TRƯỜNG BỘ KINH
Dīgha
nikāya (aṭṭhakathā)
Pāthikavaggaṭṭhakathā
32. Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā
275.Evaṃme
sutanti āṭānāṭiyasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – catuddisaṃ
rakkhaṃ ṭhapetvāti asurasenāya nivāraṇatthaṃ sakkassa
devānamindassa catūsu disāsu ārakkhaṃ ṭhapetvā. Gumbaṃ
ṭhapetvāti balagumbaṃ ṭhapetvā. Ovaraṇaṃ
ṭhapetvāti catūsu disāsu ārakkhake ṭhapetvā. Evaṃ sakkassa
devānamindassa ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ katvā āṭānāṭanagare nisinnā satta
buddhe ārabbha imaṃ parittaṃ bandhitvā ‘‘ye satthu dhammaāṇaṃ amhākańca
rājaāṇaṃ na suṇanti, tesaṃ idańcidańca karissāmā’’ti sāvanaṃ katvā
attanopi catūsu disāsu mahatiyā ca yakkhasenāyātiādīhi catūhi senāhi
ārakkhaṃ saṃvidahitvā abhikkantāya rattiyā…pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Abhikkantāya rattiyāti
ettha abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanādīsu dissati.
Tattha ‘‘abhikkantā, bhante ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno
bhikkhusaṅgho uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti (a.
ni. 8.20) evamādīsu khaye dissati. ‘‘Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ
abhikkantataro paṇītataro cā’’ti (a. ni. 4.100) evamādīsu sundare.
‘‘Ko me vandati pādāni,
iddhiyā yasasā jalaṃ;
Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. (vi. va. 857);
Evamādīsu abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ, bho gotamāti (pārā. 15) evamādīsu
abbhanumodane . Idha pana
khaye. Tena abhikkantāya rattiyā, parikkhīṇāya rattiyāti vuttaṃ hoti.
Abhikkantavaṇṇāti
idha abhikkantasaddo abhirūpe. Vaṇṇasaddo pana
chavithutikulavaggakāraṇasaṇṭhānapamāṇarūpāyatanādīsu dissati. Tattha
‘‘suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā’’ti (ma. ni. 2.399) evamādīsu chaviyaṃ. ‘‘Kadā
sańńūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’ti (ma. ni.
2.77) evamādīsu thutiyaṃ. ‘‘Cattārome ,
bho gotama, vaṇṇā’’ti (dī. ni. 1.266) evamādīsu kulavagge. ‘‘Atha kena
nu vaṇṇena gandhathenoti vuccatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.234) kāraṇe.
‘‘Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’ti (saṃ. ni. 1.138)
evamādīsu saṇṭhāne. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’ti (pārā. 602) evamādīsu
pamāṇe. ‘‘Vaṇṇo gandho raso ojā’’ti evamādīsu rūpāyatane. So idha
chaviyaṃ daṭṭhabbo. Tena ‘‘abhikkantavaṇṇā abhirūpacchavī’’ti vuttaṃ
hoti.
Kevalakappanti ettha
kevalasaddo
anavasesayebhuyyaabyāmissānatirekadaḷhatthavisaṃyogādianekattho. Tathā
hissa ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariya’’nti (pārā. 1)
evamādīsu anavasesatā attho. ‘‘Kevalakappā ca aṅgamāgadhā pahūtaṃ
khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamitukāmā hontī’’ti (mahāva. 43)
evamādīsu yebhuyyatā. ‘‘Kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti
(mahāva. 1) evamādīsu abyāmissatā. ‘‘Kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna
ayamāyasmā’’ti (a. ni. 6.55) evamādīsu anatirekatā. ‘‘Āyasmato, bhante,
anuruddhassa bāhiko nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya
ṭhito’’ti (a. ni. 4.243) evamādīsu daḷhatthatā. ‘‘Kevalī vusitavā
uttamapurisoti vuccatī’’ti (a. ni. 10.12) evamādīsu visaṃyogo. Idha
panassa anavasesattho adhippeto.
Kappasaddo panāyaṃ
abhisaddahanavohārakālapańńattichedanavikappalesasamantabhāvādianekattho.
