete sannipatitā. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘kenacideva
karaṇīyenā’’ti. Te tassa gamanaṃ sutvā cintesuṃ – ‘‘ayaṃ soṇadaṇḍo
uggatabrāhmaṇo yebhuyyena ca aññe brāhmaṇā samaṇaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gatā,
ayameva na gato. Svāyaṃ sace tattha gamissati, addhā samaṇassa gotamassa
āvaṭṭaniyā māyāya āvaṭṭito, taṃ saraṇaṃ gamissati. Tato etassāpi
gehadvāre brāhmaṇānaṃ sannipāto na bhavissatī’’ti. ‘‘Handassa
gamanantarāyaṃ karomā’’ti sammantayitvā tattha agamaṃsu. Taṃ sandhāya –
atha kho te brāhmaṇātiādi vuttaṃ.
Tattha imināpaṅgenāti
imināpi kāraṇena. Evaṃ etaṃ kāraṇaṃ vatvā puna – ‘‘attano vaṇṇe
bhaññamāne atussanakasatto nāma natthi. Handassa vaṇṇaṃ bhaṇanena
gamanaṃ nivāressāmā’’ti cintetvā bhavañhi soṇadaṇḍo ubhato sujātotiādīni
kāraṇāni āhaṃsu.
Ubhatoti dvīhi
pakkhehi. Mātito
ca pitito cāti bhoto mātā brāhmaṇī, mātumātā brāhmaṇī, tassāpi
mātā brāhmaṇī; pitā brāhmaṇo, pitupitā brāhmaṇo, tassāpi pitā
brāhmaṇoti, evaṃ bhavaṃ ubhato sujāto mātito ca pitito ca. Saṃsuddhagahaṇikoti
saṃsuddhā te mātugahaṇī kucchīti attho. Samavepākiniyā gahaṇiyāti ettha
pana kammajatejodhātu ‘‘gahaṇī’’ti vuccati.
Yāva sattamā pitāmahayugāti
ettha pitupitā pitāmaho, pitāmahassa yugaṃ pitāmahayugaṃ. Yuganti
āyuppamāṇaṃ vuccati. Abhilāpamattameva cetaṃ. Atthato pana pitāmahoyeva
pitāmahayugaṃ. Tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva
gahitā. Evaṃ yāva sattamo puriso ,
tāva saṃsuddhagahaṇiko. Atha vā akkhitto anupakuṭṭho jātivādenāti
dassenti. Akkhittoti
– ‘‘apanetha etaṃ, kiṃ iminā’’ti evaṃ akkhitto anavakkhitto.Anupakuṭṭhoti
na upakuṭṭho, na akkosaṃ vā nindaṃ vā laddhapubbo. Kena kāraṇenāti?
Jātivādena. Itipi – ‘‘hīnajātiko eso’’ti evarūpena vacanenāti attho.
Aḍḍhoti issaro. Mahaddhanoti
mahatā dhanena samannāgato. Bhavato hi gehe pathaviyaṃ paṃsuvālikā viya
bahudhanaṃ, samaṇo pana gotamo adhano bhikkhāya udaraṃ pūretvā yāpetīti
dassenti. Mahābhogoti
pañcakāmaguṇavasena mahāupabhogo. Evaṃ yaṃ yaṃ guṇaṃ vadanti, tassa
tassa paṭipakkhavasena bhagavato aguṇaṃyeva dassemāti maññamānā vadanti.
Abhirūpoti aññehi
manussehi abhirūpo adhikarūpo. Dassanīyoti
divasampi passantānaṃ atittikaraṇato dassanayoggo. Dassaneneva
cittapasādajananato pāsādiko. Pokkharatā vuccati
sundarabhāvo, vaṇṇassa pokkharatā vaṇṇapokkharatā, tāya vaṇṇasampattiyā
yuttoti attho. Porāṇā panāhu – ‘‘pokkharanti sarīraṃ vadanti, vaṇṇaṃ
vaṇṇamevā’’ti. Tesaṃ matena vaṇṇañca pokkharañca vaṇṇapokkharāni. Tesaṃ
bhāvo vaṇṇapokkharatā. Itiparamāya
vaṇṇapokkharatāyāti uttamena parisuddhena vaṇṇena ceva
sarīrasaṇṭhānasampattiyā cāti attho.Brahmavaṇṇīti
seṭṭhavaṇṇī. Parisuddhavaṇṇesupi seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgatoti
attho.Brahmavacchasīti
mahābrahmuno sarīrasadiseneva sarīrena samannāgato. Akhuddāvakāso
dassanāyāti ‘‘bhoto sarīre dassanassa okāso na khuddako mahā,
sabbāneva te aṅgapaccaṅgāni dassanīyāneva, tāni cāpi mahantānevā’’ti
dīpenti.
