TRƯỜNG BỘ KINH
Dīgha
nikāya (aṭṭhakathā)
Pāthikavaggaṭṭhakathā
29. Pāsādikasuttavaṇṇanā
Nigaṇṭhanāṭaputtakālaṅkiriyavaṇṇanā
164.Evaṃme
sutanti pāsādikasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – vedhaññā
nāma sakyāti dhanumhi katasikkhā vedhaññanāmakā eke sakyā. Tesaṃ
ambavane pāsādeti tesaṃ ambavane sippaṃ uggaṇhatthāya kato
dīghapāsādo atthi, tattha viharati. Adhunā
kālaṅkatoti sampati kālaṅkato. Dvedhikajātāti
dvejjhajātā, dvebhāgā jātā. Bhaṇḍanādīsu bhaṇḍanaṃ
pubbabhāgakalaho, taṃ daṇḍādānādivasena paṇṇattivītikkamavasena ca
vaḍḍhitaṃ kalaho. ‘‘Na
tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsī’’tiādinā nayena viruddhavacanaṃ vivādo.
Vitudantāti vijjhantā. Sahitaṃ
meti mama vacanaṃ atthasañhitaṃ. Adhiciṇṇaṃ
te viparāvattanti yaṃ tava adhiciṇṇaṃ cirakālāsevanavasena
paguṇaṃ, taṃ mama vādaṃ āgamma nivattaṃ. Āropito
te vādoti tuyhaṃ upari mayā doso āropito. Cara
vādappamokkhāyāti bhattapuṭaṃ ādāya taṃ taṃ upasaṅkamitvā
vādappamokkhatthāya uttari pariyesamāno vicara. Nibbeṭhehi
vāti atha vā mayā āropitadosato attānaṃ mocehi. Sace
pahosīti sace sakkosi. Vadhoyevāti
maraṇameva. Nāṭaputtiyesūti
nāṭaputtassa antevāsikesu. Nibbinnarūpāti
ukkaṇṭhitasabhāvā abhivādanādīnipi na karonti.Virattarūpāti vigatapemā. Paṭivānarūpāti
tesaṃ sakkaccakiriyato nivattanasabhāvā. Yathā
tanti yathā durakkhātādisabhāve dhammavinaye
nibbinnavirattappaṭivānarūpehi bhavitabbaṃ, tatheva jātāti attho. Durakkhāteti
dukkathite. Duppavediteti
duviññāpite.Anupasamasaṃvattaniketi
rāgādīnaṃ upasamaṃ kātuṃ asamatthe. Bhinnathūpeti
bhindappatiṭṭhe. Ettha hi nāṭaputtova nesaṃ patiṭṭhaṭṭhena thūpo. So
pana bhinno mato. Tena vuttaṃ ‘‘bhinnathūpe’’ti. Appaṭisaraṇeti
tasseva abhāvena paṭisaraṇavirahite.
Nanu cāyaṃ nāṭaputto nāḷandavāsiko, so kasmā pāvāyaṃ kālaṅkatoti? So
kira upālinā gahapatinā
paṭividdhasaccena dasahi gāthāhi
bhāsite buddhaguṇe sutvā uṇhaṃ lohitaṃ chaḍḍesi. Atha naṃ aphāsukaṃ
gahetvā pāvaṃ agamaṃsu. So tattha kālamakāsi. Kālaṃ kurumāno ca cintesi
– ‘‘mama laddhi aniyyānikā sāravirahitā, mayaṃ tāva naṭṭhā,
avasesajanopi mā apāyapūrako ahosi, sace panāhaṃ ‘mama sāsanaṃ
aniyyānika’nti vakkhāmi, na saddahissanti, yaṃnūnāhaṃ dvepi jane na
ekanīhārena uggaṇhāpeyyaṃ, te mamaccayena aññamaññaṃ vivadissanti,
satthā taṃ vivādaṃ paṭicca ekaṃ dhammakathaṃ kathessati, tato te
sāsanassa mahantabhāvaṃ jānissantī’’ti.
