TRƯỜNG BỘ KINH
Dīgha
nikāya (aṭṭhakathā)
13. Tevijjasuttavaṇṇanā
518.Evaṃme
sutaṃ…pe… kosalesūti tevijjasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Manasākaṭanti
tassa gāmassa nāmaṃ. Uttarena
manasākaṭassāti manasākaṭato avidūre uttarapasse. Ambavaneti
taruṇaambarukkhasaṇḍe, ramaṇīyo kira so bhūmibhāgo, heṭṭhā
rajatapaṭṭasadisā vālikā vippakiṇṇā, upari maṇivitānaṃ viya
ghanasākhāpattaṃ ambavanaṃ. Tasmiṃ buddhānaṃ anucchavike pavivekasukhe
ambavane viharatīti attho.
519.Abhiññātā
abhiññātāti kulacārittādisampattiyā tattha tattha paññātā. Caṅkītiādīni
tesaṃ nāmāni. Tatthacaṅkī opāsādavāsiko. Tārukkho icchānaṅgalavāsiko. Pokkharasātī ukkaṭṭhavāsiko. Jāṇusoṇī sāvatthivāsiko.
Todeyyo tudigāmavāsiko. Aññe
cāti aññe ca bahujanā. Attano attano nivāsaṭṭhānehi āgantvā
mantasajjhāyakaraṇatthaṃ tattha paṭivasanti. Manasākaṭassa kira
ramaṇīyatāya te brāhmaṇā tattha nadītīre gehāni kāretvā parikkhipāpetvā
aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā antarantarā tattha gantvā vasanti.
520-521.Vāseṭṭhabhāradvājānanti vāseṭṭhassa ca
pokkharasātino antevāsikassa, bhāradvājassa ca
tārukkhantevāsikassa. Ete kira dve jātisampannā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū
ahesuṃ. Jaṅghavihāranti
aticiranisajjapaccayā kilamathavinodanatthāya jaṅghacāraṃ. Te kira
divasaṃ sajjhāyaṃ katvā sāyanhe vuṭṭhāya
nhānīyasambhāragandhamālateladhotavatthāni gāhāpetvā attano
parijanaparivutā nhāyitukāmā nadītīraṃ
gantvā rajatapaṭṭavaṇṇe vālikāsaṇḍe aparāparaṃ caṅkamiṃsu. Ekaṃ
caṅkamantaṃ itaro anucaṅkami, puna itaraṃ itaroti. Tena vuttaṃ
‘‘anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna’’nti. Maggāmaggeti
magge ca amagge ca. Katamaṃ nu kho paṭipadaṃ pūretvā katamena maggena
sakkā sukhaṃ brahmalokaṃ gantunti evaṃ maggāmaggaṃ ārabbha kathaṃ
samuṭṭhāpesunti attho. Añjasāyanoti
ujumaggassetaṃ vevacanaṃ, añjasā vā
ujukameva etena āyanti āgacchantītiañjasāyano niyyāniko
niyyātīti niyyāyanto niyyāti, gacchanto gacchatīti attho.
Takkarassa
brahmasahabyatāyāti yo taṃ maggaṃ karoti paṭipajjati, tassa
brahmunā saddhiṃ sahabhāvāya, ekaṭṭhāne pātubhāvāya gacchatīti attho. Yvāyanti
yo ayaṃ. Akkhātoti
kathito dīpito. Brāhmaṇena
pokkharasātināti attano ācariyaṃ apadisati. Iti vāseṭṭho sakameva
ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicarati. Bhāradvājopi sakamevāti.
Tena vuttaṃ ‘‘neva
kho asakkhi vāseṭṭho’’tiādi.
Tato vāseṭṭho ‘‘ubhinnampi amhākaṃ kathā aniyyānikāva, imasmiñca loke
maggakusalo nāma bhotā gotamena sadiso natthi, bhavañca gotamo avidūre
vasati, so no tulaṃ gahetvā nisinnavāṇijo viya kaṅkhaṃ chindissatī’’ti
cintetvā tamatthaṃ bhāradvājassa ārocetvā ubhopi gantvā attano kathaṃ
bhagavato ārocesuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho vāseṭṭho…pe… yvāyaṃ akkhāto
brāhmaṇena tārukkhenā’’ti.