Sīlamassa atthīti sīlavā. Vuddhaṃ
vaddhitaṃ sīlamassāti vuddhasīlī.
Vuddhasīlenāti vuddhena vaddhitena sīlena. Samannāgatoti
yutto. Idaṃ vuddhasīlīpadasseva vevacanaṃ. Sabbametaṃ pañcasīlamattameva
sandhāya vadanti.
Kalyāṇavācotiādīsu
kalyāṇā sundarā parimaṇḍalapadabyañjanā vācā assāti kalyāṇavāco.
Kalyāṇaṃ madhuraṃ vākkaraṇaṃ assāti kalyāṇavākkaraṇo. Vākkaraṇanti
udāharaṇaghoso. Guṇaparipuṇṇabhāvena pure bhavāti porī. Pure vā bhavattā
porī. Poriyā nāgarikitthiyā sukhumālattanena sadisāti porī, tāya poriyā.
Vissaṭṭhāyāti apalibuddhāya sandiṭṭhavilambitādidosarahitāya. Anelagalāyāti
elagaḷenavirahitāya. Yassa kassaci hi kathentassa elā
gaḷanti, lālā vā paggharanti, kheḷaphusitāni vā nikkhamanti, tassa vācā
elagaḷaṃ nāma hoti, tabbiparitāyāti attho.Atthassa
viññāpaniyāti ādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā bhāsitatthassa
viññāpanasamatthāya.
Jiṇṇoti jarājiṇṇatāya
jiṇṇo. Vuddhoti
aṅgapaccaṅgānaṃ vuddhibhāvamariyādappatto. Mahallakoti
jātimahallakatāya samannāgato. Cirakālappasutoti vuttaṃ hoti. Addhagatoti
addhānaṃ gato, dve tayo rājaparivaṭṭe atītoti adhippāyo. Vayoanuppattoti
pacchimavayaṃ sampatto, pacchimavayo nāma vassasatassa pacchimo
tatiyabhāgo.
Api ca jiṇṇoti
porāṇo, cirakālappavattakulanvayoti vuttaṃ hoti. Vuddhoti
sīlācārādiguṇavuddhiyā yutto.Mahallakoti
vibhavamahantāya samannāgato. Addhagatoti
maggappaṭipanno brāhmaṇānaṃ vatacariyādimariyādaṃ avītikkamma
caraṇasīlo. Vayoanuppattoti
jātivuddhabhāvampi antimavayaṃ anuppatto.
Buddhaguṇakathā
304.Evaṃ
vutteti evaṃ tehi brāhmaṇehi vutte. Soṇadaṇḍo – ‘‘ime brāhmaṇā
jātiādīhi mama vaṇṇaṃ vadanti, na kho pana metaṃ yuttaṃ attano vaṇṇe
rajjituṃ. Handāhaṃ etesaṃ vādaṃ bhinditvā samaṇassa gotamassa
mahantabhāvaṃ ñāpetvā etesaṃ tattha gamanaṃ karomī’’ti cintetvā tena hi
– bho mamapi suṇāthātiādimāha. Tattha yepi ubhato sujātoti ādayo attano
guṇehi sadisā guṇā tepi ;
‘‘ko cāhaṃ ke ca samaṇassa gotamassa jātisampattiādayo guṇā’’ti attano
guṇehi uttaritareyeva maññamāno, itare pana ekanteneva bhagavato
mahantabhāvadīpanatthaṃ pakāseti.
Mayameva arahāmāti
evaṃ niyāmentovettha idaṃ dīpeti – ‘‘yadi guṇamahantatāya
upasaṅkamitabbo nāma hoti. Yathā hi sineruṃ upanidhāya sāsapo,
mahāsamuddaṃ upanidhāya gopadakaṃ, sattasu mahāsaresu udakaṃ upanidhāya
ussāvabindu paritto lāmako. Evameva samaṇassa gotamassa
jātisampattiādayopi guṇe upanidhāya amhākaṃ guṇā parittā lāmakā; tasmā
mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
Mahantaṃñātisaṃghaṃ ohāyāti
mātipakkhe asītikulasahassāni ,
pitipakkhe asītikulasahassānīti evaṃ saṭṭhikulasatasahassaṃ ohāya
pabbajito.