Atha naṃ eko antevāsiko upasaṅkamitvā āha – ‘‘bhante tumhe dubbalā,
mayhampi imasmiṃ dhamme sāraṃ ācikkhatha, ācariyappamāṇa’’nti. ‘‘Āvuso,
tvaṃ mamaccayena sassatanti gaṇheyyāsī’’ti. Aparopi upasaṅkami, taṃ
ucchedaṃ gaṇhāpesi. Evaṃ dvepi jane ekaladdhike akatvā bahū nānānīhārena
uggaṇhāpetvā kālamakāsi. Te tassa sarīrakiccaṃ katvā sannipatitvā
aññamaññaṃ pucchiṃsu – ‘‘kassāvuso, ācariyo sāraṃ ācikkhī’’ti? Eko
uṭṭhahitvā mayhanti āha. Kiṃ ācikkhīti? Sassatanti. Aparo taṃ
paṭibāhitvā ‘‘mayhaṃ sāraṃ ācikkhī’’ti āha. Evaṃ sabbe ‘‘mayhaṃ sāraṃ
ācikkhi, ahaṃ jeṭṭhako’’ti aññamaññaṃ vivādaṃ vaḍḍhetvā akkose ceva
paribhāse ca hatthapādappahārādīni ca
pavattetvā ekamaggena dve agacchantā nānādisāsu pakkamiṃsu.
165.Atha
kho cundo samaṇuddesoti ayaṃ thero dhammasenāpatissa
kaniṭṭhabhātiko. Taṃ bhikkhū anupasampannakāle ‘‘cundo samaṇuddeso’’ti
samudācaritvā therakālepi tatheva samudācariṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘cundo
samaṇuddeso’’ti.
‘‘Pāvāyaṃ vassaṃvuṭṭho yena sāmagāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamī’’ti
kasmā upasaṅkami? Nāṭaputte kira kālaṅkate jambudīpe manussā tattha
tattha kathaṃ pavattayiṃsu ‘‘nigaṇṭho nāṭaputto eko satthāti
paññāyittha, tassa kālaṅkiriyāya sāvakānaṃ evarūpo vivādo jāto. Samaṇo
pana gotamo jambudīpe cando viya sūriyo viya ca pākaṭo, sāvakāpissa
pākaṭāyeva. Kīdiso nu kho samaṇe gotame parinibbute sāvakānaṃ vivādo
bhavissatī’’ti . Thero taṃ
kathaṃ sutvā cintesi – ‘‘imaṃ kathaṃ gahetvā dasabalassa ārocessāmi,
satthā etaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā ekaṃ desanaṃ kathessatī’’ti. So
nikkhamitvā yena sāmagāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami.
Sāmagāmoti sāmākānaṃ
ussannattā tassa gāmassa nāmaṃ. Yenāyasmā
ānandoti ujumeva bhagavato santikaṃ agantvā yenassa upajjhāyo
āyasmā ānando tenupasaṅkami.
Buddhakāle kira sāriputtatthero ca ānandatthero ca aññamaññaṃ mamāyiṃsu.
Sāriputtatthero ‘‘mayā kātabbaṃ satthu upaṭṭhānaṃ karotī’’ti
ānandattheraṃ mamāyi. Ānandatthero ‘‘bhagavato sāvakānaṃ aggo’’ti
sāriputtattheraṃ mamāyi. Kuladārake ca pabbājetvā sāriputtattherassa
santike upajjhaṃ gaṇhāpesi. Sāriputtattheropi tatheva akāsi. Evaṃ
ekamekena attano pattacīvaraṃ datvā pabbājetvā upajjhaṃ gaṇhāpitāni
pañca pañca bhikkhusatāni ahesuṃ. Āyasmā ānando paṇītāni cīvarādīnipi
labhitvā therassa adāsi.
Dhammaratanapūjā
Eko kira brāhmaṇo cintesi – ‘‘buddharatanassa ca saṅgharatanassa ca pūjā
paññāyati, kathaṃ nu kho dhammaratanaṃ pūjitaṃ hotī’’ti? So bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchi. Bhagavā āha – ‘‘sacepi brāhmaṇa
dhammaratanaṃ pūjetukāmo, ekaṃbahussutaṃ pūjehī’’ti. Bahussutaṃ, bhante,
ācikkhathāti. Bhikkhusaṅghaṃ pucchāti. So bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā
‘‘bahussutaṃ, bhante, ācikkhathā’’ti āha. Ānandatthero brāhmaṇāti.
Brāhmaṇo theraṃ sahassagghanikena ticīvarena pūjesi. Thero taṃ gahetvā
bhagavato santikaṃ agamāsi. Bhagavā ‘‘kuto, ānanda, laddha’’nti āha?
