TRƯỜNG BỘ KINH
Dīgha
nikāya (aṭṭhakathā)
Pāthikavaggaṭṭhakathā
27. Aggaññasuttavaṇṇanā
Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā
111.Evaṃme
sutanti aggaññasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – pubbārāme
migāramātupāsādeti ettha ayaṃ anupubbikathā. Atīte
satasahassakappamatthake ekā upāsikā padumuttaraṃ bhagavantaṃ nimantetvā
buddhappamukhassa bhikkhusatasahassassa dānaṃ datvā bhagavato pādamūle
nipajjitvā ‘‘anāgate tumhādisassa buddhassa aggupaṭṭhāyikā homī’’ti
patthanaṃ akāsi. Sā kappasatasahassaṃ devesu ceva manussesu ca
saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle bhaddiyanagare meṇḍakaseṭṭhiputtassa
dhanañcayaseṭṭhino gehe sumanadeviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi.
Jātakāle tassā visākhāti nāmaṃ akaṃsu. Sā yadā bhagavā bhaddiyanagaraṃ
āgamāsi, tadā pañcadāsisatehi saddhiṃ bhagavato paccuggamanaṃ katvā
paṭhamadassanamhiyeva sotāpannā ahosi.
Aparabhāge sāvatthiyaṃ migāraseṭṭhiputtassa puṇṇavaḍḍhanakumārassa gehaṃ
gatā. Tattha naṃ migāraseṭṭhi mātuṭṭhāne ṭhapesi. Tasmā migāramātāti
vuccati. Patikulaṃ gacchantiyā cassā pitā mahālatāpiḷandhanaṃ nāma
kārāpesi. Tasmiṃ piḷandhane catasso vajiranāḷiyo upayogaṃ agamaṃsu,
muttānaṃ ekādasa nāḷiyo, pavāḷassa dvāvīsati nāḷiyo, maṇīnaṃ tettiṃsa
nāḷiyo. Iti etehi ca aññehi ca sattahi ratanehi niṭṭhānaṃ agamāsi. Taṃ
sīse paṭimukkaṃ yāva pādapiṭṭhiyā bhassati. Pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ
dhārayamānāva naṃ itthī dhāretuṃ sakkoti. Sā aparabhāge dasabalassa
aggupaṭṭhāyikā hutvā taṃ pasādhanaṃ vissajjetvā navahi koṭīhi bhagavato
vihāraṃ kārayamānā karīsamatte bhūmibhāge pāsādaṃ kāresi .
Tassa uparibhūmiyaṃ pañca gabbhasatāni honti, heṭṭhimabhūmiyaṃ pañcāti
gabbhasahassappaṭimaṇḍito ahosi. Sā ‘‘suddhapāsādova na sobhatī’’ti taṃ
parivāretvā pañca duvaḍḍhagehasatāni, pañca cūḷapāsādasatāni ,
pañca dīghasālasatāni ca kārāpesi. Vihāramaho catūhi māsehi niṭṭhānaṃ
agamāsi.
Mātugāmattabhāve ṭhitāya
visākhāya viya aññissā buddhasāsane dhanapariccāgo nāma natthi,
purisattabhāve ṭhitassa anāthapiṇḍikassa viya aññassāti. So hi
catupaṇṇāsakoṭiyo vissajjetvā sāvatthiyā dakkhiṇabhāge anurādhapurassa
mahāvihārasadise ṭhāne jetavanamahāvihāraṃ nāma kāresi. Visākhā
sāvatthiyā pācīnabhāge uttaradeviyā vihārasadise ṭhāne pubbārāmaṃ nāma
kāresi. Bhagavā imesaṃ dvinnaṃ kulānaṃ anukampāya sāvatthiṃ nissāya
viharanto imesu dvīsu vihāresu nibaddhavāsaṃ vasi. Ekaṃ antovassaṃ
jetavane vasati, ekaṃ pubbārāme. Tasmiṃ samaye pana bhagavā pubbārāme
viharati. Tena vuttaṃ ‘‘pubbārāme migāramātupāsāde’’ti.
Vāseṭṭhabhāradvājāti
vāseṭṭho ca sāmaṇero bhāradvājo ca. Bhikkhūsu
parivasantīti te neva titthiyaparivāsaṃ vasanti, na
āpattiparivāsaṃ. Aparipuṇṇavassattā pana bhikkhubhāvaṃ patthayamānā
vasanti. Tenevāha ‘‘bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā’’ti. Ubhopi hete
udiccabrāhmaṇamahāsālakule nibbattā, cattālīsa cattālīsa koṭivibhavā
tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū majjhimanikāye vāseṭṭhasuttaṃsutvā
saraṇaṃ gatā, tevijjasuttaṃ sutvā
pabbajitvā imasmiṃ kāle bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā parivasanti. Abbhokāse
caṅkamatīti uttaradakkhiṇena āyatassa pāsādassa
puratthimadisābhāge pāsādacchāyāyaṃ yantarajjūhi ākaḍḍhiyamānaṃ
ratanasatubbedhaṃ suvaṇṇaagghikaṃ viya anilapathe vidhāvantīhi
chabbaṇṇāhi buddharasmīhi sobhamāno aparāparaṃ caṅkamati.