Bhūmigatañca vehāsaṭṭhañcāti
ettha rājaṅgaṇe ceva uyyāne ca sudhāmaṭṭhapokkharaṇiyo sattaratanānaṃ
pūretvā bhūmiyaṃ ṭhapitaṃ dhanaṃ bhūmigataṃ nāma. Pāsādaniyūhādayo
paripūretvā ṭhapitaṃ vehāsaṭṭhaṃ nāma. Etaṃ tāva kulapariyāyena āgataṃ.
Tathāgatassa pana jātadivaseyeva saṅkho, elo, uppalo, puṇḍarīkoti
cattāro nidhayo uggatā. Tesu saṅkho gāvutiko, elo aḍḍhayojaniko, uppalo
tigāvutiko, puṇḍarīko yojaniko. Tesupi gahitaṃ gahitaṃ pūratiyeva, iti
bhagavā pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajitoti veditabbo.
Daharova samānoti
taruṇova samāno. Susukāḷakesoti
suṭṭhu kāḷakeso, añjanavaṇṇasadisakeso hutvā vāti attho. Bhadrenāti
bhaddakena. Paṭhamena
vayasāti tiṇṇaṃ vayānaṃ paṭhamavayena. Akāmakānanti
anicchamānānaṃ. Anādaratthe sāmivacanaṃ. Assūni mukhe etesanti assumukhā, tesaṃ
assumukhānaṃ, assūhi kilinnamukhānanti attho. Rudantānanti kanditvā
rodamānānaṃ. Akhuddāvakāsoti
ettha bhagavato aparimāṇoyeva dassanāya okāsoti veditabbo.
Tatridaṃ vatthu – rājagahe kira aññataro brāhmaṇo samaṇassa gotamassa
pamāṇaṃ gahetuṃ na sakkotīti sutvā bhagavato piṇḍāya pavisanakāle
saṭṭhihatthaṃ veḷuṃ gahetvā nagaradvārassa bahi ṭhatvā sampatte
bhagavati veḷuṃ gahetvā samīpe aṭṭhāsi. Veḷu bhagavato jāṇukamattaṃ
pāpuṇi. Puna divase dve veḷū ghaṭetvā samīpe aṭṭhāsi. Bhagavāpi dvinnaṃ
veḷūnaṃ upari kaṭimattameva paññāyamāno – ‘‘brāhmaṇa, kiṃ karosī’’ti
āha. Tumhākaṃ pamāṇaṃ gaṇhāmīti. ‘‘Brāhmaṇa, sacepi tvaṃ
sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūretvā ṭhite veḷū ghaṭetvā āgamissasi,
neva me pamāṇaṃ gahetuṃ sakkhissasi. Na hi mayā cattāri asaṅkhyeyāni
kappasatasahassañca tathā pāramiyo pūritā, yathā me paro pamāṇaṃ
gaṇheyya, atulo, brāhmaṇa, tathāgato appameyyo’’ti vatvā dhammapade
gāthamāha –
‘‘Te tādise pūjayato, nibbute akutobhaye;
Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ, imettamapi kenacī’’ti. (dha. pa. 36);
Gāthāpariyosāne caturāsītipāṇasahassāni
amataṃ piviṃsu.
Aparampi vatthu – rāhu kira asurindo cattāri yojanasahassāni aṭṭha ca
yojanasatāni ucco. Bāhantaramassa dvādasayojanasatāni. Bahalantarena cha
yojanasatāni. Hatthatalapādatalānaṃ puthulato tīṇi yojanasatāni.
Aṅgulipabbāni paṇṇāsayojanāni. Bhamukantaraṃ paṇṇāsayojanaṃ. Mukhaṃ
dviyojanasataṃ tiyojanasatagambhīraṃ tiyojanasataparimaṇḍalaṃ. Gīvā
tiyojanasataṃ. Nalāṭaṃ tiyojanasataṃ. Sīsaṃ navayojanasataṃ. ‘‘So ahaṃ
uccosmi, satthāraṃ onamitvā oloketuṃ na sakkhissāmī’’ti cintetvā
nāgacchi. So ekadivasaṃ bhagavato vaṇṇaṃ sutvā – ‘‘yathākathañca
olokessāmī’’ti āgato.