Ekena, bhante, brāhmaṇena dinnaṃ, idaṃ panāhaṃ āyasmato sāriputtassa
dātukāmoti. Dehi, ānandāti. Cārikaṃ pakkanto bhanteti. Āgatakāle dehīti,
sikkhāpadaṃ bhante, paññattanti. Kadā pana sāriputto āgamissatīti?
Dasāhamattena bhanteti. ‘‘Anujānāmi, ānanda, dasāhaparamaṃ
atirekacīvaraṃ nikkhipitu’’nti sikkhāpadaṃ paññāpesi.
Sāriputtattheropi tatheva
yaṃkiñci manāpaṃ labhati, taṃ ānandattherassa deti. So imampi attano
kaniṭṭhabhātikaṃ therasseva saddhivihārikaṃ adāsi. Tena vuttaṃ –
‘‘yenassa upajjhāyo āyasmā ānando tenupasaṅkamī’’ti. Evaṃ kirassa ahosi
– ‘‘upajjhāyo me mahāpañño, so imaṃ kathaṃ satthu ārocessati, atha
satthā tadanurūpaṃ dhammaṃ desessatī’’ti. Kathāpābhatanti
kathāya mūlaṃ. Mūlañhi ‘‘pābhata’’nti vuccati. Yathāha –
‘‘Appakenāpi medhāvī,
pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti. (jā. 1.1.4);
Bhagavantaṃ dassanāyāti
bhagavantaṃ dassanatthāya. Kiṃ panānena bhagavā na diṭṭhapubboti? No na
diṭṭhapubbo. Ayañhi āyasmā divā nava vāre, rattiṃ nava vāreti ekāhaṃ
aṭṭhārasa vāre upaṭṭhānameva gacchati. Divasassa pana satavāraṃ vā
sahassavāraṃ vā gantukāmo samānopi na akāraṇā gacchati, ekaṃ
pañhuddhāraṃ gahetvāva gacchati. So taṃ divasaṃ tena kathāpābhatena
gantukāmo evamāha.
Asammāsambuddhappaveditadhammavinayavaṇṇanā
166.Evañhetaṃ,
cunda, hotīti bhagavā ānandattherena ārocitepi yasmā na
ānandatthero imissā kathāya sāmiko, cundatthero pana sāmiko. Sova tassā
ādimajjhapariyosānaṃ jānāti. Tasmā bhagavā tena saddhiṃ kathento
‘‘evañhetaṃ, cunda, hotī’’tiādimāha .
Tassattho – cunda evañhetaṃ hoti durakkhātādisabhāve dhammavinaye sāvakā
dvedhikajātā bhaṇḍanādīni katvā mukhasattīhi vitudantā viharanti.
Idāni yasmā aniyyānikasāsaneneva niyyānikasāsanaṃ pākaṭaṃ hoti, tasmā
ādito aniyyānikasāsanameva dassento idha
cunda satthā ca hoti asammāsambuddhotiādimāha. Tattha vokkamma
ca tamhā dhammā vattatīti na nirantaraṃ pūreti, okkamitvā
okkamitvā antarantaraṃ katvā vattatīti attho. Tassa
te, āvuso, lābhāti tassa tuyhaṃ ete dhammānudhammappaṭipattiādayo
lābhā.Suladdhanti
manussattampi te suladdhaṃ. Tathā
paṭipajjatūti evaṃ paṭipajjatu. Yathā
te satthārā dhammo desitoti yena te ākārena satthārā dhammo
kathito. Yo
ca samādapetīti yo ca ācariyo samādapeti. Yañca
samādapetīti yaṃ antevāsiṃ samādapeti.Yo
ca samādapitoti yo ca evaṃ samādapito antevāsiko. Yathā ācariyena
samādapitaṃ, tathatthāya paṭipajjati. Sabbe
teti tayopi te. Ettha hi ācariyo samādapitattā apuññaṃ pasavati,
samādinnantevāsiko samādinnattā, paṭipannako paṭipannattā. Tena vuttaṃ –
‘‘sabbe te bahuṃ apuññaṃ pasavantī’’ti. Etenupāyena sabbavāresu attho
veditabbo.
