TRƯỜNG BỘ KINH
Dīgha
nikāya (aṭṭhakathā)
Pāthikavaggaṭṭhakathā
34. Dasuttarasuttavaṇṇanā
350.Evaṃme
sutanti dasuttarasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – āvuso
bhikkhaveti sāvakānaṃ ālapanametaṃ. Buddhā hi parisaṃ
āmantayamānā ‘bhikkhave’ti vadanti. Sāvakā satthāraṃ uccaṭṭhāne
ṭhapessāmāti satthu ālapanena anālapitvā āvusoti ālapanti. Te
bhikkhūti te dhammasenāpatiṃ parivāretvā nisinnā bhikkhū. Ke pana
te bhikkhūti? Anibaddhavāsā disāgamanīyā bhikkhū. Buddhakāle dve vāre
bhikkhū sannipatanti – upakaṭṭhavassūpanāyikakāle ca pavāraṇakāle ca.
Upakaṭṭhavassūpanāyikāya dasapi vīsatipi tiṃsampi cattālīsampi
paññāsampi bhikkhū vaggā vaggā kammaṭṭhānatthāya āgacchanti. Bhagavā
tehi saddhiṃ sammoditvā kasmā, bhikkhave, upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya
vicarathāti pucchati. Atha te ‘‘bhagavā kammaṭṭhānatthaṃ āgatamha,
kammaṭṭhānaṃ no dethā’’ti yācanti.
Satthā tesaṃ cariyavasena rāgacaritassa asubhakammaṭṭhānaṃ deti.
Dosacaritassa mettākammaṭṭhānaṃ, mohacaritassa uddeso paripucchā –
‘kālena dhammassavanaṃ, kālena dhammasākacchā, idaṃ tuyhaṃ sappāya’nti
ācikkhati. Vitakkacaritassa ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ deti.
Saddhācaritassa pasādanīyasuttante buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ
saṅghasuppaṭipattiñca pakāseti. Ñāṇacaritassa aniccatādipaṭisaṃyutte
gambhīre suttante katheti. Te kammaṭṭhānaṃ gahetvā sace sappāyaṃ hoti,
tattheva vasanti. No ce hoti, sappāyaṃ senāsanaṃ pucchitvā gacchanti. Te
tattha vasantā temāsikaṃ paṭipadaṃ gahetvā ghaṭetvā vāyamantā
sotāpannāpi honti sakadāgāminopi anāgāminopi arahantopi.
Tato vutthavassā pavāretvā satthu santikaṃ gantvā ‘‘bhagavā ahaṃ
tumhākaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā sotāpattiphalaṃ patto…pe… ahaṃ
aggaphalaṃ arahatta’’nti paṭiladdhaguṇaṃ ārocenti. Tattha ime bhikkhū
upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya āgatā. Evaṃ āgantvā gacchante pana bhikkhū bhagavā
aggasāvakānaṃ santikaṃ peseti, yathāha ‘‘apaloketha pana, bhikkhave,
sāriputtamoggallāne’’ti. Bhikkhū ca vadanti ‘‘kiṃ nu kho mayaṃ, bhante,
apalokema sāriputtamoggallāne’’ti (saṃ. ni. 3.2). Atha ne bhagavā tesaṃ
dassane uyyojesi. ‘‘Sevatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne; bhajatha,
bhikkhave, sāriputtamoggallāne. Paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā
sabrahmacārīnaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, janetā evaṃ sāriputto.
Seyyathāpi jātassa āpādetā evaṃ moggallāno. Sāriputto, bhikkhave,
sotāpattiphale vineti, moggallāno uttamatthe’’ti (ma. ni. 3.371).
