TRƯỜNG BỘ KINH
Dīgha
nikāya (aṭṭhakathā)
18. Janavasabhasuttavaṇṇanā
Nātikiyādibyākaraṇavaṇṇanā
273-275.Evaṃme
sutanti janavasabhasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā – parito
parito janapadesūti samantā samantā janapadesu. Paricāraketi
buddhadhammasaṅghānaṃ paricārake. Upapattīsūti
ñāṇagatipuññānaṃ upapattīsu. Kāsikosalesūti
kāsīsu ca kosalesu ca, kāsiraṭṭhe ca kosalaraṭṭhe cāti attho. Esa nayo
sabbattha. Aṅgamagadhayonakakambojaassakaavantiraṭṭhesu pana chasu na
byākaroti. Imesaṃ pana soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ purimesu dasasuyeva
byākaroti. Nātikiyāti
nātikagāmavāsino.
Tenāti tena
anāgāmiādibhāvena. Sutvāti
sabbaññutaññāṇena paricchinditvā byākarontassa bhagavato pañhābyākaraṇaṃ
sutvā tesaṃ anāgāmiādīsu niṭṭhaṅgatā hutvā. Tena anāgāmiādibhāvena
attamanā ahesuṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana tenāti
te nātikiyāti vuttaṃ. Etasmiṃ atthe na-kāro nipātamattaṃ hoti.
Ānandaparikathāvaṇṇanā
277.Bhagavantaṃ
kittayamānarūpoti aho buddho, aho dhammo, aho saṅgho; aho dhammo
svākkhātoti evaṃ kittayantova kālamakāsi. Bahujano
pasīdeyyāti amhākaṃ pitā mātā bhātā bhaginī putto dhītā sahāyako,
tena amhehi saddhiṃ ekato bhuttā, ekato sayitā, tassa idañcidañca
manāpaṃ akarimha, so kira anāgāmī sakadāgāmī sotāpanno; aho sādhu, aho
suṭṭhūti evaṃ bahujano pasādaṃ āpajjeyya.
278.Gatinti ñāṇagatiṃ. Abhisamparāyanti
ñāṇābhisamparāyameva. Addasā
khoti kittake jane addasa? Catuvīsatisatasahassāni.
279.Upasantapadissoti upasantadassano. Bhātirivāti ativiya
bhāti, ativiya virocati. Indriyānanti
manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ.Addasaṃ
kho ahaṃ ānandāti neva dasa, na vīsati, na sataṃ, na sahassaṃ,
anūnādhikāni catuvīsatisatasahassāni addasanti āha.
Janavasabhayakkhavaṇṇanā
280. Disvā pana
me ettako jano maṃ nissāya dukkhā pamuttoti balavasomanassaṃ uppajji,
cittaṃ pasīdi, cittassa pasannattā cittasamuṭṭhānaṃ lohitaṃ pasīdi,
lohitassa pasannattā manacchaṭṭhāni indriyāni pasīdiṃsūti sabbamidaṃ
vatvā atha
kho ānandātiādimāha. Tattha yasmā so bhagavato dhammakathaṃ sutvā
dasasahassādhikassa janasatasahassassa jeṭṭhako hutvā sotāpanno jāto,
tasmā janavasabhotissa
nāmaṃ ahosi.
Ito sattāti ito
devalokā cavitvā satta. Tato
sattāti tato manussalokā cavitvā satta. Saṃsārāni
catuddasāti sabbāpi catuddasakhandhapaṭipāṭiyo. Nivāsamabhijānāmīti
jātivasena nivāsaṃ jānāmi. Yattha
me vusitaṃ pureti yattha devesu ca vessavaṇassa sahabyataṃ
upagatena manussesu ca rājabhūtena ito attabhāvato pureyeva mayā
vusitaṃ. Pure evaṃ vusitattā eva ca idāni sotāpanno hutvā tīsu vatthūsu
bahuṃ puññaṃ katvā tassānubhāvena upari nibbattituṃ samatthopi
dīgharattaṃ vusitaṭṭhāne nikantiyā balavatāya ettheva nibbatto.