Tathā hissa ‘‘okappaniyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato
sammāsambuddhassā’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu abhisaddahanamattho.
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pańcahi samaṇakappehi phalaṃ
paribhuńjitu’’nti (cūḷava. 250) evamādīsu vohāro. ‘‘Yena sudaṃ
niccakappaṃ viharāmī’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu kālo. ‘‘Iccāyasmā
kappo’’ti (su. ni. 1098) evamādīsu
pańńatti. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti (vi. va. 1094) evamādīsu
chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti (cūḷava. 446) evamādīsu vikappo,
atthi kappo nipajjitu’’nti (a. ni. 8.80) evamādīsu leso. ‘‘Kevalakappaṃ
veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti (saṃ. ni. 1.94) evamādīsu samantabhāvo.
Idha pana samantabhāvo attho adhippeto. Tasmā ‘‘kevalakappaṃ
gijjhakūṭa’’nti ettha anavasesaṃ samantato gijjhakūṭanti evamattho
daṭṭhabbo.
Obhāsetvāti
vatthamālālaṅkārasarīrasamuṭṭhitāya ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo
viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho. Ekamantaṃ
nisīdiṃsūti devatānaṃ dasabalassa santike nisinnaṭṭhānaṃ nāma na
bahu, imasmiṃ pana sutte parittagāravavasena nisīdiṃsu.
276.Vessavaṇoti
kińcāpi cattāro mahārājāno āgatā, vessavaṇo pana dasabalassa vissāsiko
kathāpavattane byatto susikkhito, tasmā vessavaṇo mahārājā bhagavantaṃ
etadavoca. Uḷārāti
mahesakkhānubhāvasampannā. Pāṇātipātā
veramaṇiyāti pāṇātipāte diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ ādīnavaṃ
dassetvā tato veramaṇiyā dhammaṃ deseti. Sesesupi eseva nayo. Tattha
santi uḷārā yakkhā nivāsinoti tesu senāsanesu santi uḷārā yakkhā
nibaddhavāsino. Āṭānāṭiyanti
āṭānāṭanagare baddhattā evaṃnāmaṃ. Kiṃ pana bhagavato apaccakkhadhammo
nāma atthīti, natthi. Atha kasmā vessavaṇo ‘‘uggaṇhātu, bhante,
bhagavā’’tiādimāha? Okāsakaraṇatthaṃ. So hi bhagavantaṃ imaṃ parittaṃ
sāvetuṃ okāsaṃ kārento evamāha. Satthu kathite imaṃ parittaṃ garu
bhavissatītipi āha.Phāsuvihārāyāti
gamanaṭṭhānādīsu catūsu iriyāpathesu sukhavihārāya.
277.Cakkhumantassāti
na vipassīyeva cakkhumā, sattapi buddhā cakkhumanto, tasmā ekekassa
buddhassa etāni satta satta nāmāni honti. Sabbepi buddhā cakkhumanto,
sabbe sabbabhūtānukampino, sabbe nhātakilesattā nhātakā. Sabbe mārasenāpamaddino,
sabbe vusitavanto, sabbe vimuttā, sabbe aṅgato rasmīnaṃ nikkhantattā
aṅgīrasā. Na kevalańca buddhānaṃ etāneva satta nāmāni asaṅkhyeyyāni
nāmāni saguṇena mahesinoti vuttaṃ.
Vessavaṇo pana attano pākaṭanāmavasena evamāha. Te
janāti idha khīṇāsavā janāti adhippetā. Apisuṇāthāti
desanāsīsamattametaṃ, amusā apisuṇā apharusā mantabhāṇinoti attho . Mahattāti mahantabhāvaṃ
pattā. ‘‘Mahantā’’tipi pāṭho, mahantāti attho. Vītasāradāti
nissāradā vigatalomahaṃsā.