113.Anucaṅkamiṃsūti
añjaliṃ paggayha onatasarīrā hutvā anuvattamānā caṅkamiṃsu. Vāseṭṭhaṃ
āmantesīti so tesaṃ paṇḍitataro gahetabbaṃ vissajjetabbañca
jānāti, tasmā taṃ āmantesi. Tumhe
khvatthāti tumhe kho attha. Brāhmaṇajaccāti,
brāhmaṇajātikā. Brāhmaṇakulīnāti
brāhmaṇesu kulīnā kulasampannā. Brāhmaṇakulāti brāhmaṇakulato,
bhogādisampannaṃ brāhmaṇakulaṃ pahāyāti attho. Na
akkosantīti dasavidhena akkosavatthunā na akkosanti. Na
paribhāsantīti nānāvidhāya paribhavakathāya na paribhāsantīti
attho. Iti bhagavā ‘‘brāhmaṇā
ime sāmaṇere akkosanti paribhāsantī’’ti jānamānova pucchati. Kasmā? Ime
mayā apucchitā paṭhamataraṃ na kathessanti, akathite kathā na
samuṭṭhātīti kathāsamuṭṭhāpanatthāya. Tagghāti ekaṃsavacane
nipāto, ekaṃseneva no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsantīti vuttaṃ
hoti. Attarūpāyāti
attano anurūpāya. Paripuṇṇāyāti
yathāruci padabyañjanāni āropetvā āropetvā paripūritāya. No
aparipuṇṇāyāti antarā aṭṭhapitāya nirantaraṃ pavattāya.
Kasmā pana brāhmaṇā ime sāmaṇere akkosantīti? Appatiṭṭhatāya. Ime hi
sāmaṇerā aggabrāhmaṇānaṃ puttā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū jambudīpe
brāhmaṇānaṃ antare pākaṭā sambhāvitā tesaṃ pabbajitattā aññe
brāhmaṇaputtā pabbajiṃsu. Atha kho brāhmaṇā ‘‘apatiṭṭhā mayaṃ jātā’’ti
imāya appatiṭṭhatāya gāmadvārepi antogāmepi te disvā ‘‘tumhehi
brāhmaṇasamayo bhinno, muṇḍasamaṇakassa pacchato pacchato rasagiddhā
hutvā vicarathā’’tiādīni ceva pāḷiyaṃ āgatāni ‘‘brāhmaṇova seṭṭho
vaṇṇo’’tiādīni ca vatvā akkosanti. Sāmaṇerā tesu akkosantesupi kopaṃ vā
āghātaṃ vā akatvā kevalaṃ bhagavatā puṭṭhā ‘‘taggha no, bhante, brāhmaṇā
akkosanti paribhāsantī’’ti ārocesuṃ. Atha ne bhagavā akkosanākāraṃ
pucchanto yathā
kathaṃ pana voti pucchati. Te ācikkhantā brāhmaṇā
bhantetiādimāhaṃsu.
Tattha seṭṭho
vaṇṇoti jātigottādīnaṃ paññāpanaṭṭhāne brāhmaṇova seṭṭhoti
dassenti. Hīnā
aññe vaṇṇāti itare tayo vaṇṇā hīnā lāmakāti vadanti. Sukkoti
paṇḍaro. Kaṇhoti
kāḷako. Sujjhantīti
jātigottādīnaṃ paññāpanaṭṭhāne sujjhanti. Brahmuno
puttāti mahābrahmuno puttā. Orasā
mukhato jātāti ure vasitvā mukhato nikkhantā, ure katvā
saṃvaḍḍhitāti vā orasā. Brahmajāti brahmato
nibbattā. Brahmanimmitāti
brahmunā nimmitā. Brahmadāyādāti
brahmuno dāyādā. Hīnamattha
vaṇṇaṃ ajjhupagatāti hīnaṃ vaṇṇaṃ ajjhupagatā attha. Muṇḍakesamaṇaketi
nindantā jigucchantā vadanti, na muṇḍakamattañceva samaṇamattañca
sandhāya.Ibbheti
gahapatike. Kaṇheti
kāḷake. Bandhūti
mārassa bandhubhūte mārapakkhike. Pādāpacceti
mahābrahmuno pādānaṃ apaccabhūte pādato jāteti adhippāyo.