167. Apicettha ñāyappaṭipannoti
kāraṇappaṭipanno. Ñāyamārādhessatīti
kāraṇaṃ nipphādessati. Vīriyaṃ
ārabhatīti attano dukkhanibbattakaṃ vīriyaṃ karoti. Vuttañhetaṃ
‘‘durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo, so dukkhaṃ
viharati. Yo kusīto, so sukhaṃ viharatī’’ti (a. ni. 1.318).
Sammāsambuddhappaveditadhammavinayādivaṇṇanā
168. Evaṃ
aniyyānikasāsanaṃ dassetvā idāni niyyānikasāsanaṃ dassento idha
pana, cunda, satthā ca hoti sammāsambuddhotiādimāha. Tattha niyyānikoti
maggatthāya phalatthāya ca niyyāti.
169.Vīriyaṃ
ārabhatīti attano sukhanipphādakaṃ vīriyaṃ ārabhati. Vuttañhetaṃ
‘‘svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto, so dukkhaṃ viharati. Yo
āraddhavīriyo, so sukhaṃ viharatī’’ti (a. ni. 1.319).
170. Iti bhagavā
niyyānikasāsane sammāpaṭipannassa kulaputtassa
pasaṃsaṃ dassetvā puna desanaṃ vaḍḍhento idha,
cunda, satthā ca loke udapādītiādimāha. Tattha aviññāpitatthāti
abodhitatthā. Sabbasaṅgāhapadakatanti
sabbasaṅgahapadehi kataṃ, sabbasaṅgāhikaṃ kataṃ na hotīti attho.
‘‘Sabbasaṅgāhapadagata’’ntipi pāṭho, na sabbasaṅgāhapadesu gataṃ, na
ekasaṅgahajātanti attho. Sappāṭihīrakatanti
niyyānikaṃ. Yāvadevamanussehīti
devalokato yāva manussalokā suppakāsitaṃ. Anutappo
hotīti anutāpakaro hoti. Satthā
ca no loketi idaṃ tesaṃ anutāpakāradassanatthaṃ vuttaṃ. Nānutappo
hotīti satthāraṃ āgamma sāvakehi yaṃ pattabbaṃ, tassa pattattā
anutāpakaro na hoti.
172.Theroti
thiro therakārakehi dhammehi samannāgato. ‘‘Rattaññū’’tiādīni
vuttatthāneva. Etehi
ce pīti etehi heṭṭhā vuttehi.
173.Pattayogakkhemāti
catūhi yogehi khemattā arahattaṃ idha yogakkhemaṃ nāma, taṃ pattāti
attho. Alaṃ
samakkhātuṃ saddhammassāti sammukhā gahitattā assa saddhammaṃ
sammā ācikkhituṃ samatthā.
174.Brahmacārinoti brahmacariyavāsaṃ
vasamānā ariyasāvakā. Kāmabhoginoti
gihisotāpannā. ‘‘Iddhañcevā’’tiādīni mahāparinibbāne vitthāritāneva. Lābhaggayasaggapattanti
lābhaggañceva yasaggañca pattaṃ.
175.Santi
kho pana me, cunda, etarahi therā bhikkhū sāvakāti
sāriputtamoggallānādayo therā. Bhikkhuniyoti
khemātherīuppalavaṇṇatherīādayo. Upāsakā
sāvakā gihī odātavatthavasanā brahmacārinoti
cittagahapatihatthakaāḷavakādayo.Kāmabhoginoti
cūḷaanāthapiṇḍikamahāanāthapiṇḍikādayo. Brahmacāriniyoti
nandamātādayo. Kāmabhoginiyoti
khujjuttarādayo.
176.Sabbākārasampannanti
sabbakāraṇasampannaṃ. Idamevatanti
idameva brahmacariyaṃ, imameva dhammaṃ sammā hetunā nayena vadamāno
vadeyya. Udakāssudanti udako
sudaṃ. Passaṃ na passatīti passanto na passati. So kira imaṃ
pañhaṃ mahājanaṃ pucchi. Tehi ‘‘na jānāma, ācariya, kathehi no’’ti vutto
so āha – ‘‘gambhīro ayaṃ pañho āhārasappāye sati thokaṃ cintetvā sakkā
kathetu’’nti. Tato tehi cattāro māse mahāsakkāre
kate taṃ pañhaṃ kathento kiñca
passaṃ na passatītiādimāha. Tatthasādhunisitassāti
suṭṭhunisitassa tikhiṇassa, sunisitakhurassa kira talaṃ paññāyati, dhārā
na paññāyatīti ayamettha attho.