Hitanti
mettāpharaṇena hitaṃ. Yaṃ
namassantīti ettha yanti nipātamattaṃ. Mahattanti
mahantaṃ. Ayameva vā pāṭho, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘ye cāpi loke
kilesanibbānena nibbutā yathābhūtaṃ vipassisuṃ, vijjādiguṇasampannańca
hitaṃ devamanussānaṃ gotamaṃ namassanti, te janā apisuṇā, tesampi
namatthū’’ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana te janā apisuṇāti te buddhā apisuṇāti
evaṃ paṭhamagāthāya buddhānaṃyeva vaṇṇo kathito, tasmā paṭhamagāthā
sattannaṃ buddhānaṃ vasena vuttā. Dutiyagāthāya ‘‘gotama’’nti
desanāmukhamattametaṃ. Ayampi hi sattannaṃyeva vasena vuttāti veditabbā.
Ayańhettha attho – loke paṇḍitā devamanussā yaṃ namassanti gotamaṃ,
tassa ca tato purimānańca buddhānaṃ namatthūti.
278.Yato
uggacchatīti yato ṭhānato udeti. Ādiccoti
aditiyā putto, vevacanamattaṃ vā etaṃ sūriyasaddassa. Mahantaṃ maṇḍalaṃ
assāti maṇḍalīmahā.
Yassa cuggacchamānassāti yamhi uggacchamāne. Saṃvarīpi
nirujjhatīti ratti antaradhāyati. Yassa
cuggateti yasmiṃ uggate.
Rahadoti
udakarahado. Tatthāti
yato uggacchati sūriyo, tasmiṃ ṭhāne. Samuddoti
yo so rahadoti vutto, so na ańńo, atha kho samuddo. Saritodakoti
visaṭodako, saritā nānappakārā nadiyo assa udake paviṭṭhāti vā saritodako.
Evaṃ taṃ tattha jānantīti taṃ rahadaṃ tattha evaṃ jānanti .
Kinti jānanti? Samuddo saritodakoti evaṃ jānanti.
Itoti sineruto vā
tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Janoti
ayaṃ mahājano. Ekanāmāti
indanāmena ekanāmā. Sabbesaṃ kira tesaṃ sakkassa devarańńo nāmameva
nāmamakaṃsu. Asīti
dasa eko cāti ekanavutijanā. Indanāmāti
indoti evaṃnāmā. Buddhaṃ
ādiccabandhunanti kilesaniddāpagamanenāpi buddhaṃ. Ādiccena
samānagottatāyapi ādiccabandhunaṃ. Kusalena
samekkhasīti anavajjena nipuṇena vā sabbańńutańńāṇena mahājanaṃ
olokesi. Amanussāpi
taṃ vandantīti amanussāpi taṃ ‘‘sabbańńutańńāṇenamahājanaṃ
olokesī’’ti vatvā vandanti. Sutaṃ
netaṃ abhiṇhasoti etaṃ amhehi abhikkhaṇaṃ sutaṃ. Jinaṃ
vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamanti amhehi puṭṭhā jinaṃ
vandāma gotamanti vadanti.
279.Yenapetā
pavuccantīti petā nāma kālaṅkatā, te yena disābhāgena
nīhariyantūti vuccanti. Pisuṇā
piṭṭhimaṃsikāti pisuṇāvācā ceva piṭṭhimaṃsaṃ khādantā viya
parammukhā garahakā ca. Ete ca yena nīhariyantūti vuccanti, sabbepi hete
dakkhiṇadvārena nīharitvā dakkhiṇato nagarassa ḍayhantu vā chijjantu vā
hańńantu vāti evaṃ vuccanti. Ito
sā dakkhiṇā disāti yena disābhāgena te petā ca pisuṇādikā ca
nīhariyantūti vuccanti, ito sā dakkhiṇā disā. Itoti
sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā.Kumbhaṇḍānanti
te kira devā mahodarā honti, rahassaṅgampi ca nesaṃ kumbho viya mahantaṃ
hoti. Tasmā kumbhaṇḍāti vuccanti.
280.Yattha
coggacchati sūriyoti yasmiṃ disābhāge sūriyo atthaṃ gacchati.