522.Ettha
bho gotamāti etasmiṃ maggāmagge. Viggaho
vivādotiādīsu pubbuppattiko viggaho. Aparabhāge vivādo. Duvidhopi
eso nānāācariyānaṃ vādato nānāvādo.
523.Atha
kismiṃ pana voti tvampi ayameva maggoti attano ācariyavādameva
paggayha tiṭṭhasi, bhāradvājopi attano ācariyavādameva, ekassāpi ekasmiṃ
saṃsayo natthi. Evaṃ sati kismiṃ vo viggahoti pucchati.
524.Maggāmagge, bho
gotamāti magge bho gotama amagge ca, ujumagge ca anujumagge cāti
attho. Esa kira ekabrāhmaṇassāpi maggaṃ ‘‘na maggo’’ti na vadati. Yathā
pana attano ācariyassa maggo ujumaggo, na evaṃ
aññesaṃ anujānāti, tasmā tamevatthaṃ dīpento ‘‘kiñcāpi bho
gotamā’’tiādimāha.
Sabbāni tānīti
liṅgavipallāsena vadati, sabbe teti vuttaṃ hoti. Bahūnīti
aṭṭha vā dasa vā. Nānāmaggānīti
mahantāmahantajaṅghamaggasakaṭamaggādivasena nānāvidhāni sāmantā
gāmanadītaḷākakhettādīhi āgantvā gāmaṃ pavisanamaggāni.
525-526.‘‘Niyyantīti
vāseṭṭha vadesī’’ti bhagavā tikkhattuṃ vacībhedaṃ katvā paṭiññaṃ
kārāpesi. Kasmā? Titthiyā hi paṭijānitvā pacchā niggayhamānā avajānanti.
So tathā kātuṃ na sakkhissatīti.
527-529.Teva
tevijjāti te tevijjā. Vakāro āgamasandhimattaṃ. Andhaveṇīti
andhapaveṇī, ekena cakkhumatā gahitayaṭṭhiyā koṭiṃ eko andho gaṇhati,
taṃ andhaṃ añño taṃ aññoti evaṃ paṇṇāsasaṭṭhi andhā paṭipāṭiyā ghaṭitā
andhaveṇīti vuccati. Paramparasaṃsattāti
aññamaññaṃ laggā, yaṭṭhigāhakenapi cakkhumatā virahitāti attho. Eko kira
dhutto andhagaṇaṃ disvā ‘‘asukasmiṃ nāma gāme khajjabhojjaṃ sulabha’’nti
ussāhetvā ‘‘tena hi tattha no sāmi nehi, idaṃ nāma te demā’’ti vutte,
lañjaṃ gahetvā antarāmagge maggā okkamma mahantaṃ gacchaṃ anuparigantvā
purimassa hatthena pacchimassa kacchaṃ gaṇhāpetvā ‘‘kiñci kammaṃ atthi,
gacchatha tāva tumhe’’ti vatvā palāyi, te divasampi gantvā maggaṃ
avindamānā ‘‘kuhiṃ no cakkhumā, kuhiṃ maggo’’ti paridevitvā maggaṃ
avindamānā tattheva mariṃsu. Te sandhāya vuttaṃ ‘‘paramparasaṃsattā’’ti. Purimopīti
purimesu dasasu brāhmaṇesu ekopi.Majjhimopīti majjhimesu
ācariyapācariyesu ekopi. Pacchimopīti
idāni tevijjesu brāhmaṇesu ekopi.Hassakaññevāti
hasitabbameva. Nāmakaññevāti
lāmakaṃyeva. Tadetaṃ atthābhāvena rittakaṃ, rittakattāyevatucchakaṃ. Idāni
brahmaloko tāva tiṭṭhatu, yo tevijjehi na diṭṭhapubbova. Yepi
candimasūriye tevijjā passanti, tesampi sahabyatāya maggaṃ desetuṃ
nappahontīti dassanatthaṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’tiādimāha.