Tadāpi bhagavā imehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā tesaṃ
bhikkhūnaṃ āsayaṃ upaparikkhanto ‘‘ime bhikkhū sāvakavineyyā’’ti addasa. Sāvakavineyyā nāma
ye buddhānampi dhammadesanāya bujjhanti sāvakānampi. Buddhavineyyā pana
sāvakā bodhetuṃ na sakkonti. Sāvakavineyyabhāvaṃ pana etesaṃ ñatvā
katarassa bhikkhuno desanāya bujjhissantīti olokento sāriputtassāti
disvā therassa santikaṃ pesesi. Thero te bhikkhū pucchi ‘‘satthu
santikaṃ gatattha āvuso’’ti. ‘‘Āma, gatamha satthārā pana amhe tumhākaṃ
santikaṃ pesitā’’ti. Tato thero ‘‘ime bhikkhū mayhaṃ desanāya
bujjhissanti, kīdisī nu kho tesaṃ desanā vaṭṭatī’’ti cintento ‘‘ime
bhikkhū samaggārāmā, sāmaggirasassa dīpikā nesaṃ desanā vaṭṭatī’’ti
sanniṭṭhānaṃ katvā tathārūpaṃ desanaṃ desetukāmo dasuttaraṃ
pavakkhāmītiādimāha. Tattha dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā vibhattoti
dasuttaro, ekakato paṭṭhāya yāva dasakā gatotipi dasuttaro, ekekasmiṃ
pabbe dasa dasa pañhā visesitātipi dasuttaro, taṃ dasuttaraṃ.
Pavakkhāmīti kathessāmi. Dhammanti
suttaṃ. Nibbānapattiyāti
nibbānapaṭilābhatthāya. Dukkhassantakiriyāyāti
sakalassa vaṭṭadukkhassa pariyantakaraṇatthaṃ.Sabbaganthappamocananti
abhijjhākāyaganthādīnaṃ sabbaganthānaṃ pamocanaṃ.
Iti thero desanaṃ uccaṃ karonto bhikkhūnaṃ
tattha pemaṃ janento evametaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ
vācetabbaṃ maññissantīti catūhi padehi vaṇṇaṃ kathesi, ‘‘ekāyano ayaṃ,
bhikkhave, maggo’’tiādinā nayena tesaṃ tesaṃ suttānaṃ bhagavā viya.
Ekadhammavaṇṇanā
351. (Ka) tattha bahukāroti
bahūpakāro.
(Kha) bhāvetabboti vaḍḍhetabbo.
(Ga) pariññeyyoti
tīhi pariññāhi parijānitabbo.
(Gha) pahātabboti
pahānānupassanāya pajahitabbo.
(Ṅa) hānabhāgiyoti
apāyagāmiparihānāya saṃvattanako.
(Ca) visesabhāgiyoti
visesagāmivisesāya saṃvattanako.
(Cha) duppaṭivijjhoti
duppaccakkhakaro.
(Ja) uppādetabboti
nipphādetabbo.
(Jha) abhiññeyyoti
ñātapariññāya abhijānitabbo.
(Ña) sacchikātabboti
paccakkhaṃ kātabbo.
Evaṃ sabbattha mātikāsu attho veditabbo. Iti āyasmā sāriputto yathā nāma
dakkho veḷukāro sammukhībhūtaṃ veḷuṃ chetvā niggaṇṭhiṃ katvā dasadhā
khaṇḍe katvā ekamekaṃ khaṇḍaṃ hīraṃ hīraṃ karonto phāleti, evameva tesaṃ
bhikkhūnaṃ sappāyaṃ desanaṃ upaparikkhitvā dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā
ekekakoṭṭhāse ekekapadaṃ vibhajanto ‘‘katamo eko dhammo bahukāro,
appamādo kusalesu dhammesūti’’tiādinā nayena desanaṃ vitthāretuṃ
āraddho.
Tattha appamādo
kusalesu dhammesūti sabbatthakaṃ upakārakaṃ appamādaṃ kathesi.
Ayañhi appamādo nāma sīlapūraṇe, indriyasaṃvare, bhojane mattaññutāya,
jāgariyānuyoge, sattasu saddhammesu, vipassanāgabbhaṃ gaṇhāpane,
atthapaṭisambhidādīsu, sīlakkhandhādipañcadhammakkhandhesu,
ṭhānāṭṭhānesu, mahāvihārasamāpattiyaṃ, ariyasaccesu, satipaṭṭhānādīsu,
bodhipakkhiyesu, vipassanāñāṇādīsu aṭṭhasu vijjāsūti sabbesu
anavajjaṭṭhena kusalesu dhammesu bahūpakāro.