281.Yenāti
yena disābhāgena. Mahānerūti
mahāsineru pabbatarājā. Sudassanoti
sovaṇṇamayattā sundaradassano. Sinerussa hi pācīnapassaṃ rajatamayaṃ,
dakkhiṇapassaṃ maṇimayaṃ ,
pacchimapassaṃ phalikamayaṃ, uttarapassaṃ sovaṇṇamayaṃ, taṃ
manuńńadassanaṃ hoti. Tasmā yena disābhāgena sineru sudassanoti
ayametthattho. Manussā
tattha jāyantīti tattha uttarakurumhi manussā jāyanti. Amamāti
vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. Apariggahāti
itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti
mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo nuppajjati.
Napi nīyanti naṅgalāti
naṅgalānipi tattha ‘‘kasikammaṃ karissāmā’’ti na khettaṃ nīyanti. Akaṭṭhapākimanti
akaṭṭhe bhūmibhāge arańńe sayameva jātaṃ. Taṇḍulapphalanti
taṇḍulāva tassa phalaṃ hoti.
Tuṇḍikīre pacitvānāti
ukkhaliyaṃ ākiritvā niddhumaṅgārena agginā pacitvā. Tattha kira
jotikapāsāṇā nāma honti. Atha kho
te tayo pāsāṇe ṭhapetvā taṃ ukkhaliṃ āropenti. Pāsāṇehi tejo
samuṭṭhahitvā taṃ pacati. Tato
bhuńjanti bhojananti tato ukkhalito bhojanameva bhuńjanti, ańńo
sūpo vā byańjanaṃ vā na hoti, bhuńjantānaṃ cittānukūloyevassa raso hoti.
Te taṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ dentiyeva, macchariyacittaṃ nāma na hoti.
Buddhapaccekabuddhādayopi mahiddhikā tattha gantvā piṇḍapātaṃ gaṇhanti.
Gāviṃekakhuraṃ katvāti
gāviṃ gahetvā ekakhuraṃ vāhanameva katvā. Taṃ abhiruyha vessavaṇassa
paricārakā yakkhā.Anuyanti
disodisanti tāya tāya disāya caranti. Pasuṃ
ekakhuraṃ katvāti ṭhapetvā gāviṃ avasesacatuppadajātikaṃ pasuṃ
ekakhuraṃ vāhanameva katvā disodisaṃ anuyanti.
Itthiṃ vā vāhanaṃ katvāti
yebhuyyena gabbhiniṃ mātugāmaṃ vāhanaṃ karitvā. Tassā piṭṭhiyā nisīditvā
caranti. Tassā kira piṭṭhi onamituṃ sahati. Itarā pana itthiyo yāne
yojenti. Purisaṃ
vāhanaṃ katvāti purise gahetvā yāne yojenti. Gaṇhantā ca
sammādiṭṭhike gahetuṃ na sakkonti. Yebhuyyena paccantimamilakkhuvāsike
gaṇhanti. Ańńataro kirettha jānapado
ekassa therassa samīpe nisīditvā niddāyati, thero ‘‘upāsaka ativiya
niddāyasī’’ti pucchi. ‘‘Ajja, bhante, sabbarattiṃ vessavaṇadāsehi
kilamitomhī’’ti āha.
Kumāriṃ vāhanaṃ katvāti
kumāriyo gahetvā ekakhuraṃ vāhanaṃ katvā rathe yojenti. Kumāravāhanepi eseva
nayo. Pacārā
tassa rājinoti tassa rańńo paricārikā. Hatthiyānaṃ
assayānanti na kevalaṃ goyānādīniyeva, hatthiassayānādīnipi
abhiruhitvā vicaranti. Dibbaṃ
yānanti ańńampi nesaṃ bahuvidhaṃ dibbayānaṃ upaṭṭhitameva hoti,
etāni tāva nesaṃ upakappanayānāni. Te pana pāsāde varasayanamhi
nipannāpi pīṭhasivikādīsu ca nisinnāpi vicaranti. Tena vuttaṃ ‘‘pāsādā
sivikā cevā’’ti. Mahārājassa
yasassinoti evaṃ ānubhāvasampannassa yasassino mahārājassa etāni
yānāni nibbattanti.