Saṅgāyitabbadhammādivaṇṇanā
177.Saṅgamma
samāgammāti saṅgantvā samāgantvā. Atthena
atthaṃ, byañjanena byañjananti atthena saha atthaṃ, byañjanenapi
saha byañjanaṃ samānentehīti attho. Saṅgāyitabbanti
vācetabbaṃ sajjhāyitabbaṃ. Yathayidaṃ
brahmacariyanti yathā idaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ.
178.Tatra
ceti tatra saṅghamajjhe, tassa vā bhāsite. Atthañceva
micchā gaṇhāti, byañjanāni ca micchā ropetīti ‘‘cattāro
satipaṭṭhānā’’ti ettha ārammaṇaṃ ‘‘satipaṭṭhāna’’nti atthaṃ gaṇhāti.
‘‘Satipaṭṭhānānī’’ti byañjanaṃ ropeti. Imassa
nu kho, āvuso, atthassāti ‘‘satiyeva satipaṭṭhāna’’nti. Atthassa
‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti kiṃ nu kho imāni byañjanāni, udāhu cattāri
satipaṭṭhānānī’’ti etāni vā byañjanāni. Katamāni
opāyikatarānīti imassa atthassa katamāni byañjanāni
upapannatarāni allīnatarāni. Imesañcabyañjanānanti
‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti byañjanānaṃ ‘‘satiyeva satipaṭṭhāna’’nti kiṃ
nu kho ayaṃ attho, udāhu ‘‘ārammaṇaṃ satipaṭṭhāna’’nti eso atthoti? Imassa
kho, āvuso, atthassāti ‘‘ārammaṇaṃ satipaṭṭhāna’’nti imassa
atthassa. Yā
ceva etānīti yāni ceva etāni mayā vuttāni.Yā
ceva esoti yo ceva esa mayā vutto. So
neva ussādetabboti tumhehi tāva sammā atthe ca sammā byañjane ca
ṭhātabbaṃ. So pana neva ussādetabbo, na apasādetabbo. Saññāpetabboti
jānāpetabbo. Tassa
ca atthassāti ‘‘satiyeva satipaṭṭhāna’’nti atthassa ca.Tesañca
byañjanānanti ‘‘satipaṭṭhānā’’ti byañjanānaṃ. Nisantiyāti
nisāmanatthaṃ dhāraṇatthaṃ. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo.
181.Tādisanti
tumhādisaṃ. Atthupetanti
atthena upetaṃ atthassa viññātāraṃ. Byañjanupetanti
byañjanehi upetaṃ byañjanānaṃ viññātāraṃ. Evaṃ etaṃ bhikkhuṃ pasaṃsatha.
Eso hi bhikkhu na tumhākaṃ sāvako nāma, buddho nāma esa cundāti. Iti
bhagavā bahussutaṃ bhikkhuṃ attano ṭhāne ṭhapesi.
Paccayānuññātakāraṇādivaṇṇanā
182. Idāni
tatopi uttaritaraṃ desanaṃ vaḍḍhento na
vo ahaṃ, cundātiādimāha. Tattha diṭṭhadhammikā āsavā nāma
idhaloke paccayahetu uppajjanakā āsavā. Samparāyikā āsavā nāma paraloke
bhaṇḍanahetu uppajjanakā āsavā. Saṃvarāyāti
yathā te na pavisanti, evaṃ pidahanāya. Paṭighātāyāti
mūlaghātena paṭihananāya. Alaṃ
vo taṃ yāvadeva sītassa paṭighātāyāti taṃ tumhākaṃ sītassa
paṭighātāya samatthaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti, yaṃ vo mayā cīvaraṃ anuññātaṃ,
taṃ pārupitvā dappaṃ vā mānaṃ vā kurumānā viharissathāti na anuññātaṃ,
taṃ pana pārupitvā sītappaṭighātādīni katvā sukhaṃ samaṇadhammaṃ yoniso
manasikāraṃ karissathāti anuññātaṃ. Yathā ca cīvaraṃ, evaṃ
piṇḍapātādayopi. Anupadasaṃvaṇṇanā panettha visuddhimagge vuttanayeneva
veditabbā.
Sukhallikānuyogādivaṇṇanā
183.Sukhallikānuyoganti
sukhalliyanānuyogaṃ, sukhasevanādhimuttanti attho. Sukhetīti
sukhitaṃ karoti. Pīṇetīti
pīṇitaṃ thūlaṃ karoti.