Teneva naṃ bhagavā ‘‘yāvatā,
bhikkhave, sattā apadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva
kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbete appamādamūlakā
appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī’’tiādinā
(saṃ. ni. 5.139) nayena hatthipadādīhi opammehi opamento saṃyuttanikāyeappamādavagge nānappakāraṃ
thometi. Taṃ sabbaṃ ekapadeneva saṅgahetvā thero appamādo kusalesu
dhammesūti āha. Dhammapade appamādavaggenāpissa
bahūpakāratā dīpetabbā. Asokavatthunāpi dīpetabbā –
(Ka) asokarājā hi nigrodhasāmaṇerassa ‘‘appamādo amatapada’’nti gāthaṃ
sutvā eva ‘‘tiṭṭha, tāta, mayhaṃ tayā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ
kathita’’nti sāmaṇere pasīditvā caturāsītivihārasahassāni kāresi. Iti
thāmasampannena bhikkhunā appamādassa bahūpakāratā tīhi piṭakehi dīpetvā
kathetabbā. Yaṃkiñci suttaṃ vā gāthaṃ vā appamādadīpanatthaṃ āharanto
‘‘aṭṭhāne ṭhatvā āharasi, atitthena pakkhando’’ti na vattabbo.
Dhammakathikassevettha thāmo ca balañca pamāṇaṃ.
(Kha) kāyagatāsatīti
ānāpānaṃ catuiriyāpatho satisampajaññaṃ dvattiṃsākāro
catudhātuvavatthānaṃ dasa asubhā nava sivathikā cuṇṇikamanasikāro
kesādīsu cattāri rūpajjhānānīti ettha uppannasatiyā etaṃ adhivacanaṃ. Sātasahagatāti
ṭhapetvā catutthajjhānaṃ aññattha sātasahagatā hoti sukhasampayuttā, taṃ
sandhāyetaṃ vuttaṃ.
(Ga) sāsavo
upādāniyoti āsavānañceva upādānānañca paccayabhūto. Iti
tebhūmakadhammameva niyameti.
(Gha) asmimānoti
rūpādīsu asmīti māno.
(Ṅa) ayoniso
manasikāroti anicce niccantiādinā nayena pavatto
uppathamanasikāro.
(Ca) vipariyāyena yoniso
manasikāro veditabbo.
(Cha) ānantarikocetosamādhīti
aññattha maggānantaraṃ phalaṃ ānantariko cetosamādhi nāma .
Idha pana vipassanānantaro maggo vipassanāya vā anantarattā attano vā
anantaraṃ phaladāyakattā ānantariko cetosamādhīti adhippeto.
(Ja) akuppaṃ
ñāṇanti aññattha phalapaññā akuppañāṇaṃ nāma. Idha
paccavekkhaṇapaññā adhippetā.
(Jha) āhāraṭṭhitikāti
paccayaṭṭhitikā. Ayaṃ
eko dhammoti yena paccayena tiṭṭhanti, ayaṃ eko dhammo
ñātapariññāya abhiññeyyo.
(Ña) akuppācetovimuttīti
arahattaphalavimutti.
Imasmiṃ vāre abhiññāya ñātapariññā kathitā. Pariññāya tīraṇapariññā.
Pahātabbasacchikātabbehi pahānapariññā. Duppaṭivijjhoti
ettha pana maggo kathito. Sacchikātabboti
phalaṃ kathitaṃ, maggo ekasmiṃyeva pade labbhati. Phalaṃ pana anekesupi
labbhatiyeva.
Bhūtāti sabhāvato
vijjamānā. Tacchāti
yāthāvā. Tathāti
yathā vuttā tathāsabhāvā. Avitathāti
yathā vuttā na tathā na honti.Anaññathāti
vuttappakārato na aññathā. Sammā
tathāgatena abhisambuddhāti tathāgatena bodhipallaṅke nisīditvā
hetunā kāraṇena sayameva abhisambuddhā ñātā viditā sacchikatā. Iminā
thero ‘‘ime dhammā tathāgatena abhisambuddhā, ahaṃ pana tumhākaṃ rañño
lekhavācakasadiso’’ti jinasuttaṃ dassento okappanaṃ janesi.
Ekadhammavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dvedhammavaṇṇanā
352. (Ka) ime
dve dhammā bahukārāti ime dve satisampajaññā dhammā
sīlapūraṇādīsu appamādo viya sabbattha upakārakā hitāvahā.
(Kha) samathoca
vipassanā cāti ime dve saṅgītisutte lokiyalokuttarā kathitā.
Imasmiṃ dasuttarasutte pubbabhāgā kathitā.
(Cha) sattānaṃ
saṃkilesāya sattānaṃ visuddhiyāti ayoniso manasikāro hetu ceva
paccayo ca sattānaṃ saṃkilesāya, yoniso manasikāro visuddhiyā. Tathā
dovacassatā pāpamittatā saṃkilesāya; sovacassatā kalyāṇamittatā
visuddhiyā. Tathā tīṇi akusalamūlāni; tīṇi kusalamūlāni. Cattāro yogā
cattāro visaṃyogā. Pañca cetokhilā pañcindriyāni. Cha agāravā cha
gāravā. Satta asaddhammā satta saddhammā. Aṭṭha kusītavatthūni aṭṭha
ārambhavatthūni. Nava āghātavatthūni nava āghātappaṭivinayā. Dasa
akusalakammapathā dasa kusalakammapathāti evaṃ pabhedā ime dve dhammā
duppaṭivijjhāti veditabbā.
(Jha) saṅkhatā
dhātūti paccayehi katā pañcakkhandhā. Asaṅkhatā dhātūti paccayehi
akataṃ nibbānaṃ.
(Ña) vijjā
ca vimutti cāti ettha vijjāti
tisso vijjā. Vimuttīti
arahattaphalaṃ.
Imasmiṃ vāre abhiññādīni ekakasadisāneva, uppādetabbapade pana
maggo kathito, sacchikātabbapade phalaṃ.
Dvedhammavaṇṇanā niṭṭhitā.
Tayodhammavaṇṇanā
353. (Cha) kāmānametaṃ
nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammanti ettha nekkhammanti
anāgāmimaggo adhippeto. So hi sabbaso kāmānaṃ nissaraṇaṃ. Rūpānaṃ
nissaraṇaṃ yadidaṃ āruppanti ettha āruppepi arahattamaggo. Puna
uppattinivāraṇato sabbaso rūpānaṃ nissaraṇaṃ nāma. Nirodho
tassanissaraṇanti idha arahattaphalaṃ nirodhoti adhippetaṃ.
Arahattaphalena hi nibbāne diṭṭhe puna āyatiṃ sabbasaṅkhārā na hontīti
arahattaṃ saṅkhatanirodhassa paccayattā nirodhoti vuttaṃ.
(Ja) atītaṃse
ñāṇanti atītaṃsārammaṇaṃ ñāṇaṃ itaresupi eseva nayo.
Imasmimpi vāre abhiññādayo ekakasadisāva. Duppaṭivijjhapade pana maggo
kathito, sacchikātabbe phalaṃ.
Tayodhammavaṇṇanā niṭṭhitā.
Cattārodhammavaṇṇanā
354. (Ka) cattāri
cakkānīti ettha cakkaṃ nāma
dārucakkaṃ, ratanacakkaṃ, dhammacakkaṃ, iriyāpathacakkaṃ,
sampatticakkanti pañcavidhaṃ. Tattha ‘‘yaṃ panidaṃ samma, rathakāra,
cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ, chārattūnehī’’ti (a. ni. 3.15) idaṃ
dārucakkaṃ. ‘‘Pitarā pavattitaṃ cakkaṃ anuppavattetī’’ti (a. ni. 5.132)
idaṃ ratanacakkaṃ. ‘‘Pavattitaṃ cakka’’nti (ma. ni. 2.399) idaṃ
dhammacakkaṃ. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29) idaṃ
iriyāpathacakkaṃ. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ
devamanussānaṃ catucakkaṃ pavattatī’’ti (a. ni. 4.31) idaṃ
sampatticakkaṃ. Idhāpi etadeva adhippetaṃ.