530. Tattha yato
candimasūriyā uggacchantīti yasmiṃ kāle uggacchanti. Yattha
ca oggacchantīti yasmiṃ kāle atthamenti, uggamanakāle ca
atthaṅgamanakāle ca passantīti attho. Āyācantīti
‘‘udehi bhavaṃ canda, udehi bhavaṃ sūriyā’’ti evaṃ āyācanti. Thomayantīti
‘‘sommo cando, parimaṇḍalo cando, sappabho cando’’tiādīni vadantā
pasaṃsanti. Pañjalikāti
paggahitaañjalikā. Namassamānāti
‘‘namo namo’’ti vadamānā.
531-532.Yaṃ
passantīti ettha yanti
nipātamattaṃ. Kiṃ
pana na kirāti ettha idha pana kiṃ
vattabbaṃ. Yattha kira tevijjehi brāhmaṇehi na brahmā sakkhidiṭṭhoti
evamattho daṭṭhabbo.
Aciravatīnadīupamākathā
542.Samatittikāti
samabharitā. Kākapeyyāti
yattha katthaci tīre ṭhitena kākena sakkā pātunti kākapeyyā.Pāraṃ
taritukāmoti nadiṃ atikkamitvā paratīraṃ gantukāmo. Avheyyāti
pakkoseyya. Ehi
pārāpāranti ambho pāra apāraṃ ehi, atha maṃ sahasāva gahetvā
gamissasi, atthi me accāyikakammanti attho.
544.Ye
dhammā brāhmaṇakārakāti ettha pañcasīladasakusalakammapathabhedā
dhammā brāhmaṇakārakāti veditabbā ,
tabbiparītā abrāhmaṇakārakā. Indamavhāyāmāti
indaṃ avhāyāma pakkosāma. Evaṃ brāhmaṇānaṃ avhāyanassa niratthakataṃ
dassetvā punapi bhagavā aṇṇavakucchiyaṃ sūriyo viya jalamāno
pañcasatabhikkhuparivuto aciravatiyā tīre nisinno aparampi
nadīupamaṃyeva āharanto ‘‘seyyathāpī’’tiādimāha.
546.Kāmaguṇāti
kāmayitabbaṭṭhena kāmā, bandhanaṭṭhena guṇā. ‘‘Anujānāmi bhikkhave,
ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) ettha hi
paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā
anupubbaṃ jahantī’’ti ettha rāsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā
pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni.
3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Antaṃ antaguṇaṃ (khu. pā. 3.1)
kayirā mālāguṇe bahū’’ti (dha. pa. 53) ca ettha bandhanaṭṭho guṇaṭṭho.
Idhāpi eseva adhippeto. Tena vuttaṃ ‘‘bandhanaṭṭhena guṇā’’ti. Cakkhuviññeyyāti
cakkhuviññāṇena passitabbā. Etenupāyena sotaviññeyyādīsupi attho
veditabbo. Iṭṭhāti
pariyiṭṭhā vā hontu, mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Kantāti
kāmanīyā. Manāpāti
manavaḍḍhanakā. Piyarūpāti
piyajātikā.Kāmūpasañhitāti
ārammaṇaṃ katvā uppajjamānena kāmena upasañhitā. Rajanīyāti
rañjanīyā, rāguppattikāraṇabhūtāti attho.
Gadhitāti gedhena
abhibhūtā hutvā. Mucchitāti
mucchākārappattāya adhimattakāya taṇhāya abhibhūtā.Ajjhopannāti
adhiopannā ogāḷhā ‘‘idaṃ sāra’’nti pariniṭṭhānappattā hutvā. Anādīnavadassāvinoti ādīnavaṃ
apassantā. Anissaraṇapaññāti
idamettha nissaraṇanti, evaṃ parijānanapaññāvirahitā,
paccavekkhaṇaparibhogavirahitāti attho.
548.Āvaraṇātiādīsu āvarantīti āvaraṇā. Nivārentīti nīvaraṇā. Onandhantīti onāhanā. Pariyonandhantītipariyonāhanā.