Atha bhagavā tassajjhāsayaṃ viditvā – ‘‘catūsu iriyāpathesu katarena
dassessāmī’’ti cintetvā ‘‘ṭhitako nāma nīcopi ucco viya paññāyati.
Nipannovassa attānaṃ
dassessāmī’’ti ‘‘ānanda, gandhakuṭipariveṇe mañcakaṃ paññāpehī’’ti vatvā
tattha sīhaseyyaṃ kappesi. Rāhu āgantvā nipannaṃ bhagavantaṃ gīvaṃ
unnāmetvā nabhamajjhe puṇṇacandaṃ viya ullokesi. Kimidaṃ asurindāti ca
vutte – ‘‘bhagavā onamitvā oloketuṃ na sakkhissāmī’’ti nāgacchinti. Na
mayā, asurinda, adhomukhena pāramiyo pūritā. Uddhaggameva katvā dānaṃ
dinnanti. Taṃ divasaṃ rāhu saraṇaṃ agamāsi. Evaṃ bhagavā akhuddāvakāso
dassanāya.
Catupārisuddhisīlena sīlavā,
taṃ pana sīlaṃ ariyaṃ uttamaṃ parisuddhaṃ. Tenāha – ‘‘ariyasīlī’’ti.
Tadetaṃ anavajjaṭṭhena kusalaṃ. Tenāha – ‘‘kusalasīlī’’ti. Kusalasīlenāti
idamassa vevacanaṃ.
Bahūnaṃ ācariyapācariyoti
bhagavato ekekāya dhammadesanāya caturāsītipāṇasahassāni aparimāṇāpi
devamanussā maggaphalāmataṃ pivanti, tasmā bahūnaṃ ācariyo.
Sāvakaveneyyānaṃ pana pācariyoti.
Khīṇakāmarāgoti
ettha kāmaṃ bhagavato sabbepi kilesā khīṇā. Brāhmaṇo pana te na jānāti.
Attano jānanaṭṭhāneyeva guṇaṃ katheti. Vigatacāpalloti
– ‘‘pattamaṇḍanā cīvaramaṇḍanā senāsanamaṇḍanā
imassa vā pūtikāyassa…pe… kelanā paṭikelanā’’ti (vibha. 854) evaṃ
vuttacāpallā virahito.
Apāpapurekkhāroti
apāpe nava lokuttaradhamme purato katvā vicarati. Brahmaññāya
pajāyāti sāriputtamoggallānamahākassapādibhedāya brāhmaṇapajāya,
etissāya ca pajāya purekkhāro. Ayañhi pajā samaṇaṃ gotamaṃ purakkhatvā
caratīti attho. Api ca apāpapurekkhāroti
na pāpaṃ purekkhāro na pāpaṃ purato katvā carati, na pāpaṃ icchatīti
attho. Kassa? Brahmaññāya pajāya. Attanā saddhiṃ paṭiviruddhāyapi
brāhmaṇapajāya aviruddho hitasukhatthiko yevāti vuttaṃ hoti.
Tiroraṭṭhāti
pararaṭṭhato. Tirojanapadāti
parajanapadato. Pañhaṃ
pucchituṃ āgacchantīti khattiyapaṇḍitādayo ceva
devabrahmanāgagandhabbādayo ca –
‘‘pañhe abhisaṅkharitvā pucchissāmā’’ti āgacchanti. Tattha keci pucchāya
vā dosaṃ vissajjanasampaṭicchane vā asamatthataṃ sallakkhetvā
apucchitvāva tuṇhī nisīdanti. Keci pucchanti. Kesañci bhagavā pucchāya
ussāhaṃ janetvā vissajjeti. Evaṃ sabbesampi tesaṃ vimatiyo tīraṃ patvā
mahāsamuddassa ūmiyo viya bhagavantaṃ patvā bhijjanti.