114. ‘‘Taggha
vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ assarantā evamāhaṃsū’’ti ettha voti
nipātamattaṃ, sāmivacanaṃ vā, tumhākaṃ brāhmaṇāti attho. Porāṇanti
porāṇakaṃ aggaññaṃ lokuppatticariyavaṃsaṃ. Assarantāti
assaramānā. Idaṃ vuttaṃ hoti, ekaṃsena vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ
lokuppattiṃ ananussarantā ajānantā evaṃ vadantīti. ‘‘Dissanti kho
panā’’ti evamādi tesaṃ laddhibhindanatthāya vuttaṃ. Tattha brāhmaṇiyoti
brāhmaṇānaṃ puttappaṭilābhatthāya āvāhavivāhavasena
kulaṃ ānītā brāhmaṇiyo dissanti. Tā kho panetā aparena samayena
utuniyopi honti, sañjātapupphāti attho. Gabbhiniyoti
sañjātagabbhā. Vijāyamānāti
puttadhītaro janayamānā. Pāyamānāti
dārake thaññaṃ pāyantiyo. Yonijāva
samānāti brāhmaṇīnaṃ passāvamaggena jātā samānā.Evamāhaṃsūti
evaṃ vadanti. Kathaṃ? ‘‘Brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo…pe… brahmadāyādā’’ti.
Yadi pana nesaṃ taṃ saccavacanaṃ siyā, brāhmaṇīnaṃ kucchi mahābrahmassa
uro bhaveyya, brāhmaṇīnaṃ passāvamaggo mahābrahmuno mukhaṃ bhaveyya, na
kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘te ca brahmūnañceva
abbhācikkhantī’’tiādi.
Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā
Ettāvatā ‘‘mayaṃ mahābrahmuno ure vasitvā mukhato nikkhantāti vattuṃ mā
labhantū’’ti imaṃ mukhacchedakavādaṃ vatvā puna cattāropi vaṇṇā kusale
dhamme samādāya vattantāva sujjhantīti
dassanatthaṃ cattārome,
vāseṭṭha, vaṇṇātiādimāha.Akusalasaṅkhātāti
akusalāti saṅkhātā akusalakoṭṭhāsabhūtā vā. Esa nayo sabbattha. Na
alamariyāti ariyabhāve asamatthā. Kaṇhāti
pakatikāḷakā. Kaṇhavipākāti
vipākopi nesaṃ kaṇho dukkhoti
attho. Khattiyepi
teti khattiyamhipi te. Ekacceti
ekasmiṃ. Esa nayo sabbattha.
Sukkāti
nikkilesabhāvena paṇḍarā. Sukkavipākāti
vipākopi nesaṃ sukko sukhoti attho.
116.Ubhayavokiṇṇesu
vattamānesūti ubhayesu vokiṇṇesu missībhūtesu hutvā vattamānesu.
Katamesu ubhayesūti? Kaṇhasukkesu dhammesu viññugarahitesu ceva
viññuppasatthesu ca. Yadettha
brāhmaṇā evamāhaṃsūti ettha etesu kaṇhasukkadhammesu vattamānāpi
brāhmaṇā yadetaṃ evaṃ vadanti ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’tiādi. Taṃ
nesaṃ viññū nānujānantīti ye loke paṇḍitā, te nānumodanti, na
pasaṃsantīti attho. Taṃ
kissa hetu? Imesañhi vāseṭṭhātiādimhi ayaṃ saṅkhepattho. Yaṃ
vuttaṃ nānujānantīti, taṃ kasmāti ce? Yasmā imesaṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ yo
bhikkhu arahaṃ…pe… sammadaññā vimutto, so tesaṃ aggamakkhāyati, te ca na
evarūpā. Tasmā nesaṃ viññū nānujānanti.
Arahantiādipadesu
cettha kilesānaṃ ārakattādīhi kāraṇehi arahaṃ. Āsavānaṃ
khīṇattā khīṇāsavo.
Satta sekkhā puthujjanakalyāṇakā ca brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Ayaṃ
pana vutthavāsoti vusitavā. Catūhi
maggehi catūsu saccesu parijānanādikaraṇīyaṃ kataṃ assāti katakaraṇīyo. Kilesabhāro
ca khandhabhāro ca ohito assāti ohitabhāro. Ohitoti
ohārito. Sundaro attho, sako vā attho sadattho, anuppatto sadattho
etenāti anuppattasadattho. Bhavasaṃyojanaṃ
vuccati taṇhā, sā parikkhīṇā assātiparikkhīṇabhavasaṃyojano.
Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto. Janetasminti jane
etasmiṃ, imasmiṃ loketi attho. Diṭṭhe
ceva dhamme abhisamparāyañcāti idhattabhāve ca parattabhāve.
117.Anantarāti antaravirahitā,
attano kulena sadisāti attho. Anuyuttāti
vasavattino. Nipaccakāranti
mahallakatarā nipaccakāraṃ dassenti. Daharatarā abhivādanādīni karonti.
Tattha sāmīcikammanti
taṃtaṃvattakaraṇādi anucchavikakammaṃ.