Tassaca nagarā ahu
antalikkhe sumāpitāti tassa rańńo ākāse suṭṭhu māpitā ete
āṭānāṭādikā nagarā ahesuṃ, nagarāni bhaviṃsūti attho. Ekańhissa nagaraṃ
āṭānāṭā nāma āsi, ekaṃ kusināṭā nāma, ekaṃ parakusināṭā nāma, ekaṃ
nāṭasūriyā nāma, ekaṃ parakusiṭanāṭā nāma.
Uttarena kasivantoti
tasmiṃ ṭhatvā ujuṃ uttaradisāya kasivanto nāma ańńaṃ nagaraṃ. Janoghamaparena
cāti etassa aparabhāge janoghaṃ nāma ańńaṃ nagaraṃ. Navanavatiyoti
ańńampi navanavatiyo nāma ekaṃ nagaraṃ. Aparaṃ ambaraambaravatiyo nāma. Āḷakamandāti
aparampi āḷakamandā nāma rājadhānī.
Tasmākuvero mahārājāti
ayaṃ kira anuppanne buddhe kuvero nāma brāhmaṇo hutvā ucchuvappaṃ
kāretvā satta yantāni yojesi. Ekissāya yantasālāya uṭṭhitaṃ āyaṃ
āgatāgatassa mahājanassa datvā puńńaṃ akāsi. Avasesasālāhi tattheva
bahutaro āyo uṭṭhāsi, so tena pasīditvā avasesasālāsupi uppajjanakaṃ
gahetvā vīsati vassasahassāni dānaṃ adāsi. So kālaṃ katvā
cātumahārājikesu kuvero nāma devaputto jāto. Aparabhāge visāṇāya
rājadhāniyā rajjaṃ kāresi. Tato paṭṭhāya vessavaṇoti vuccati.
Paccesanto pakāsentīti
paṭiesanto visuṃ visuṃ atthe upaparikkhamānā anusāsamānā
ańńe dvādasa yakkharaṭṭhikā pakāsenti. Te kira yakkharaṭṭhikā sāsanaṃ
gahetvā dvādasannaṃ yakkhadovārikānaṃ nivedenti. Yakkhadovārikā taṃ
sāsanaṃ mahārājassa nivedenti. Idāni tesaṃ yakkharaṭṭhikānaṃ nāmaṃ
dassento tatolātiādimāha.
Tesu kira eko tatolā nāma, eko tattalā nāma, eko tatotalā nāma, eko
ojasi nāma, eko tejasi nāma, eko tatojasī nāma. Sūro
rājāti eko sūro nāma, eko rājā nāma, eko sūrorājā nāma, ariṭṭho
nemīti eko ariṭṭho nāma, eko nemi nāma, eko ariṭṭhanemi nāma.
Rahadopitattha dharaṇī nāmāti
tattha paneko nāmena dharaṇī nāma udakarahado atthi, paṇṇāsayojanā
mahāpokkharaṇī atthīti vuttaṃ hoti. Yato
meghā pavassantīti yato pokkharaṇito udakaṃ gahetvā meghā
pavassanti. Vassā
yato patāyantīti yato vuṭṭhiyo avattharamānā nigacchanti. Meghesu
kira uṭṭhitesu tato pokkharaṇito purāṇaudakaṃ bhassati. Upari megho
uṭṭhahitvā taṃ pokkharaṇiṃ navodakena pūreti. Purāṇodakaṃ heṭṭhimaṃ
hutvā nikkhamati. Paripuṇṇāya pokkharaṇiyā valāhakā vigacchanti. Sabhāpīti
sabhā. Tassā kira pokkharaṇiyā tīre sālavatiyā nāma latāya parikkhitto
dvādasayojaniko ratanamaṇḍapo atthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
Payirupāsantīti
nisīdanti. Tattha
niccaphalā rukkhāti tasmiṃ ṭhāne taṃ maṇḍapaṃ parivāretvā sadā
phalitā ambajambuādayo rukkhā niccapupphitā ca campakamālādayoti
dasseti. Nānādijagaṇāyutāti
vividhapakkhisaṅghasamākulā. Mayūrakońcābhirudāti
mayūrehi końcasakuṇehi ca abhirudā upagītā.