Patirūpadesavāsoti
yattha catasso parisā sandissanti, evarūpe anucchavike dese vāso. Sappurisūpanissayoti
buddhādīnaṃ sappurisānaṃ avassayanaṃ sevanaṃ bhajanaṃ. Attasammāpaṇidhīti
attano sammā ṭhapanaṃ, sace pana pubbe assaddhādīhi samannāgato hoti,
tāni pahāya saddhādīsu patiṭṭhāpanaṃ. Pubbe
ca katapuññatāti pubbe upacitakusalatā. Idamevettha pamāṇaṃ. Yena
hi ñāṇasampayuttacittena kusalaṃ kataṃ hoti, tadeva kusalaṃ taṃ purisaṃ
patirūpadese upaneti,
sappurise bhajāpesi . So eva
ca puggalo attānaṃ sammā ṭhapeti. Catūsu āhāresu
paṭhamo lokiyova. Sesā pana tayo saṅgītisutte lokiyalokuttaramissakā
kathitā. Idha pubbabhāge lokiyā.
(Ca) kāmayogavisaṃyogādayo
anāgāmimaggādivasena veditabbā.
(Cha) hānabhāgiyādīsu
paṭhamassa jhānassa lābhī kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāgiyo samādhi.
Tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāgiyo samādhi.
Vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāgiyo samādhi.
Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasañhito nibbedhabhāgiyo samādhīti
iminā nayena sabbasamāpattiyo vitthāretvā attho veditabbo. Visuddhimagge
panassa vinicchayakathā kathitāva.
Imasmimpi vāre abhiññādīni ekakasadisāneva. Abhiññāpade panettha maggo
kathito. Sacchikātabbapade phalaṃ.
Cattārodhammavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pañcadhammavaṇṇanā
355. (Kha)
pītipharaṇatādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā nāma.
Sukhaṃ pharamānaṃ uppajjatīti tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā nāma.
Paresaṃ ceto pharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā cetopharaṇatā nāma.
Ālokapharaṇe uppajjatīti dibbacakkhupaññā ālokapharaṇatā nāma.
Paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇanimittaṃ nāma.
Vuttampi cetaṃ ‘‘dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā, tīsu jhānesu paññā
sukhapharaṇatā. Paracitte paññā cetopharaṇatā, dibbacakkhu
ālokapharaṇatā. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇaṃ
paccavekkhaṇanimitta’’nti (vibha. 804).
Tattha pītipharaṇatā sukhapharaṇatā dve pādā viya. Cetopharaṇatā
ālokapharaṇatā dve hatthā viya.
Abhiññāpādakajjhānaṃ majjhimakāyo viya .
Paccavekkhaṇanimittaṃ sīsaṃ viya. Iti āyasmā sāriputtatthero pañcaṅgikaṃ
sammāsamādhiṃ aṅgapaccaṅgasampannaṃ purisaṃ katvā dassesi.
(Ja) ayaṃ
samādhi paccuppannasukho ce vātiādīsu arahattaphalasamādhi
adhippeto. So hi appitappitakkhaṇe sukhattāpaccuppannasukho. Purimo
purimo pacchimassa pacchimassa
samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko.
Kilesehi ārakattā ariyo. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ
abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi
mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito.Aṅgasantatāya
ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo. Atappanīyaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā
laddhattā kilesapaṭippassaddhibhāvaṃ vā laddhattā paṭippassaddhaladdho. Paṭippassaddhaṃ
paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā
laddhattā paṭippassaddhaladdho. Ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva
vā adhigatattāekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi
viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese
vāretvā anadhigatattā nasasaṅkhāraniggayhavāritagato. Tañca
samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullapattattā. Satova
samāpajjati sato vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena
vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha ‘‘ayaṃ samādhi
paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’’ti evaṃ paccavekkhamānassa
paccattaṃyeva aparappaccayaṃ ñāṇaṃ uppajjati, taṃ ekamaṅgaṃ. Esa nayo
sesesupi. Evamimehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi ayaṃ samādhi
‘‘pañcañāṇiko sammāsamādhī’’ti vutto.