118.Niviṭṭhāti
abhiniviṭṭhā acalaṭṭhitā. Kassa pana evarūpā saddhā hotīti?
Sotāpannassa. So hi niviṭṭhasaddho asinā sīse chejjamānepi buddho
abuddhoti vā, dhammo adhammoti vā, saṅgho asaṅghoti vā na vadati.
Patiṭṭhitasaddho hoti sūrambaṭṭho viya.
So kira satthu dhammadesanaṃ sutvā sotāpanno hutvā gehaṃ agamāsi. Atha
māro dvattiṃsavaralakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ buddharūpaṃ māpetvā tassa
gharadvāre ṭhatvā ‘‘satthā āgato’’ti sāsanaṃ pahiṇi. Sūrambaṭṭho cintesi
‘‘ahaṃ idāneva satthu santike dhammaṃ sutvā āgato, kiṃ nu kho
bhavissatī’’ti upasaṅkamitvā satthusaññāya vanditvā aṭṭhāsi. Māro āha –
‘‘ambaṭṭha, yaṃ te mayā ‘rūpaṃ aniccaṃ…pe… viññāṇaṃ aniccanti kathitaṃ,
taṃ dukkathitaṃ. Anupadhāretvāva hi mayā evaṃ vuttaṃ. Tasmā tvaṃ ‘rūpaṃ
niccaṃ…pe… viññāṇaṃ nicca’nti gaṇhāhī’’ti. So cintesi – ‘‘aṭṭhānametaṃ
yaṃ buddhā anupadhāretvā apaccakkhaṃ katvā kiñci katheyyuṃ, addhā ayaṃ
mayhaṃ vicchindajananatthaṃ māro āgato’’ti. Tato naṃ ‘‘tvaṃ mārosī’’ti
āha. So musāvādaṃ kātuṃ nāsakkhi. ‘‘Āma mārosmī’’ti paṭijānāti. ‘‘Kasmā
āgatosī’’ti? Tava saddhācālanatthanti āha. ‘‘Kaṇha pāpima, tvaṃ tāva eko
tiṭṭha, tādisānaṃ mārānaṃ satampi sahassampi satasahassampi mama saddhaṃ
cāletuṃ asamatthaṃ, maggena āgatasaddhā nāma thirā silāpathaviyaṃ
patiṭṭhitasineru viya acalā hoti, kiṃ tvaṃ etthā’’ti accharaṃ pahari. So
ṭhātuṃ asakkonto tattheva antaradhāyi. Evarūpaṃ saddhaṃ sandhāyetaṃ
vuttaṃ ‘‘niviṭṭhā’’ti.
Mūlajātāpatiṭṭhitāti
maggamūlassa sañjātattā tena maggamūlena patiṭṭhitā. Daḷhāti
thirā. Asaṃhāriyāti sunikhātaindakhīlo
viya kenaci cāletuṃ asakkuṇeyyā. Tassetaṃ
kallaṃ vacanāyāti tassa ariyasāvakassa yuttametaṃ vattuṃ. Kinti?
‘‘Bhagavatomhi putto oraso’’ti evamādi.
So hi bhagavantaṃ nissāya ariyabhūmiyaṃ jātoti bhagavato
putto. Ure vasitvā
mukhato nikkhantadhammaghosavasena maggaphalesu patiṭṭhitattā oraso
mukhato jāto. Ariyadhammato
jātattā ariyadhammena ca nimmitattādhammajo
dhammanimmito. Navalokuttaradhammadāyajjaṃ
arahatīti dhammadāyādo.
Taṃ kissa hetūti yadetaṃ ‘‘bhagavatomhi putto’’ti vatvā
‘‘dhammajo dhammanimmito’’ti vuttaṃ, taṃ kasmāti ce? Idānissa atthaṃ
dassento tathāgatassa
hetantiādimāha. Tattha ‘‘dhammakāyo itipī’’ti kasmā tathāgato
‘‘dhammakāyo’’ti vutto? Tathāgato hi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ hadayena
cintetvā vācāya abhinīhari. Tenassa kāyo dhammamayattā dhammova. Iti
dhammo kāyo assāti dhammakāyo. Dhammakāyattā
eva brahmakāyo.Dhammo
hi seṭṭhatthena brahmāti vuccati. Dhammabhūtoti
dhammasabhāvo. Dhammabhūtattā eva brahmabhūto.
119. Ettāvatā
bhagavā seṭṭhacchedakavādaṃ dassetvā idāni aparenapi nayena
seṭṭhacchedakavādameva dassetuṃ hoti
kho so, vāseṭṭha, samayotiādimāha. Tattha saṃvaṭṭavivaṭṭakathā brahmajāle vitthāritāva. Itthattaṃ
āgacchantīti itthabhāvaṃ manussattaṃ āgacchanti. Tedha
honti manomayāti te idha manussaloke nibbattamānāpi opapātikā
hutvā maneneva nibbattāti manomayā. Brahmaloke viya idhāpi nesaṃ
pītiyeva āhārakiccaṃ sādhetīti pītibhakkhā. Eteneva
nayena sayaṃpabhādīnipi
veditabbānīti.
Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā
120.Ekodakībhūtanti
sabbaṃ cakkavāḷaṃ ekodakameva bhūtaṃ. Andhakāroti
tamo. Andhakāratimisāti
cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇaṃ bahalatamaṃ. Samatanīti
patiṭṭhahi samantato patthari. Payasotattassāti
tattassa khīrassa. Vaṇṇasampannāti
vaṇṇena sampannā. Kaṇikārapupphasadiso hissā vaṇṇo ahosi. Gandhasampannāti
gandhena sampannā dibbagandhaṃ
vāyati. Rasasampannāti
rasena sampannā pakkhittadibbojā viya hoti. Khuddamadhunti
khuddakamakkhikāhi katamadhuṃ. Aneḷakanti
niddosaṃ makkhikaṇḍakavirahitaṃ. Lolajātikoti
lolasabhāvo. Atītānantarepi kappe loloyeva. Ambhoti
acchariyajāto āha. Kimevidaṃ
bhavissatīti vaṇṇopissā
manāpo gandhopi, raso panassā kīdiso bhavissatīti attho. Yo tattha
uppannalobho, so rasapathaviṃ aṅguliyā sāyi, aṅguliyā gahetvā jivhagge
ṭhapesi.
Acchādesīti jivhagge
ṭhapitamattā satta rasaharaṇīsahassāni pharitvā manāpā hutvā tiṭṭhati. Taṇhā
cassa okkamīti tattha cassa taṇhā uppajji.
Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā
121.Āluppakārakaṃ
upakkamiṃsu paribhuñjitunti ālopaṃ katvā piṇḍe piṇḍe chinditvā
paribhuñjituṃ ārabhiṃsu.Candimasūriyāti
candimā ca sūriyo ca. Pāturahesunti
pātubhaviṃsu.
Ko pana tesaṃ paṭhamaṃ pātubhavi, ko kasmiṃ vasati, kassa kiṃ pamāṇaṃ,
ko upari, ko sīghaṃ gacchati, kati nesaṃ vīthiyo, kathaṃ caranti,
kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ubho ekato pātubhavanti. Sūriyo
paṭhamataraṃ paññāyati. Tesañhi sattānaṃ sayaṃpabhāya antarahitāya
andhakāro ahosi. Te bhītatasitā ‘‘bhaddakaṃ vatassa sace āloko
pātubhaveyyā’’ti cintayiṃsu. Tato mahājanassa sūrabhāvaṃ janayamānaṃ
sūriyamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Tenevassa sūriyoti nāmaṃ ahosi. Tasmiṃ divasaṃ
ālokaṃ katvā atthaṅgate puna andhakāro ahosi. Te ‘‘bhaddakaṃ vatassa
sace añño āloko uppajjeyyā’’ti cintayiṃsu. Atha nesaṃ chandaṃ ñatvāva
candamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Tenevassa candoti nāmaṃ ahosi.
Tesu cando antomaṇivimāne vasati. Taṃ bahi rajatena parikkhittaṃ .
Ubhayampi sītalameva ahosi. Sūriyo antokanakavimāne vasati. Taṃ bāhiraṃ
phalikaparikkhittaṃ hoti. Ubhayampi uṇhameva.
Pamāṇato cando ujukaṃ
ekūnapaññāsayojano. Parimaṇḍalato tīhi yojanehi ūnadiyaḍḍhasatayojano.
Sūriyo ujukaṃ paññāsayojano, parimaṇḍalato diyaḍḍhasatayojano.
Cando heṭṭhā, sūriyo upari, antarā nesaṃ yojanaṃ hoti. Candassa
heṭṭhimantato sūriyassa uparimantato yojanasataṃ hoti.
Cando ujukaṃ saṇikaṃ
gacchati, tiriyaṃ sīghaṃ. Dvīsu passesu nakkhattatārakā gacchanti. Cando
dhenu viya vacchaṃ taṃ taṃ nakkhattaṃ upasaṅkamati. Nakkhattāni pana
attano ṭhānaṃ na vijahanti. Sūriyassa ujukaṃ gamanaṃ sīghaṃ, tiriyaṃ
gamanaṃ dandhaṃ. So kāḷapakkhauposathato pāṭipadadivase yojanānaṃ
satasahassaṃ candamaṇḍalaṃ ohāya gacchati. Atha cando lekhā viya
paññāyati. Pakkhassa dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva uposathadivasā
satasahassaṃ satasahassaṃ ohāya gacchati. Atha cando anukkamena
vaḍḍhitvā uposathadivase paripuṇṇo hoti. Puna pāṭipadadivase yojanānaṃ
satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva
uposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Atha cando
anukkamena hāyitvā uposathadivase sabbaso na paññāyati. Candaṃ heṭṭhā
katvā sūriyo upari hoti. Mahatiyā pātiyā khuddakabhājanaṃ viya
candamaṇḍalaṃ pidhīyati. Majjhanhike gehacchāyā viya candassa chāyā na
paññāyati. So chāyāya apaññāyamānāya dūre ṭhitānaṃ divā padīpo viya
sayampi na paññāyati.