Jīvańjīvakasaddetthāti
‘‘jīva jīvā’’ti evaṃ viravantānaṃ jīvańjīvakasakuṇānampi ettha saddo atthi. Oṭṭhavacittakāti
‘‘uṭṭhehi, citta, uṭṭhehi cittā’’ti evaṃ vassamānā
uṭṭhavacittakasakuṇāpi tattha vicaranti. Kukkuṭakāti
vanakukkuṭakā. Kuḷīrakātisuvaṇṇakakkaṭakā. Vaneti
padumavane. Pokkharasātakāti
pokkharasātakā nāma sakuṇā.
Sukasāḷikasaddetthāti
sukānańca sāḷikānańca saddo ettha. Daṇḍamāṇavakāni
cāti manussamukhasakuṇā. Te kira dvīhi hatthehi suvaṇṇadaṇḍaṃ
gahetvā ekaṃ pokkharapattaṃ akkamitvā anantare pokkharapatte
suvaṇṇadaṇḍaṃ nikkhipantā vicaranti.Sobhati
sabbakālaṃ sāti sā pokkharaṇī sabbakālaṃ sobhati. Kuveranaḷinīti
kuverassa naḷinī padumasarabhūtā, sā dharaṇī nāma pokkharaṇī sadā
nirantaraṃ sobhati.
282.Yassa
kassacīti idaṃ vessavaṇo āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ niṭṭhapetvā tassā
parikammaṃ dassento āha. Tattha suggahitāti
atthańca byańjanańca parisodhetvā suṭṭhu uggahitā. Samattā
pariyāputāti padabyańjanāni ahāpetvā paripuṇṇaṃ
uggahitā. Atthampi pāḷimpi visaṃvādetvā sabbaso vā pana appaguṇaṃ katvā
bhaṇantassa hi parittaṃ tejavantaṃ na hoti, sabbaso paguṇaṃ katvā
bhaṇantasseva tejavantaṃ hoti. Lābhahetu uggahetvā bhaṇantassāpi atthaṃ
na sādheti, nissaraṇapakkhe ṭhatvā mettaṃ purecārikaṃ katvā
bhaṇantasseva atthāya hotīti dasseti. Yakkhapacāroti
yakkhaparicārako.
Vatthuṃ vāti
gharavatthuṃ vā. Vāsaṃ
vāti tattha nibaddhavāsaṃ vā. Samitinti
samāgamaṃ. Anāvayhanti
na āvāhayuttaṃ.Avivayhanti
na vivāhayuttaṃ. Tena saha āvāhavivāhaṃ na kareyyunti attho. Attāhipi
paripuṇṇāhīti ‘‘kaḷārakkhi kaḷāradantā’’ti evaṃ etesaṃ attabhāvaṃ
upanetvā vuttāhi paripuṇṇabyańjanāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ
yakkhaakkosehi nāma akkoseyyunti attho.Rittampissa
pattanti bhikkhūnaṃ pattasadisameva lohapattaṃ hoti. Taṃ sīse
nikkujjitaṃ yāva galavāṭakā bhassati. Atha naṃ majjhe ayokhīlena
ākoṭenti.
Caṇḍāti kodhanā. Ruddhāti
viruddhā. Rabhasāti
karaṇuttariyā. Neva
mahārājānaṃ ādiyantīti vacanaṃ na gaṇhanti, āṇaṃ na karonti. Mahārājānaṃ
purisakānanti aṭṭhavīsatiyakkhasenāpatīnaṃ. Purisakānanti
yakkhasenāpatīnaṃ ye manassā tesaṃ.Avaruddhā
nāmāti paccāmittā verino. Ujjhāpetabbanti
parittaṃ vatvā amanusse paṭikkamāpetuṃ asakkontena etesaṃ yakkhānaṃ
ujjhāpetabbaṃ, ete jānāpetabbāti attho.
Parittaparikammakathā
Idha pana ṭhatvā parittassa
parikammaṃ kathetabbaṃ. Paṭhamameva hi āṭānāṭiyasuttaṃ na bhaṇitabbaṃ,
mettasuttaṃ dhajaggasuttaṃ ratanasuttanti imāni sattāhaṃ bhaṇitabbāni.