Kāmacchandādīnaṃ vitthārakathā visuddhimaggato gahetabbā.
549-550.Āvutā
nivutā onaddhā pariyonaddhāti padāni āvaraṇādīnaṃ vasena vuttāni. Sapariggahoti
itthipariggahena sapariggahoti pucchati. Apariggaho
bho gotamātiādīsupi kāmacchandassa abhāvato itthipariggahena
apariggaho. Byāpādassa abhāvato kenaci saddhiṃ veracittena avero.
Thinamiddhassa abhāvato cittagelaññasaṅkhātena byāpajjena abyāpajjo.
Uddhaccakukkuccābhāvato uddhaccakukkuccādīhi saṃkilesehi
asaṃkiliṭṭhacitto suparisuddhamānaso. Vicikicchāya abhāvato cittaṃ vase
vatteti. Yathā ca brāhmaṇā cittagatikā hontīti, cittassa vasena vattanti,
na tādisoti vasavattī.
552.Idhakho
panāti idha brahmalokamagge. Āsīditvāti
amaggameva ‘‘maggo’’ti upagantvā. Saṃsīdantīti
‘‘samatala’’nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā viya anuppavisanti. Saṃsīditvā
visāraṃ pāpuṇantīti evaṃ paṅke viya saṃsīditvā visāraṃ
aṅgamaṅgasaṃbhañjanaṃ pāpuṇanti. Sukkhataraṃ
maññe tarantīti marīcikāya vañcetvā ‘‘kākapeyyā nadī’’ti saññāya
‘‘tarissāmā’’ti hatthehi ca pādehi ca vāyamamānā sukkhataraṇaṃ maññe
taranti. Tasmā yathā hatthapādādīnaṃ saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ, evaṃ
apāyesu saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ pāpuṇanti. Idheva ca sukhaṃ vā sātaṃ
vā na labhanti. Tasmā
idaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānanti tasmā idaṃ brahmasahabyatāya
maggadīpakaṃ tevijjakaṃ pāvacanaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ. Tevijjāiriṇanti
tevijjāaraññaṃiriṇanti
hi agāmakaṃ mahāaraññaṃ vuccati. Tevijjāvivananti
pupphaphalehi aparibhogarukkhehi sañchannaṃ nirudakaṃ araññaṃ .
Yattha maggato ukkamitvā parivattitumpi na sakkā honti, taṃ sandhāyāha
‘‘tevijjāvivanantipi vuccatī’’ti. Tevijjābyasananti
tevijjānaṃ pañcavidhabyasanasadisametaṃ. Yathā hi ñātirogabhoga diṭṭhi
sīlabyasanappattassa sukhaṃ nāma natthi, evaṃ tevijjānaṃ tevijjakaṃ
pāvacanaṃ āgamma sukhaṃ nāma natthīti dasseti.
554.Jātasaṃvaḍḍhoti
jāto ca vaḍḍhito ca, yo hi kevalaṃ tattha jātova hoti, aññattha vaḍḍhito,
tassa samantā gāmamaggā na sabbaso paccakkhā honti, tasmā
jātasaṃvaḍḍhoti āha. Jātasaṃvaḍḍhopi yo ciranikkhanto, tassa na sabbaso
paccakkhā honti. Tasmā ‘‘tāvadeva avasaṭa’’nti āha, taṅkhaṇameva
nikkhantanti attho. Dandhāyitattanti
ayaṃ nu kho maggo, ayaṃ na nukhoti kaṅkhāvasena cirāyitattaṃ. Vitthāyitattanti
yathā sukhumaṃ atthajātaṃ sahasā pucchitassa kassaci sarīraṃ
thaddhabhāvaṃ gaṇhāti, evaṃ thaddhabhāvaggahaṇaṃ. Na
tvevāti iminā sabbaññutaññāṇassa appaṭihatabhāvaṃ dasseti. Tassa
hi purisassa mārāvaṭṭanādivasena siyā ñāṇassa paṭighāto.