Kati nesaṃ vīthiyoti ettha pana ajavīthi, nāgavīthi, govīthīti tisso
vīthiyo honti. Tattha ajānaṃ udakaṃ paṭikūlaṃ hoti, hatthināgānaṃ
manāpaṃ. Gunnaṃ sītuṇhasamatāya phāsu hoti. Tasmā yaṃ kālaṃ
candimasūriyā ajavīthiṃ āruhanti, tadā devo ekabindumpi na vassati. Yadā
nāgavīthiṃ ārohanti, tadā bhinnaṃ viya nabhaṃ paggharati. Yadā govīthiṃ
ārohanti, tadā utusamatā sampajjati. Candimasūriyā chamāse sineruto bahi
nikkhamanti, chamāse anto vicaranti. Te hi āsāḷhamāse sinerusamīpena
vicaranti. Tato pare dve māse nikkhamitvā bahi vicarantā
paṭhamakattikamāse majjhena gacchanti. Tato cakkavāḷābhimukhā gantvā
tayo māse cakkavāḷasamīpena caritvā
puna nikkhamitvā citramāse
majjhena gantvā tato dve māse sinerubhimukhā pakkhanditvā puna āsāḷhe
sinerusamīpena caranti.
Kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ekappahārena tīsu dīpesu ālokaṃ karonti.
Kathaṃ? Imasmiñhi dīpe sūriyuggamanakālo pubbavidehe majjhanhiko hoti,
uttarakurūsu atthaṅgamanakālo, aparagoyāne majjhimayāmo. Pubbavidehamhi
uggamanakālo uttarakurūsu majjhanhiko, aparagoyāne atthaṅgamanakālo,
idha majjhimayāmo. Uttarakurūsu uggamanakālo aparagoyāne majjhanhiko,
idha atthaṅgamanakālo, pubbavidehe majjhimayāmo. Aparagoyānadīpe
uggamanakālo idha majjhanhiko, pubbavidehe atthaṅgamanakālo,
uttarakurūsu majjhimayāmoti.
Nakkhattānitārakarūpānīti
kattikādinakkhattāni ceva sesatārakarūpāni ca candimasūriyehi
saddhiṃyeva pāturahesuṃ.Rattindivāti
tato sūriyatthaṅgamanato yāva aruṇuggamanā ratti, aruṇuggamanato yāva
sūriyatthaṅgamanā divāti evaṃ rattindivā paññāyiṃsu. Atha pañcadasa
rattiyo aḍḍhamāso, dve aḍḍhamāsā māsoti evaṃ māsaḍḍhamāsā paññāyiṃsu.
Atha cattāro māsā utu, tayo utū saṃvaccharoti evaṃ utusaṃvaccharā
paññāyiṃsu.
122.Vaṇṇavevaṇṇatā
cāti vaṇṇassa vivaṇṇabhāvo. Tesaṃ
vaṇṇātimānapaccayāti tesaṃ vaṇṇaṃ ārabbha uppannaatimānapaccayā. Mānātimānajātikānanti
punappunaṃ uppajjamānātimānasabhāvānaṃ. Rasāya
pathaviyāti sampannarasattā rasāti laddhanāmāya pathaviyā. Anutthuniṃsūti
anubhāsiṃsu. Aho
rasanti aho amhākaṃ madhurarasaṃ antarahitaṃ. Aggaññaṃ
akkharanti lokuppattivaṃsakathaṃ. Anusarantīti
anugacchanti.
Bhūmipappaṭakapātubhāvādivaṇṇanā
123.Evameva
pāturahosīti ediso hutvā uṭṭhahi, antovāpiyaṃ udake chinne
sukkhakalalapaṭalaṃ viya ca uṭṭhahi.
124.Padālatāti
ekā madhurarasā bhaddālatā. Kalambukāti nāḷikā. Ahu
vata noti madhurarasā vata no padālatā ahosi. Ahāyi
vata noti sā no etarahi antarahitāti.
125.Akaṭṭhapākoti akaṭṭheyeva
bhūmibhāge uppanno. Akaṇoti
nikkuṇḍako. Athusoti
nitthuso. Sugandhoti
dibbagandhaṃ vāyati. Taṇḍulapphaloti
suparisuddhaṃ paṇḍaraṃ taṇḍulameva phalati. Pakkaṃ
paṭivirūḷhanti sāyaṃ gahitaṭṭhānaṃ pāto pakkaṃ hoti, puna
virūḷhaṃ paṭipākatikameva gahitaṭṭhānaṃ na paññāyati. Nāpadānaṃ
paññāyatīti alāyitaṃ hutvā anūnameva paññāyati.