Ehisvāgatavādīti
devamanussapabbajitagahaṭṭhesu taṃ taṃ attano santikaṃ āgataṃ – ‘‘ehi
svāgata’’nti evaṃ vadatīti attho. Sakhiloti
tattha katamaṃ sākhalyaṃ? ‘‘Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā’’tiādinā nayena
vuttasākhalyena samannāgato, muduvacanoti attho. Sammodakoti
paṭisanthārakusalo, āgatāgatānaṃ catunnaṃ parisānaṃ – ‘‘kacci,
bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādinā nayena sabbaṃ
addhānadarathaṃ vūpasamento viya paṭhamataraṃ sammodanīyaṃ kathaṃ
kattāti attho. Abbhākuṭikoti
yathā ekacce parisaṃ patvā thaddhamukhā saṅkuṭitamukhā honti, na ediso,
parisadassanena panassa bālātapasamphassena viya padumaṃ mukhapadumaṃ
vikasati puṇṇacandasassirikaṃ hoti. Uttānamukhoti
yathā ekacce nikujjitamukhā viya sampattāya parisāya na kiñci kathenti,
atidullabhakathā honti, na evarūpo. Samaṇo pana gotamo sulabhakatho. Na
tassa santikaṃ āgatāgatānaṃ – ‘‘kasmā mayaṃ idhāgatā’’ti vippaṭisāro
uppajjati dhammaṃ pana sutvā attamanāva hontīti dasseti. Pubbabhāsīti
bhāsanto ca paṭhamataraṃ bhāsati, tañca kho kālayuttaṃ pamāṇayuttaṃ
atthanissitameva bhāsati, na niratthakakathaṃ.
Natasmiṃ gāme vāti
yattha kira bhagavā paṭivasati, tattha mahesakkhā devatā ārakkhaṃ
gaṇhanti, taṃ nissāya manussānaṃ upaddavo na hoti, paṃsupisācakādayoyeva
hi manusse viheṭhenti, te tāsaṃ ānubhāvena dūraṃ apakkamanti. Api ca
bhagavato mettābalenapi na amanussā manusse viheṭhenti.
Saṅghītiādīsu
anusāsitabbo sayaṃ vā uppādito saṅgho assa atthīti saṅghī. Tādiso
cassa gaṇo atthīti gaṇī.Purimapadasseva
vā vevacanametaṃ. Ācārasikkhāpanavasena gaṇassa ācariyoti gaṇācariyo. Puthutitthakarānanti
bahūnaṃ titthakarānaṃ. Yathāvā
tathā vāti yena vā tena vā acelakādimattakenāpi kāraṇena. Samudāgacchatīti
samantato upagacchati abhivaḍḍhati.
Atithi no te hontīti
te amhākaṃ āgantukā, navakā pāhunakā hontīti attho. Pariyāpuṇāmīti
jānāmi.Aparimāṇavaṇṇoti
tathārūpeneva sabbaññunāpi appameyyavaṇṇo – ‘‘pageva mādisenā’’ti
dasseti. Vuttampi cettaṃ –
‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,
Kappampi ce aññamabhāsamāno;
Khīyetha kappo ciradīghamantare,
Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti.
305. Imaṃ pana
satthu guṇakathaṃ sutvā te brāhmaṇā cintayiṃsu – yathā soṇadaṇḍo
brāhmaṇo samaṇassa gotamassa vaṇṇe bhaṇati, anomaguṇo so bhavaṃ gotamo;
evaṃ tassa guṇe jānamānena kho pana ācariyena aticiraṃ adhivāsitaṃ,
handa naṃ anuvattāmāti anuvattiṃsu. Tasmā evaṃ vutte ‘‘te
brāhmaṇā’’tiādi vuttaṃ. Tatthaalamevāti
yuttameva. Api
puṭosenāti puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ, taṃ gahetvāpi upasaṅkamituṃ
yuttamevāti attho. Puṭaṃsenātipi pāṭho, tassattho, puṭo aṃse assāti
puṭaṃso, tena puṭaṃsena. Aṃsena hi pātheyyapuṭaṃ vahantenāpīti vuttaṃ
hoti.
Soṇadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā
306-308.Tirovanasaṇḍagatassāti antovanasaṇḍe
gatassa, vihārabbhantaraṃ paviṭṭhassāti attho. Añjaliṃ
paṇāmetvāti ete ubhatopakkhikā, te evaṃ cintayiṃsu – ‘‘sace no
micchādiṭṭhikā codessanti – ‘kasmā tumhe samaṇaṃ gotamaṃ vanditthā’ti?
Tesaṃ – ‘kiṃ añjalimattakaraṇenāpi vandanaṃ nāma hotī’ti vakkhāma. Sace
no sammādiṭṭhikā codessanti – ‘kasmā tumhe bhagavantaṃ na vanditthā’ti.