Imasmiṃ vāre visesabhāgiyapade maggo kathito. Sacchikātabbapade phalaṃ.
Sesaṃ purimasadisameva.
Chadhammavaṇṇanā
356. Chakkesu
sabbaṃ uttānatthameva. Duppaṭivijjhapade panettha maggo kathito. Sesaṃ
purimasadisaṃ.
Sattadhammavaṇṇanā
357. (Ña) sammappaññāyasudiṭṭhā
hontīti hetunā nayena vipassanāñāṇena sudiṭṭhā honti. Kāmāti
vatthukāmā ca kilesakāmā ca, dvepi sapariḷāhaṭṭhena aṅgārakāsu viya
sudiṭṭhā honti. Vivekaninnanti
nibbānaninnaṃ. Poṇaṃ
pabbhāranti ninnassetaṃ vevacanaṃ. Byantībhūtanti
niyatibhūtaṃ. Nittaṇhanti attho. Kuto? Sabbaso āsavaṭṭhānīyehi dhammehi
tebhūmakadhammehīti attho. Idha bhāvetabbapade maggo kathito. Sesaṃ
purimasadisameva.
Aṭṭhadhammavaṇṇanā
358. (Ka) ādibrahmacariyikāya
paññāyāti sikkhattayasaṅgahassa maggabrahmacariyassa ādibhūtāya
pubbabhāge taruṇasamathavipassanāpaññāya .
Aṭṭhaṅgikassa vā maggassa ādibhūtāya sammādiṭṭhipaññāya. Tibbanti
balavaṃ. Hirottappanti
hirī ca ottappañca. Pemanti
gehassitapemaṃ. Gāravoti
garucittabhāvo. Garubhāvanīyañhi upanissāya viharato kilesā nuppajjanti
ovādānusāsaniṃ labhati. Tasmā taṃ nissāya vihāro paññāpaṭilābhassa
paccayo hoti.
(Cha) akkhaṇesu yasmā petā asurānaṃ āvāhanaṃ gacchanti, vivāhanaṃ
gacchanti, tasmā pettivisayeneva asurakāyo gahitoti veditabbo.
(Ja) appicchassāti
ettha paccayaappiccho, adhigamaappiccho, pariyattiappiccho,
dhutaṅgaappicchoti cattāro appicchā. Tattha paccayaappiccho bahuṃ dente
appaṃ gaṇhāti, appaṃ dente appataraṃ vā gaṇhāti, na vā gaṇhāti, na
anavasesagāhī hoti. Adhigamaappiccho majjhantikatthero viya attano
adhigamaṃ aññesaṃ jānituṃ na deti. Pariyattiappiccho tepiṭakopi samāno
na bahussutabhāvaṃ jānāpetukāmo hoti sāketatissatthero viya.
Dhutaṅgaappiccho dhutaṅgapariharaṇabhāvaṃ aññesaṃ jānituṃ na deti
dvebhātikattheresu jeṭṭhakatthero viya. Vatthu visuddhimagge kathitaṃ. Ayaṃ
dhammoti evaṃ santaguṇanigūhanena ca paccayapaṭiggahaṇe mattaññutāya
ca appicchassa puggalassa ayaṃ navalokuttaradhammo sampajjati, no
mahicchassa. Evaṃ sabbattha yojetabbaṃ.
Santuṭṭhassāti catūsu
paccayesu tīhi santosehi santuṭṭhassa. Pavivittassāti
kāyacittaupadhivivekehi vivittassa. Tatthakāyaviveko nāma
gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā aṭṭhaārambhavatthuvasena ekībhāvo.
Ekībhāvamattena pana kammaṃ na nipphajjatīti kasiṇaparikammaṃ katvā
aṭṭha samāpattiyo nibbatteti, ayaṃ cittaviveko nāma.