Itthipurisaliṅgādipātubhāvavaṇṇanā
126.Itthiyā
cāti yā pubbe manussakāle itthī, tassa itthiliṅgaṃ pātubhavati,
pubbe purisassa purisaliṅgaṃ. Mātugāmo nāma hi purisattabhāvaṃ labhanto
anupubbena purisattapaccaye dhamme pūretvā
labhati. Puriso itthattabhāvaṃ labhanto kāmesumicchācāraṃ nissāya
labhati. Tadā pana pakatiyā mātugāmassa itthiliṅgaṃ, purisassa
purisaliṅgaṃ pāturahosi. Upanijjhāyatanti
upanijjhāyantānaṃ olokentānaṃ. Pariḷāhoti
rāgapariḷāho. Seṭṭhinti
chārikaṃ. Nibbuyhamānāyāti
niyyamānāya.
127.Adhammasammatanti
taṃ paṃsukhipanādi adhammoti sammataṃ. Tadetarahi
dhammasammatanti taṃ idāni dhammoti sammataṃ, dhammoti taṃ
gahetvā vicaranti. Tathā hi ekaccesu jānapadesu kalahaṃ kurumānā itthiyo
‘‘tvaṃ kasmā kathesi? Yā gomayapiṇḍamattampi nālatthā’’ti vadanti. Pātabyatanti
sevitabbataṃ. Sannidhikārakanti
sannidhiṃ katvā. Apadānaṃ
paññāyitthāti chinnaṭṭhānaṃ ūnameva hutvā paññāyittha. Saṇḍasaṇḍāti
ekekasmiṃ ṭhāne kalāpabandhā viya gumbagumbā hutvā.
128.Mariyādaṃṭhapeyyāmāti
sīmaṃ ṭhapeyyāma. Yatra
hi nāmāti yo hi nāma. Pāṇinā
pahariṃsūti tayo vāre vacanaṃ agaṇhantaṃ pāṇinā pahariṃsu. Tadagge
khoti taṃ aggaṃ katvā.
Mahāsammatarājavaṇṇanā
130.Khīyitabbaṃ
khīyeyyāti pakāsetabbaṃ pakāseyya khipitabbaṃ khipeyya,
hāretabbaṃ hāreyyāti vuttaṃ hoti. Yo
nesaṃ sattoti yo tesaṃ
satto. Ko pana soti? Amhākaṃ bodhisatto. Sālīnaṃ
bhāgaṃ anupadassāmāti mayaṃ ekekassa khettato ambaṇambaṇaṃ
āharitvā tuyhaṃ sālibhāgaṃ dassāma, tayā kiñci kammaṃ na kātabbaṃ, tvaṃ
amhākaṃ jeṭṭhakaṭṭhāne tiṭṭhāti.
131.Akkharaṃ
upanibbattanti saṅkhā samaññā paññatti vohāro uppanno. Khattiyo
khattiyotveva dutiyaṃ akkharanti na kevalaṃ akkharameva, te
panassa khettasāmino tīhi saṅkhehi abhisekampi akaṃsu. Rañjetīti
sukheti pineti. Aggaññenāti
agganti ñātena, agge vā ñātena lokuppattisamaye uppannena abhinibbatti
ahosīti.
Brāhmaṇamaṇḍalādivaṇṇanā
132.Vītaṅgārāvītadhūmāti
pacitvā khāditabbābhāvato vigatadhūmaṅgārā. Pannamusalāti
koṭṭetvā pacitabbābhāvato patitamusalā. Ghāsamesamānāti
bhikkhācariyavasena yāgubhattaṃ pariyesantā. Tamenaṃ
manussā disvāti te ete manussā passitvā. Anabhisambhuṇamānāti
asahamānā asakkontā. Ganthe
karontāti tayo vede abhisaṅkharontā ceva vācentā ca. Acchantīti
vasanti, ‘‘acchentī’’tipi pāṭho. Esevattho. Hīnasammatanti
‘‘mante dhārenti mante vācentī’’ti kho, vāseṭṭha, idaṃ tena samayena
hīnasammataṃ. Tadetarahi
seṭṭhasammatanti taṃ idāni ‘‘ettake mante dhārenti ettake mante
vācentī’’ti seṭṭhasammataṃ jātaṃ.Brāhmaṇamaṇḍalassāti
brāhmaṇagaṇassa.
133.Methunaṃ
dhammaṃ samādāyāti methunadhammaṃ samādiyitvā. Visukammantepayojesunti
gorakkha vāṇijakammādike vissute uggate kammante payojesuṃ.
134.Suddā
suddāti tena luddācārakammakhuddācārakammunā suddaṃ suddaṃ lahuṃ
lahuṃ kucchitaṃ gacchanti, vinassantīti attho. Ahu
khoti hoti kho.