‘Kiṃ sīsena bhūmiyaṃ paharanteneva vandanaṃ nāma hoti, nanu
añjalikammampi vandanaṃ evā’ti vakkhāmā’’ti. Nāmagottanti ‘‘bho,
gotama, ahaṃ asukassa putto datto nāma, mitto nāma, idhāgato’’ti vadantā
nāmaṃ sāventi nāma. ‘‘Bho, gotama, ahaṃ vāseṭṭho nāma, kaccāno nāma,
idhāgato’’ti vadantā gottaṃ sāventi nāma. Ete kira daliddā jiṇṇā
kulaputtā ‘‘parisamajjhe nāmagottavasena pākaṭā bhavissāmā’’ti
evamakaṃsu. Ye pana tuṇhībhūtā nisīdiṃsu, te kerāṭikā ceva andhabālā ca.
Tattha kerāṭikā – ‘‘ekaṃ dve kathāsallāpepi karonto vissāsiko hoti, atha
vissāse sati ekaṃ dve bhikkhā adātuṃ na yutta’’nti tato attānaṃ mocetvā
tuṇhī nisīdanti. Andhabālā aññāṇatāyeva avakkhittamattikāpiṇḍo viya
yattha katthaci tuṇhībhūtā nisīdanti.
Brāhmaṇapaññattivaṇṇanā
309-310.Cetasā
cetoparivitakkanti bhagavā – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo āgatakālato paṭṭhāya
adhomukho thaddhagatto kiṃ cintayamāno nisinno, kiṃ nu kho cintetī’’ti
āvajjanto attano cetasā tassa cittaṃ aññāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘cetasā
cetoparivitakkamaññāyā’’ti. Vihaññatīti
vighātaṃ āpajjati. Anuviloketvā
parisanti bhagavato sakasamaye pañhapucchanena udake miyamāno
ukkhipitvā thale ṭhapito viya samapassaddhakāyacitto hutvā parisaṃ
saṅgaṇhanatthaṃ diṭṭhisañjāneneva ‘‘upadhārentu me bhonto vacana’’nti
vadanto viya anuviloketvā parisaṃ bhagavantaṃ etadavoca.
311-313.Sujaṃ
paggaṇhantānanti yaññayajanatthāya sujaṃ gaṇhantesu brāhmaṇesu
paṭhamo vā dutiyo vāti attho. Sujāya diyyamānaṃ mahāyāgaṃ
paṭiggaṇhantānanti porāṇā. Iti brāhmaṇo sakasamayavasena sammadeva
pañhaṃ vissajjesi. Bhagavā pana visesato uttamabrāhmaṇassa dassanatthaṃ –
‘‘imesaṃ panā’’tiādimāha.Etadavocunti
sace jātivaṇṇamantasampanno brāhmaṇo na hoti, atha ko carahi loke
brāhmaṇo bhavissati? Nāseti
no ayaṃ soṇadaṇḍo, handassa vādaṃ paṭikkhipissāmāti cintetvā etadavocuṃ. Apavadatīti paṭikkhipati.Anupakkhandatīti
anupavisati. Idaṃ – ‘‘sace tvaṃ pasādavasena samaṇaṃ gotamaṃ saraṇaṃ
gantukāmo, gaccha; mā brāhmaṇassa samayaṃ bhindī’’ti adhippāyena āhaṃsu.
314.Etadavocāti
imesu brāhmaṇesu evaṃ ekappahāreneva viravantesu ‘‘ayaṃ kathā
pariyosānaṃ na gamissati, handa ne nissadde katvā soṇadaṇḍeneva saddhiṃ
kathemī’’ti cintetvā – ‘‘etaṃ sace kho tumhāka’’ntiādikaṃ vacanaṃ avoca.
315-316.Sahadhammenāti
sakāraṇena. Samasamoti
ṭhapetvā ekadesasamattaṃ samabhāvena samo, sabbākārena samoti attho. Ahamassa
mātāpitaro jānāmīti bhaginiyā puttassa mātāpitaro kiṃ na
jānissati, kulakoṭiparidīpanaṃ sandhāyeva vadati. Musāvādampi
bhaṇeyyāti atthabhañjanakaṃ musāvādaṃ katheyya. Kiṃ
vaṇṇo karissatīti abbhantare guṇe asati kiṃ karissati? Kimassa
brāhmaṇabhāvaṃ rakkhituṃ sakkhissatīti attho. Athāpi siyā puna –
‘‘pakatisīle ṭhitassa brāhmaṇabhāvaṃ sādhentī’’ti evampi sīlameva
sādhessati, tasmiṃ hissa asati brāhmaṇabhāvo nāhosīti sammohamattaṃ
vaṇṇādayo. Idaṃ pana sutvā te brāhmaṇā – ‘‘sabhāvaṃ ācariyo āha,
akāraṇāva mayaṃ ujjhāyimhā’’ti tuṇhī ahesuṃ.