186.Aṭṭhitadhammāti naṭṭhitasabhāvā.
Jivhā no atthīti yaṃ yaṃ icchanti, taṃ taṃ kathenti, kadāci maggaṃ
kathenti, kadāci phalaṃ kadāci nibbānanti adhippāyo. Jānatāti
sabbaññutaññāṇena jānantena. Passatāti
pañcahi cakkhūhi passantena.Gambhīranemoti gambhīrabhūmiṃ
anupaviṭṭho. Sunikhātoti
suṭṭhu nikhāto. Evameva
kho, āvusoti evaṃ khīṇāsavo abhabbo nava ṭhānāni ajjhācarituṃ.
Tasmiṃ anajjhācāro acalo asampavedhī. Tattha sañcicca pāṇaṃ jīvitā
voropanādīsu sotāpannādayopi abhabbā.Sannidhikārakaṃ
kāme paribhuñjitunti vatthukāme ca kilesakāme ca
sannidhiṃ katvā paribhuñjituṃ. Seyyathāpi
pubbe agārikabhūtoti yathā pubbe gihibhūto paribhuñjati, evaṃ
paribhuñjituṃ abhabbo.
Pañhabyākaraṇavaṇṇanā
187. Agāramajjhe
vasantā hi sotāpannādayo yāvajīvaṃ gihibyañjanena tiṭṭhanti. Khīṇāsavo
pana arahattaṃ patvāva manussabhūto parinibbāti vā pabbajati vā.
Cātumahārājikādīsu kāmāvacaradevesu muhuttampi na tiṭṭhati. Kasmā?
Vivekaṭṭhānassa abhāvā. Bhummadevattabhāve pana ṭhito arahattaṃ patvāpi
tiṭṭhati. Tassa vasena ayaṃ pañho āgato. Bhinnadosattā panassa
bhikkhubhāvo veditabbo. Atīrakanti
atīraṃ aparicchedaṃ mahantaṃ. No
ca kho anāgatanti anāgataṃ pana addhānaṃ ārabbha evaṃ na
paññapeti, atītameva maññe samaṇo gotamo jānāti, na anāgataṃ. Tathā
hissa atīte aḍḍhachaṭṭhasatajātakānussaraṇaṃ paññāyati. Anāgate evaṃ
bahuṃ anussaraṇaṃ na paññāyatīti imamatthaṃ maññamānā evaṃ vadeyyuṃ. Tayidaṃ
kiṃ sūti anāgate apaññāpanaṃ kiṃ nu kho?Kathaṃsūti
kena nu kho kāraṇena ajānantoyeva nu kho anāgataṃ nānussarati,
ananussaritukāmatāya nānussaratīti. Aññavihitakena
ñāṇadassanenāti paccakkhaṃ viya katvā dassanasamatthatāya
dassanabhūtena ñāṇena aññatthavihitakena ñāṇena aññaṃ ārabbha pavattena,
aññavihitakaṃ aññaṃ ārabbha pavattamānaṃ ñāṇadassanaṃ saṅgāhetabbaṃ
paññāpetabbaṃ maññanti. Te hi carato ca tiṭṭhato ca suttassa ca
jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ maññanti,
tādisañca ñāṇaṃ nāma natthi. Tasmā yathariva bālā abyattā, evaṃ
maññantīti veditabbo.
Satānusārīti pubbenivāsānussatisampayuttakaṃ. Yāvatakaṃ
ākaṅkhatīti yattakaṃ ñātuṃ icchati, tattakaṃ jānissāmīti ñāṇaṃ
pesesi. Athassa dubbalapattapuṭe pakkhandanārāco viya appaṭihataṃ anivāritaṃ
ñāṇaṃ gacchati, tena yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati. Bodhijanti
bodhimūle jātaṃ. Ñāṇaṃ
uppajjatīti catumaggañāṇaṃ uppajjati. Ayamantimā
jātīti tena ñāṇena
jātimūlassa pahīnattā puna ayamantimā jāti. Natthidāni
punabbhavoti aparampi ñāṇaṃ uppajjati. Anatthasaṃhitanti
na idhalokatthaṃ vā paralokatthaṃ vā nissitaṃ. Na
taṃ tathāgato byākarotīti taṃ bhāratayuddhasītāharaṇasadisaṃ
aniyyānikakathaṃ tathāgato na katheti. Bhūtaṃ
tacchaṃ anatthasaṃhitanti rājakathāditiracchānakathaṃ. Kālaññū
tathāgato hotīti kālaṃ jānāti. Sahetukaṃ sakāraṇaṃ katvā
yuttapattakāleyeva katheti.