135.Sakaṃdhammaṃ
garahamānoti na setacchattaṃ ussāpanamattena sujjhituṃ sakkāti
evaṃ attano khattiyadhammaṃ nindamāno. Esa nayo sabbattha. ‘‘Imehi kho,
vāseṭṭha, catūhi maṇḍalehī’’ti iminā imaṃ dasseti ‘‘samaṇamaṇḍalaṃ nāma
visuṃ natthi, yasmā pana na sakkā jātiyā sujjhituṃ, attano attano
sammāpaṭipattiyā visuddhi hoti. Tasmā imehi catūhi maṇḍalehi
samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti hoti. Imāni maṇḍalāni samaṇamaṇḍalaṃ
anuvattanti, anuvattantāni ca dhammeneva anuvattanti, no adhammena.
Samaṇamaṇḍalañhi āgamma sammāpaṭipattiṃ pūretvā suddhiṃ pāpuṇantī’’ti.
Duccaritādikathāvaṇṇanā
136. Idāni
yathājātiyā na sakkā sujjhituṃ, sammāpaṭipattiyāva sujjhanti, tamatthaṃ
pākaṭaṃ karonto khattiyopi
kho, vāseṭṭhāti desanaṃ ārabhi. Tattha micchādiṭṭhikammasamādānahetūti
micchādiṭṭhivasena samādinnakammahetu, micchādiṭṭhikammassa vā
samādānahetu.
137.Dvayakārīti kālena
kusalaṃ karoti, kālena akusalanti evaṃ ubhayakārī. Sukhadukkhappaṭisaṃvedī
hotīti ekakkhaṇe ubhayavipākadānaṭṭhānaṃ nāma natthi. Yena pana
akusalaṃ bahuṃ kataṃ hoti, kusalaṃ mandaṃ, so taṃ kusalaṃ nissāya
khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattati. Atha naṃ akusalakammaṃ
kāṇampi karoti khujjampi pīṭhasappimpi. So rajjassa vā anaraho hoti,
abhisittakāle vā evaṃbhūto bhoge paribhuñjituṃ na sakkoti. Aparassa
maraṇakāle dve balavamallā viya te dvepi kusalākusalakammāni
upaṭṭhahanti. Tesu akusalaṃ balavataraṃ hoti, taṃ kusalaṃ paṭibāhitvā
tiracchānayoniyaṃ nibbattāpeti. Kusalakammampi pavattivedanīyaṃ hoti.
Tamenaṃ maṅgalahatthiṃ vā karonti maṅgalaassaṃ vā maṅgalausabhaṃ vā. So
sampattiṃ anubhavati . Idaṃ
sandhāya vuttaṃ ‘‘sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotī’’ti.
Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā
138.Sattannaṃ
bodhipakkhiyānanti ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti ādikoṭṭhāsavasena
sattannaṃ, paṭipāṭiyā pana sattatiṃsāya bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ . Bhāvanamanvāyāti
bhāvanaṃ anugantvā, paṭipajjitvāti attho. Parinibbāyatīti
kilesaparinibbānena parinibbāyati. Iti bhagavā cattāro vaṇṇe dassetvā
vinivattetvā paṭividdhacatusaccaṃ khīṇāsavameva devamanussesu seṭṭhaṃ
katvā dassesi.
140. Idāni
tamevatthaṃ lokasammatassa brahmunopi vacanadassanānusārena daḷhaṃ katvā
dassento imesañhi
vāseṭṭha catunnaṃ vaṇṇānantiādimāha. ‘‘Brahmunāpesā’’tiādi
ambaṭṭhasutte vitthāritaṃ. Iti bhagavā ettakena iminā kathāmaggena
seṭṭhacchedakavādameva dassetvā suttantaṃ vinivattetvā arahattanikūṭena
desanaṃ niṭṭhāpesi. Attamanā
vāseṭṭhabhāradvājāti vāseṭṭhabhāradvāja sāmaṇerāpi hi sakamanā
tuṭṭhamanā ‘‘sādhu, sādhū’’ti bhagavato bhāsitaṃ abhinandiṃsu. Idameva
suttantaṃ āvajjantā anumajjantā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ
pāpuṇiṃsūti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Aggaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
≧✯◡✯≦
01
|| 02
||
03
|| 04
|| 05
|| 06
|| 07
|| 08
|| 09 || 10
|| 11
|| 12
|| 13
|| 14 || 15
|| 16
|| 17
18
|| 19
|| 20
|| 21
|| 22
|| 23
|| 24
|| 25
|| 26
|| 27
|| 28
|| 29
|| 30
|| 31
|| 32
|| 33
|| 34
≧✯◡✯≦
Trường Bộ Kinh
Trường Bộ Kinh - giảng giải
Dīgha nikāya
≧✯◡✯≦
NGHIÊN CỨU PHẬT PHÁP