Sīlapaññākathāvaṇṇanā
317. Tato
bhagavā ‘kathito brāhmaṇena pañho, kiṃ panettha patiṭṭhātuṃ sakkhissati,
na sakkhissatī’ti? Tassa vīmaṃsanatthaṃ – ‘‘imesaṃ pana
brāhmaṇā’’tiādimāha. Sīlaparidhotāti
sīlaparisuddhā. Yattha
sīlaṃ tattha paññāti yasmiṃ puggale sīlaṃ, tattheva paññā, kuto
dussīle paññā? Paññārahite vā jaḷe eḷamūge kuto sīlanti?Sīlapaññāṇanti
sīlañca paññāṇañca sīlapaññāṇaṃ. Paññāṇanti
paññāyeva. Evametaṃ brāhmaṇāti bhagavā
brāhmaṇassa vacanaṃ anujānanto
āha. Tattha sīlaparidhotā
paññāti catupārisuddhisīlena dhotā. Kathaṃ pana sīlena paññaṃ
dhovatīti? Yassa puthujjanassa sīlaṃ saṭṭhiasītivassāni akhaṇḍaṃ hoti,
so maraṇakālepi sabbakilese ghātetvā sīlena paññaṃ dhovitvā arahattaṃ
gaṇhāti. Kandarasālapariveṇe mahāsaṭṭhivassatthero viya. There kira
maraṇamañce nipajjitvā balavavedanāya nitthunante ,
tissamahārājā ‘‘theraṃ passissāmī’’ti gantvā pariveṇadvāre ṭhito taṃ
saddaṃ sutvā pucchi – ‘‘kassa saddo aya’’nti? Therassa
nitthunanasaddoti. ‘‘Pabbajjāya saṭṭhivassena vedanāpariggahamattampi na
kataṃ, na dāni naṃ vandissāmī’’ti nivattitvā mahābodhiṃ vandituṃ gato.
Tato upaṭṭhākadaharo theraṃ āha – ‘‘kiṃ no, bhante, lajjāpetha, saddhopi
rājā vippaṭisārī hutvā na vandissāmī’’ti gatoti. Kasmā āvusoti? Tumhākaṃ
nitthunanasaddaṃ sutvāti. ‘‘Tena hi me okāsaṃ karothā’’ti vatvā vedanaṃ
vikkhambhitvā arahattaṃ patvā daharassa saññaṃ adāsi – ‘‘gacchāvuso,
idāni rājānaṃ amhe vandāpehī’’ti. Daharo gantvā – ‘‘idāni kira theraṃ,
vandathā’’ti āha. Rājā saṃsumārapatitena theraṃ vandanto – ‘‘nāhaṃ
ayyassa arahattaṃ vandāmi, puthujjanabhūmiyaṃ pana ṭhatvā
rakkhitasīlameva vandāmī’’ti āha, evaṃ sīlena paññaṃ dhovati nāma. Yassa
pana abbhantare sīlasaṃvaro natthi, ugghāṭitaññutāya pana
catuppadikagāthāpariyosāne paññāya sīlaṃ dhovitvā saha paṭisambhidāhi
arahattaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ paññāya sīlaṃ dhovati nāma. Seyyathāpi
santatimahāmatto.