Tena so dandhāyeyya vā vitthāyeyya vā. Sabbaññutaññāṇaṃ pana appaṭihataṃ,
na sakkā tassa kenaci antarāyo kātunti dīpeti.
555.Ullumpatu
bhavaṃ gotamoti uddharatu bhavaṃ gotamo. Brāhmaṇiṃ
pajanti brāhmaṇadārakaṃ, bhavaṃ gotamo mama brāhmaṇaputtaṃ
apāyamaggato uddharitvā brahmalokamagge patiṭṭhapetūti attho. Athassa
bhagavā buddhuppādaṃ dassetvā saddhiṃ pubbabhāgapaṭipadāya
mettāvihārādibrahmalokagāmimaggaṃ desetukāmo ‘‘tena hi
vāseṭṭhā’’tiādimāha. Tattha ‘‘idha tathāgato’’tiādi sāmaññaphale
vitthāritaṃ. Mettāsahagatenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ
visuddhimagge brahmavihārakammaṭṭhānakathāyaṃ vuttaṃ.Seyyathāpi
vāseṭṭha balavā saṅkhadhamotiādi pana idha apubbaṃ. Tattha balavāti
balasampanno.Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Appakasirenāti
akicchena adukkhena. Dubbalo hi saṅkhadhamo saṅkhaṃ dhamantopi na
sakkoti catasso disā sarena viññāpetuṃ, nāssa saṅkhasaddo sabbato
pharati. Balavato pana vipphāriko hoti, tasmā ‘‘balavā’’tiādimāha. Mettāya
cetovimuttiyāti ettha mettāti vutte upacāropi appanāpi vaṭṭati,
‘‘cettovimuttī’’ti vutte pana appanāva vaṭṭati. Yaṃ
pamāṇakataṃ kammanti pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati.
Appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpārūpāvacaraṃ. Tañhi pamāṇaṃ atikkamitvā
odissakaanodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetvā katattā appamāṇakatanti
vuccati. Na
taṃ tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhatīti taṃ kāmāvacarakammaṃ
tasmiṃ rūpāvacarārūpāvacarakamme na ohīyati, na tiṭṭhati. Kiṃ vuttaṃ
hoti – taṃ kāmāvacarakammaṃ tassa rūpārūpāvacarakammassa antarā laggituṃ
vā ṭhātuṃ vā rūpārūpāvacarakammaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ
gahetvā patiṭṭhātuṃ na sakkoti. Atha kho rūpāvacarārūpāvacarakammameva
kāmāvacaraṃ mahogho viya parittaṃ udakaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano
okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati. Tassa vipākaṃ paṭibāhitvā sayameva
brahmasahabyataṃ upanetīti. Evaṃvihārīti
evaṃ mettādivihārī.
559.Etemayaṃ
bhavantaṃ gotamanti idaṃ tesaṃ dutiyaṃ saraṇagamanaṃ. Paṭhamameva
hete majjhimapaṇṇāsake vāseṭṭhasuttaṃ sutvā saraṇaṃ gatā, imaṃ pana
tevijjasuttaṃ sutvā dutiyampi saraṇaṃ gatā. Katipāhaccayena pabbajitvā
aggaññasutte upasampadañceva arahattañca alatthuṃ. Sesaṃ sabbattha
uttānamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Tevijjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Niṭṭhitā ca terasasuttapaṭimaṇḍitassa sīlakkhandhavaggassa
Atthavaṇṇanāti.
Sīlakkhandhavaggaṭṭhakathā niṭṭhitā.
≧✯◡✯≦
01
|| 02
||
03
|| 04
|| 05
|| 06
|| 07
|| 08
|| 09 || 10
|| 11
|| 12
|| 13
|| 14 || 15
|| 16
|| 17
18
|| 19
|| 20
|| 21
|| 22
|| 23
|| 24
|| 25
|| 26
|| 27
|| 28
|| 29
|| 30
|| 31
|| 32
|| 33
|| 34
≧✯◡✯≦
Trường Bộ Kinh
Trường Bộ Kinh - giảng giải
Dīgha nikāya
≧✯◡✯≦
NGHIÊN CỨU PHẬT PHÁP