Samāpattimatteneva kammaṃ na nipphajjatīti jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre
sammasitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ upadhiviveko nāma.
Tenāha bhagavā – ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ.
Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ. Upadhiviveko ca
nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna’’nti (mahāni. 49).
Saṅgaṇikārāmassāti gaṇasaṅgaṇikāya
ceva kilesasaṅgaṇikāya ca ratassa. Āraddhavīriyassāti
kāyikacetasikavīriyavasena āraddhavīriyassa. Upaṭṭhitasatissāti
catusatipaṭṭhānavasena upaṭṭhitasatissa. Samāhitassāti
ekaggacittassa. Paññavatoti
kammassakatapaññāya paññavato. Nippapañcassāti
vigatamānataṇhādiṭṭhipapañcassa.
Idha bhāvetabbapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.
Navadhammavaṇṇanā
359. (Kha) sīlavisuddhīti
visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ catupārisuddhisīlaṃ. Pārisuddhipadhāniyaṅganti
parisuddhabhāvassa padhānaṅgaṃ. Cittavisuddhīti
vipassanāya padaṭṭhānabhūtā aṭṭha paguṇasamāpattiyo. Diṭṭhivisuddhīti
sapaccayanāmarūpadassanaṃ. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhīti
paccayākārañāṇaṃ. Addhattayepi hi paccayavaseneva dhammā pavattantīti
passato kaṅkhaṃ vitarati. Maggāmaggañāṇadassanavisuddhīti
obhāsādayo na maggo, vīthippaṭipannaṃ udayabbayañāṇaṃ maggoti evaṃ
maggāmagge ñāṇaṃ. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhīti
rathavinīte vuṭṭhānagāminivipassanā kathitā, idha taruṇavipassanā.Ñāṇadassanavisuddhīti
rathavinīte maggo kathito, idha vuṭṭhānagāminivipassanā. Etā pana
sattapi visuddhiyo vitthārenavisuddhimagge kathitā. Paññāti
arahattaphalapaññā. Vimuttipi arahattaphalavimuttiyeva.
(Cha) dhātunānattaṃ
paṭicca uppajjati phassanānattanti cakkhādidhātunānattaṃ paṭicca
cakkhusamphassādinānattaṃ uppajjatīti attho. Phassanānattaṃ
paṭiccāti cakkhusamphassādinānattaṃ paṭicca . Vedanānānattanticakkhusamphassajādivedanānānattaṃ. Saññānānattaṃ
paṭiccāti kāmasaññādinānattaṃ paṭicca. Saṅkappanānattanti
kāmasaṅkappādinānattaṃ. Saṅkappanānattaṃ
paṭicca uppajjati chandanānattanti saṅkappanānattatāya rūpe
chando sadde chandoti evaṃ chandanānattaṃ uppajjati. Pariḷāhanānattanti
chandanānattatāya rūpapariḷāho saddapariḷāhoti evaṃ pariḷāhanānattaṃ
uppajjati. Pariyesanānānattanti
pariḷāhanānattatāya rūpapariyesanādinānattaṃ uppajjati. Lābhanānattanti
pariyesanānānattatāya rūpapaṭilābhādinānattaṃ uppajjati.
(Ja) saññāsu maraṇasaññāti
maraṇānupassanāñāṇe saññā. Āhārepaṭikūlasaññāti
āhāraṃ pariggaṇhantassa uppannasaññā.Sabbalokeanabhiratisaññāti
sabbasmiṃ vaṭṭe ukkaṇṭhantassa uppannasaññā. Sesā heṭṭhā kathitā eva.
Idha bahukārapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.
Dasadhammavaṇṇanā
360. (Jha) nijjaravatthūnīti
nijjarakāraṇāni. Micchādiṭṭhi
nijjiṇṇā hotīti ayaṃ heṭṭhā vipassanāyapi nijjiṇṇā eva pahīnā.
Kasmā puna gahitāti asamucchinnattā. Vipassanāya hi kiñcāpi jiṇṇā, na
pana samucchinnā, maggo pana uppajjitvā taṃ samucchindati, na puna
vuṭṭhātuṃ deti. Tasmā puna gahitā. Evaṃ sabbapadesu nayo netabbo.