281.Āsā
ca pana me santiṭṭhatīti imināhaṃ sotāpannoti na suttappamattova
hutvā kālaṃ vītināmesiṃ. Sakadāgāmimaggatthāya pana me vipassanā
āraddhā. Ajjeva ajjeva paṭivijjhissāmīti evaṃ saussāho viharāmīti
dasseti. Yadaggeti
laṭṭhivanuyyāne paṭhamadassane sotāpannadivasaṃ sandhāya vadati. Tadagge
ahaṃ, bhante, dīgharattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmīti
taṃdivasaṃ ādiṃ katvā, ahaṃ, bhante, purimaṃ catuddasaattabhāvasaṅkhātaṃ
dīgharattaṃ avinipāto laṭṭhivanuyyāne sotāpattimaggavasena adhigataṃ
avinipātadhammataṃ sañjānāmīti attho. Anacchariyanti anuacchariyaṃ.
Cintayamānaṃ punappunaṃ acchariyamevidaṃ yaṃ kenacideva karaṇīyena
gacchanto bhagavantaṃ antarāmagge addasaṃ. Idampi acchariyaṃ yañca
vessavaṇassamahārājassa sayaṃparisāya bhāsato bhagavato diṭṭhasadisameva
sammukhā sutaṃ. Dve
paccayāti antarāmagge diṭṭhabhāvo ca vessavaṇassa sammukhā sutaṃ
ārocetukāmatā ca.
Devasabhāvaṇṇanā
282.Sannipatitāti
kasmā sannipatitā? Te kira catūhi kāraṇehi sannipatanti.
Vassūpanāyikasaṅgahatthaṃ, pavāraṇāsaṅgahatthaṃ, dhammasavanatthaṃ,
pāricchattakakīḷānubhavanatthanti. Tattha sve vassūpanāyikāti
āsāḷhīpuṇṇamāya dvīsu devalokesu devā sudhammāya devasabhāya
sannipatitvā mantenti asukavihāre eko bhikkhu vassūpagato, asukavihāre
dve tayo cattāro pañca dasa vīsati tiṃsaṃ cattālīsaṃ paññāsaṃ sataṃ
sahassaṃ bhikkhū vassūpagatā, etthettha ṭhāne ayyānaṃ ārakkhaṃ
susaṃvihitaṃ karothāti evaṃ vassūpanāyikasaṅgaho kato hoti.
Tadāpi eteneva kāraṇena sannipatitā. Idaṃ
tesaṃ hoti āsanasminti idaṃ tesaṃ catunnaṃ mahārājānaṃ āsanaṃ
hoti. Evaṃ tesu nisinnesu atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti.
Yenatthenāti yena
vassūpanāyikatthena. Taṃ
atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvāti taṃ araññavāsino
bhikkhusaṅghassa ārakkhatthaṃ cintayitvā. Etthettha
vuṭṭhabhikkhusaṅghassa ārakkhaṃ saṃvidahathāti catūhi mahārājehi saddhiṃ
mantetvā. Vuttavacanāpi
tanti tettiṃsa devaputtā vadanti, mahārājāno vuttavacanā nāma.
Tathā tettiṃsa devaputtā paccānusāsanti, itare paccānusiṭṭhavacanā nāma.
Padadvayepi pana tanti nipātamattameva. Avipakkantāti
agatā.
283.Uḷāroti
vipulo mahā. Devānubhāvanti
yā sā sabbadevatānaṃ vatthālaṅkāravimānasarīrānaṃ pabhā dvādasa yojanāni
pharati. Mahāpuññānaṃ pana sarīrappabhā yojanasataṃ pharati. Taṃ
devānubhāvaṃ atikkamitvā.
Brahmunohetaṃ pubbanimittanti
yathā sūriyassa udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ
aruṇuggaṃ, evameva brahmunopi etaṃ – ‘‘pubbanimitta’’nti dīpeti.