Sace muńcati, sundaraṃ. No ce muńcati, āṭānāṭiyasuttaṃ bhaṇitabbaṃ, taṃ
bhaṇantena bhikkhunā piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vā na khāditabbaṃ, susāne na
vasitabbaṃ. Kasmā? Amanussā okāsaṃ labhanti. Parittakaraṇaṭṭhānaṃ
haritupalittaṃ kāretvā tattha parisuddhaṃ āsanaṃ pańńapetvā
nisīditabbaṃ.
Parittakārako bhikkhu
vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse
nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena
āvudhahatthehi saṃparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ.
Paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ.
Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ ānetvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā
āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā
vattabbā. Sabbasannipāto ghosetabbo. Vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho
nāma hoti, tattha bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ paṭimānetīti
pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labbhati. Tato
amanussagahitako ‘‘tvaṃ ko nāmā’’ti pucchitabbo. Nāme kathite nāmeneva
ālapitabbo. Itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti āsanapūjāya patti
piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā
vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena
etaṃ muńcāhīti mocetabbo. Sace na muńcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ ‘‘tumhe
jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ
karissāmā’’ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana
bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ
ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ. Idaṃ
bhikkhūnaṃ parikammaṃ.
Vikkanditabbanti
sabbasannipātaṃ ghosāpetvā aṭṭhavīsati yakkhasenāpatayo kanditabbā. Viravitabbanti
‘‘ayaṃ yakkho gaṇhātī’’tiādīni bhaṇantena tehi saddhiṃ kathetabbaṃ.
Tattha gaṇhātīti
sarīre adhimuccati. Āvisatīti
tasseva vevacanaṃ. Atha vā laggati na apetīti vuttaṃ hoti. Heṭhetīti
uppannaṃ rogaṃ vaḍḍhento bādhati. Viheṭhetīti
tasseva vevacanaṃ. Hiṃsatīti
appamaṃsalohitaṃ karonto dukkhāpeti. Vihiṃsatīti
tasseva vevacanaṃ. Na
muńcatīti appamādagāho hutvā muńcituṃ na icchati, evaṃ etesaṃ
viravitabbaṃ.
283. Idāni yesaṃ
evaṃ viravitabbaṃ, te dassetuṃ katamesaṃ
yakkhānantiādimāha. Tattha indo
somotiādīni tesaṃ nāmāni. Tesu vessāmittoti vessāmittapabbatavāsī
eko yakkho. Yugandharopi yugandharapabbatavāsīyeva. Hiri
netti ca mandiyoti hiri ca netti ca mandiyo ca. Maṇi
māṇi varo dīghoti maṇi ca māṇi ca varo ca dīgho ca. Atho
serīsako sahāti tehi saha ańńo serīsako nāma. ‘‘Imesaṃ
yakkhānaṃ…pe… ujjhāpetabba’’nti ayaṃ yakkho imaṃ heṭheti viheṭheti na
muńcatīti evaṃ etesaṃ yakkhasenāpatīnaṃ ārocetabbaṃ. Tato te
bhikkhusaṅgho attano dhammaāṇaṃ karoti, mayampi amhākaṃ yakkharājaāṇaṃ
karomāti ussukkaṃ karissanti. Evaṃ amanussānaṃ okāso na bhavissati,
buddhasāvakānaṃ phāsuvihāro ca bhavissatīti dassento ‘‘ayaṃ kho sā,
mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā’’tiādimāha. Taṃ sabbaṃ, tato parańca
uttānatthamevāti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
≧✯◡✯≦
01
|| 02
||
03
|| 04
|| 05
|| 06
|| 07
|| 08
|| 09 || 10
|| 11
|| 12
|| 13
|| 14 || 15
|| 16
|| 17
18
|| 19
|| 20
|| 21
|| 22
|| 23
|| 24
|| 25
|| 26
|| 27
|| 28
|| 29
|| 30
|| 31
|| 32
|| 33
|| 34
≧✯◡✯≦
Trường Bộ Kinh
Trường Bộ Kinh - giảng giải
Dīgha nikāya
≧✯◡✯≦
NGHIĘN CỨU PHẬT PHÁP