318.Katamaṃ
pana taṃ brāhmaṇāti kasmā āha? Bhagavā kira cintesi – ‘‘brāhmaṇā
brāhmaṇasamaye pañcasīlāni ‘sīla’nti paññāpenti, vedattayauggahaṇapaññā
paññāti. Uparivisesaṃ na
jānanti. Yaṃnūnāhaṃ brāhmaṇassa uttarivisesabhūtaṃ maggasīlaṃ,
phalasīlaṃ, maggapaññaṃ, phalapaññañca dassetvā arahattanikūṭena desanaṃ
niṭṭhapeyya’’nti. Atha naṃ kathetukamyatāya pucchanto – ‘‘katamaṃ pana
taṃ, brāhmaṇa, sīlaṃ katamā sā paññā’’ti āha. Atha brāhmaṇo – ‘‘mayā
sakasamayavasena pañho vissajjito. Samaṇo pana maṃ gotamo puna
nivattitvā pucchati, idānissāhaṃ cittaṃ paritosetvā vissajjituṃ sakkuṇeyyaṃ
vā na vā? Sace na sakkhissaṃ paṭhamaṃ uppannāpi me lajjā bhijjissati.
Asakkontassa pana na sakkomīti vacane doso natthī’’ti puna nivattitvā
bhagavatoyeva bhāraṃ karonto ‘‘ettakaparamāva maya’’ntiādimāha. Tattha ettakaparamāti
ettakaṃ sīlapaññāṇanti vacanameva paramaṃ amhākaṃ, te mayaṃ
ettakaparamā, ito paraṃ etassa bhāsitassa atthaṃ na jānāmāti attho.
Athassa bhagavā sīlapaññāya mūlabhūtassa tathāgatassa uppādato pabhuti
sīlapaññāṇaṃ dassetuṃ – ‘‘idha brāhmaṇa, tathāgato’’tiādimāha. Tassattho
sāmaññaphale vuttanayeneva veditabbo, ayaṃ pana viseso, idha tividhampi
sīlaṃ – ‘‘idampissa hoti sīlasmi’’nti evaṃ sīlamicceva niyyātitaṃ
paṭhamajjhānādīni cattāri jhānāni atthato paññāsampadā. Evaṃ paññāvasena
pana aniyyātetvā vipassanāpaññāya padaṭṭhānabhāvamattena dassetvā
vipassanāpaññāto paṭṭhāya paññā niyyātitāti.
Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanākathā
319-322.Svātanāyāti
padassa attho ajjatanāyāti ettha vuttanayeneva veditabbo. Tena
maṃ sā parisā paribhaveyyāti tena tumhe dūratova disvā āsanā
vuṭṭhitakāraṇena maṃ sā parisā – ‘‘ayaṃ soṇadaṇḍo pacchimavaye ṭhito
mahallako, gotamo pana daharo yuvā nattāpissa nappahoti, so nāma attano
nattumattabhāvampi appattassa āsanā vuṭṭhātī’’ti paribhaveyya. Āsanā
me taṃ bhavaṃ gotamo paccuṭṭhānanti mama agāravena avuṭṭhānaṃ nāma
natthi, bhoganāsanabhayena pana na vuṭṭhahissāmi, taṃ tumhe hi ceva mayā
ca ñātuṃ vaṭṭati. Tasmā āsanā me etaṃ bhavaṃ gotamo paccuṭṭhānaṃ
dhāretūti, iminā kira sadiso kuhako dullabho, bhagavati panassa agāravaṃ
nāma natthi, tasmā bhoganāsanabhayā kuhanavasena evaṃ vadati.
Parapadesupi eseva nayo.Dhammiyā
kathāyātiādīsu taṅkhaṇānurūpāya dhammiyā kathāya
diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ sandassetvā kusale dhamme samādapetvā
gaṇhāpetvā. Tattha naṃ samuttejetvā saussāhaṃ katvā tāya ca saussāhatāya
aññehi ca vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā dhammaratanavassaṃ vassitvā
uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Brāhmaṇo
pana attano kuhakatāya evampi bhagavati dhammavassaṃ vassite visesaṃ
nibbattetuṃ nāsakkhi. Kevalamassa āyatiṃ nibbānatthāya vāsanābhāgiyāya
ca sabbā purimapacchimakathā ahosīti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
≧✯◡✯≦
01
|| 02
||
03
|| 04
|| 05
|| 06
|| 07
|| 08
|| 09 || 10
|| 11
|| 12
|| 13
|| 14 || 15
|| 16
|| 17
18
|| 19
|| 20
|| 21
|| 22
|| 23
|| 24
|| 25
|| 26
|| 27
|| 28
|| 29
|| 30
|| 31
|| 32
|| 33
|| 34
≧✯◡✯≦
Trường Bộ Kinh
Trường Bộ Kinh - giảng giải
Dīgha nikāya
≧✯◡✯≦
NGHIÊN CỨU PHẬT PHÁP