Ettha ca sammādiṭṭhipaccayā catusaṭṭhi dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti. Katame catusaṭṭhi? Sotāpattimaggakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena
saddhindriyaṃ paripūreti, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ paripūreti,
anussaraṇaṭṭhena satindriyaṃ paripūreti, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ
paripūreti, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ paripūreti, vijānanaṭṭhena manindriyaṃ,
abhinandanaṭṭhena somanassindriyaṃ, pavattasantatiadhipateyyaṭṭhena
jīvitindriyaṃ paripūreti…pe… arahattaphalakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena
saddhindriyaṃ, pavattasantatiadhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ
paripūretīti evaṃ catūsu maggesu
catūsu phalesu aṭṭha aṭṭha hutvā catusaṭṭhi dhammā pāripūriṃ gacchanti.
Idha abhiññeyyapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.
Idha ṭhatvā pañhā samodhānetabbā. Dasake sataṃ pañhā kathitā. Ekake ca
navake ca sataṃ , duke ca
aṭṭhake ca sataṃ, tike ca sattake ca sataṃ, catukke ca chakke ca sataṃ,
pañcake paññāsāti aḍḍhachaṭṭhāni pañhasatāni kathitāni honti.
‘‘Idamavoca āyasmā sāriputto, attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa
bhāsitaṃ abhinandu’’nti sādhu, sādhūti abhinandantā sirasā
sampaṭicchiṃsu. Tāya ca pana attamanatāya imameva suttaṃ āvajjamānā
pañcasatāpi te bhikkhū saha paṭisambhidāhi aggaphale arahatte
patiṭṭhahiṃsūti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Dasuttarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Niṭṭhitā ca pāthikavaggassa vaṇṇanāti.
Pāthikavaggaṭṭhakathā niṭṭhitā.
Nigamanakathā
Ettāvatā ca –
Āyācito sumaṅgala,
pariveṇanivāsinā thiraguṇena;
Dāṭhānāgasaṅghattherena, theravaṃsanvayena.
Dīghāgamavarassa dasabala,
guṇagaṇaparidīpanassa aṭṭhakathaṃ;
Yaṃ ārabhiṃ sumaṅgala,
vilāsiniṃ nāma nāmena.
Sā hi mahāṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā;
Esā ekāsītipamāṇāya, pāḷiyā bhāṇavārehi.
Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi;
Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā.
Tasmā tena sahā’yaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;
Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsasataṃ hoti.
Sabbaṃ cattālīsādhikasata, parimāṇaṃ bhāṇavārato evaṃ;
Samayaṃ pakāsayantiṃ, mahāvihāre nivāsinaṃ.
Mūlakaṭṭhakathāsāra, mādāya mayā imaṃ karontena;
Yaṃ puññamupacitaṃ tena, hotu sabbo sukhī lokoti.
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena
sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena
sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena
paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe
satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena
karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena
yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre
chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme
suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ
therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinābuddhaghosoti
garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sumaṅgalavilāsinī nāma
dīghanikāyaṭṭhakathā –
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ,
lokanittharaṇesinaṃ;
Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ diṭṭhivisuddhiyā.
Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;
Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.
Sumaṅgalavilāsinī nāma
Dīghanikāyaṭṭhakathā niṭṭhitā.
≧✯◡✯≦
01
|| 02
||
03
|| 04
|| 05
|| 06
|| 07
|| 08
|| 09 || 10
|| 11
|| 12
|| 13
|| 14 || 15
|| 16
|| 17
18
|| 19
|| 20
|| 21
|| 22
|| 23
|| 24
|| 25
|| 26
|| 27
|| 28
|| 29
|| 30
|| 31
|| 32
|| 33
|| 34
≧✯◡✯≦
Trường Bộ Kinh
Trường Bộ Kinh - giảng giải
Dīgha nikāya
≧✯◡✯≦
NGHIÊN CỨU PHẬT PHÁP