Sanaṅkumārakathāvaṇṇanā
284.Anabhisambhavanīyoti apattabbo,
na taṃ devā tāvatiṃsā passantīti attho. Cakkhupathasminti
cakkhupasāde āpāthe vā. So devānaṃ cakkhussa āpāthe sambhavanīyo
pattabbo na hoti, na abhibhavatīti vuttaṃ hoti. Heṭṭhā heṭṭhā hi devatā
uparūpari devānaṃ oḷārikaṃ katvā māpitameva attabhāvaṃ passituṃ
sakkonti, vedapaṭilābhanti
tuṭṭhipaṭilābhaṃ. Adhunābhisitto
rajjenāti sampati abhisitto rajjena. Ayaṃ panattho
duṭṭhagāmaṇiabhayavatthunā dīpetabbo –
So kira dvattiṃsa damiḷarājāno vijitvā anurādhapure pattābhiseko
tuṭṭhasomanassena māsaṃ niddaṃ na labhi, tato – ‘‘niddaṃ na labhāmi,
bhante’’ti bhikkhusaṅghassa ācikkhi. Tena hi, mahārāja, ajja uposathaṃ
adhiṭṭhāhīti. So ca uposathaṃ adhiṭṭhāsi. Saṅgho gantvā – ‘‘cittayamakaṃ
sajjhāyathā’’ti aṭṭha ābhidhammikabhikkhū pesesi. Te gantvā – ‘‘nipajja
tvaṃ, mahārājā,’’ti vatvā sajjhāyaṃ ārabhiṃsu. Rājā sajjhāyaṃ suṇantova
niddaṃ okkami. Therā – rājānaṃ mā pabodhayitthāti pakkamiṃsu. Rājā
dutiyadivase sūriyuggamane pabujjhitvā there apassanto – ‘‘kuhiṃ
ayyā’’ti pucchi. Tumhākaṃ niddokkamanabhāvaṃ ñatvā gatāti. Natthi, bho,
mayhaṃ ayyakassa dārakānaṃ ajānanakabhesajjaṃ nāma, yāva
niddābhesajjampi jānanti yevāti āha.
Pañcasikhoti
pañcasikhagandhabbasadiso hutvā. Pañcasikhagandhabbadevaputtassa kira
sabbadevatā attabhāvaṃ mamāyanti. Tasmā brahmāpi tādisaṃyeva attabhāvaṃ
nimminitvā pāturahosi. Pallaṅkena
nisīdīti pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi.
Vissaṭṭhoti sumutto
apalibuddho. Viññeyyoti
atthaviññāpano. Mañjūti
madhuro mudu. Savanīyoti
sotabbayuttako kaṇṇasukho.Bindūti ekagghano. Avisārīti
suvisado avippakiṇṇo. Gambhīroti
nābhimūlato paṭṭhāya gambhīrasamuṭṭhito, na
jivhādantaoṭṭhatālumattappahārasamuṭṭhito. Evaṃ samuṭṭhito hi amadhuro
ca hoti, na ca dūraṃ sāveti. Ninnādītimahāmeghamudiṅgasaddo
viya ninnādayutto. Apicettha pacchimaṃ pacchimaṃ padaṃ purimassa
purimassa atthoyevāti veditabbo.Yathāparisanti
yattakā parisā, tattakameva viññāpeti. Anto parisāyaṃ yevassa saddo
samparivattati, na bahiddhā vidhāvati. Ye
hi kecīti ādi
bahujanahitāya paṭipannabhāvadassanatthaṃ vadati. Saraṇaṃ
gatāti na yathā vā tathā vā saraṇaṃ gate sandhāya vadati.
Nibbematikagahitasaraṇe pana sandhāya vadati. Gandhabbakāyaṃ
paripūrentīti gandhabbadevagaṇaṃ paripūrenti. Iti amhākaṃ satthu
loke uppannakālato paṭṭhāya cha devalokādīsu piṭṭhaṃ koṭṭetvā pūritanāḷi
viya saravananaḷavanaṃ viya ca nirantaraṃ jātaparisāti āha.