188.Tasmā
tathāgatoti vuccatīti yathā yathā gaditabbaṃ, tathā tatheva
gadanato dakārassa takāraṃ katvā tathāgatoti vuccatīti attho. Diṭṭhanti
rūpāyatanaṃ. Sutanti
saddāyatanaṃ. Mutanti
mutvā patvā gahetabbato gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ. Viññātanti
sukhadukkhādidhammāyatanaṃ. Pattanti
pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. Pariyesitanti
pattaṃ vā apattaṃ vā pariyesitaṃ. Anuvicaritaṃ
manasāti cittena anusañcaritaṃ. ‘‘Tathāgatena abhisambuddha’’nti
iminā etaṃ dasseti, yañhi aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa
lokassa nīlaṃ pītakantiādi rūpārammaṇaṃ cakkhudvāre āpāthamāgacchati,
‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma rūpārammaṇaṃ disvā sumano vā
dummano vā majjhatto vā jāto’’ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ
abhisambuddhaṃ . Tathā yaṃ
aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa bherisaddo
mudiṅgasaddotiādi saddārammaṇaṃ sotadvāre āpāthamāgacchati. Mūlagandho
tacagandhotiādi gandhārammaṇaṃ ghānadvāre āpāthamāgacchati. Mūlaraso
khandharasotiādi rasārammaṇaṃ jivhādvāre āpāthamāgacchati. Kakkhaḷaṃ
mudukantiādi pathavīdhātutejodhātuvāyodhātubhedaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ
kāyadvāre āpāthamāgacchati. ‘‘Ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma
phoṭṭhabbārammaṇaṃ phusitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto’’ti
sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ. Tathā yaṃ aparimāṇāsu
lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa sukhadukkhādibhedaṃ
dhammārammaṇaṃ manodvārassa āpāthamāgacchati, ‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe
idaṃ nāma dhammārammaṇaṃ vijānitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā
jāto’’ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ.
Yañhi , cunda, imesaṃ
sattānaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ tattha tathāgatena adiṭṭhaṃ vā
asutaṃ vā amutaṃ vā aviññātaṃ vā natthi. Imassa mahājanassa pariyesitvā
pattampi atthi, pariyesitvā appattampi atthi. Apariyesitvā pattampi
atthi, apariyesitvā appattampi atthi.
Sabbampi taṃ tathāgatassa appattaṃ nāma natthi, ñāṇena asacchikataṃ
nāma. ‘‘Tasmā tathāgatoti vuccatī’’ti. Yaṃ yathā lokena gataṃ tassa
tatheva gatattā ‘‘tathāgato’’ti vuccati. Pāḷiyaṃ pana abhisambuddhanti
vuttaṃ, taṃ gatasaddena ekatthaṃ. Iminā nayena sabbavāresu
‘‘tathāgato’’ti nigamanassa attho veditabbo, tassa yutti brahmajāle tathāgatasaddavitthāre
vuttāyeva.
Abyākataṭṭhānavaṇṇanā
189. Evaṃ attano
asamataṃ anuttarataṃ sabbaññutaṃ dhammarājabhāvaṃ kathetvā idāni
‘‘puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ laddhīsu mayā aññātaṃ adiṭṭhaṃ nāma natthi,
sabbaṃ mama ñāṇassa antoyeva parivattatī’’ti sīhanādaṃ nadanto ṭhānaṃ
kho panetaṃ, cunda, vijjatītiādimāha. Tattha tathāgatoti
satto. Na
hetaṃ, āvuso, atthasaṃhitanti idhalokaparalokaatthasaṃhitaṃ na
hoti. Na
ca dhammasaṃhitanti navalokuttaradhammanissitaṃ na hoti. Naādibrahmacariyakanti
sikkhattayasaṅgahitassa sakalasāsanabrahmacariyassa ādibhūtaṃ na hoti.
190.Idaṃ
dukkhanti khotiādīsu taṇhaṃ ṭhapetvā avasesā tebhummakā dhammā
idaṃ dukkhanti byākataṃ. Tasseva dukkhassa pabhāvikā janikā taṇhā dukkhasamudayoti
byākataṃ. Ubhinnaṃ appavatti dukkhanirodhoti
byākataṃ. Dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhasacchikaraṇo
ariyamaggo dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti byākataṃ. ‘‘Etañhi, āvuso, atthasaṃhita’’ntiādīsu etaṃ
idhalokaparalokaatthanissitaṃ navalokuttaradhammanissitaṃ
sakalasāsanabrahmacariyassa ādi padhānaṃ pubbaṅgamanti ayamattho.
Pubbantasahagatadiṭṭhinissayavaṇṇanā
191. Idāni yaṃ
taṃ mayā na byākataṃ, taṃ ajānantena na byākatanti mā evaṃ saññamakaṃsu.
Jānantova ahaṃ evaṃ ‘‘etasmiṃ byākatepi attho natthī’’ti na
byākariṃ. Yaṃ pana yathā byākātabbaṃ, taṃ mayā byākatamevāti sīhanādaṃ
nadanto puna yepi
te, cundātiādimāha. Tattha diṭṭhiyova diṭṭhinissayā, diṭṭhinissitakā
diṭṭhigatikāti attho. Idameva
saccanti idameva dassanaṃ saccaṃ.Moghamaññanti
aññesaṃ vacanaṃ moghaṃ. Asayaṃkāroti
asayaṃ kato.
192.Tatrāti tesu
samaṇabrāhmaṇesu. Atthi
nu kho idaṃ āvuso vuccatīti, āvuso, yaṃ tumhehi sassato attā ca
loko cāti vuccati, idamatthi nu kho udāhu natthīti evamahaṃ te
pucchāmīti attho. Yañca
kho te evamāhaṃsūti yaṃ pana te ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti
vadanti, taṃ tesaṃ nānujānāmi. Paññattiyāti
diṭṭhipaññattiyā. Samasamanti
samena ñāṇena samaṃ. Yadidaṃ
adhipaññattīti yā ayaṃ adhipaññatti nāma. Ettha ahameva bhiyyo
uttaritaro na mayā samo atthi. Tattha yañca vuttaṃ ‘‘paññattiyāti yañca
adhipaññattī’’ti ubhayametaṃ atthato ekaṃ. Bhedato hi paññatti
adhipaññattīti dvayaṃ hoti. Tattha paññatti nāma diṭṭhipaññatti.
Adhipaññatti nāma khandhapaññatti dhātupaññatti āyatanapaññatti
indriyapaññatti saccapaññatti puggalapaññattīti evaṃ vuttā cha
paññattiyo. Idha pana paññattiyāti etthāpi paññatti
ceva adhipaññatti ca adhippetā, adhipaññattīti etthāpi. Bhagavā hi
paññattiyāpi anuttaro, adhipaññattiyāpi anuttaro. Tenāha – ‘‘ahameva
tattha bhiyyo yadidaṃ adhipaññattī’’ti.
196.Pahānāyāti
pajahanatthaṃ. Samatikkamāyāti
tasseva vevacanaṃ. Desitāti
kathitā. Paññattāti
ṭhapitā. Satipaṭṭhānabhāvanāya hi ghanavinibbhogaṃ katvā sabbadhammesu
yāthāvato diṭṭhesu ‘‘suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ nayidha sattūpalabbhatī’’ti
sanniṭṭhānato sabbadiṭṭhinissayānaṃ pahānaṃ hotīti. Tena vuttaṃ.
Diṭṭhinissayānaṃ pahānāya samatikkamāya evaṃ mayā ime cattāro
satipaṭṭhānā desitā paññattā’’ti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Pāsādikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
≧✯◡✯≦
01
|| 02
||
03
|| 04
|| 05
|| 06
|| 07
|| 08
|| 09 || 10
|| 11
|| 12
|| 13
|| 14 || 15
|| 16
|| 17
18
|| 19
|| 20
|| 21
|| 22
|| 23
|| 24
|| 25
|| 26
|| 27
|| 28
|| 29
|| 30
|| 31
|| 32
|| 33
|| 34
≧✯◡✯≦
Trường Bộ Kinh
Trường Bộ Kinh - giảng giải
Dīgha nikāya
≧✯◡✯≦
NGHIÊN CỨU PHẬT PHÁP