Bhāvitaiddhipādavaṇṇanā
287.Yāvasupaññattā
cime tena bhagavatāti tena mayhaṃ satthārā bhagavatā yāva
supaññattā yāva sukathitā. Iddhipādāti
ettha ijjhanaṭṭhena iddhi, patiṭṭhānaṭṭhena pādāti veditabbā. Iddhipahutāyāti
iddhipahonakatāya. Iddhivisavitāyāti
iddhivipajjanabhāvāya, punappunaṃ āsevanavasena ciṇṇavasitāyāti vuttaṃ
hoti. Iddhivikubbanatāyāti
iddhivikubbanabhāvāya, nānappakārato katvā dassanatthāya. Chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgatantiādīsu
chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi, kattukamyatāchandaṃ
adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā
saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ
adhivacanaṃ. Samannāgatanti
chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārena ca upetaṃ. Iddhipādanti
nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena vā, ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā
ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti
saṅkhyaṃ gatānaṃ abhiññācittasampayuttānaṃ
chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūto
sesacittacetasikarāsīti attho. Vuttañhetaṃ – ‘‘iddhipādoti tathābhūtassa
vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho’’ti
(vibha. 434). Iminā nayena
sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi
chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ
vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi
vīmaṃsāsamādhīti vuccati. Apica upacārajjhānaṃ pādo, paṭhamajjhānaṃ
iddhi. Saupacāraṃ paṭhamajjhānaṃ pādo, dutiyajjhānaṃ iddhīti evaṃ
pubbabhāge pādo, aparabhāge iddhīti evamettha attho veditabbo.
Vitthārena iddhipādakathā visuddhimagge cavibhaṅgaṭṭhakathāya ca
vuttā.
Keci pana ‘‘nipphannā iddhi. Anipphanno iddhipādo’’ti vadanti, tesaṃ
vādamaddanatthāya abhidhamme uttaracūḷikavāro nāma
ābhato – ‘‘cattāro iddhipādā chandiddhipādo, vīriyiddhipādo,
cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha
bhikkhu yasmiṃ samaye
lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya
paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ. Yo tasmiṃ samaye chando
chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando, ayaṃ vuccati
chandiddhipādo, avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā’’ti (vibha.
458). Ime pana lokuttaravaseneva āgatā. Tattha raṭṭhapālatthero chandaṃ
dhuraṃ katvā lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattesi. Soṇatthero vīriyaṃ dhuraṃ
katvā, sambhūtatthero cittaṃ dhuraṃ katvā, āyasmā mogharājā vīmaṃsaṃ
dhuraṃ katvāti.
Tattha yathā catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā rājānaṃ
upanissāya viharantesu eko upaṭṭhāne chandajāto rañño ajjhāsayañca
ruciñca ñatvā divā ca ratto ca upaṭṭhahanto rājānaṃ ārādhetvā
ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ chandadhurena
lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
Eko pana – ‘‘divase divase upaṭṭhātuṃ ko sakkoti, uppanne kicce
parakkamena ārādhessāmī’’ti kupite paccante raññā pahito parakkamena
sattumaddanaṃ katvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ vīriyadhurena
lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
Eko – ‘‘divase divase
upaṭṭhānampi urena sattisarapaṭicchannampi bhāroyeva,
mantabalena ārādhessāmī’’ti khattavijjāya kataparicayattā
mantasaṃvidhānena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇāti. Yathā so, evaṃ
cittadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
Aparo – ‘‘kiṃ imehi upaṭṭhānādīhi, rājāno nāma jātisampannassa
ṭhānantaraṃ denti, tādisassa dento mayhaṃ dassatī’’ti jātisampattimeva
nissāya ṭhānantaraṃ pāpuṇi, yathā so, evaṃ suparisuddhaṃ vīmaṃsaṃ
nissāya vīmaṃsadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
Anekavihitanti
anekavidhaṃ. Iddhividhanti
iddhikoṭṭhāsaṃ.
Tividhaokāsādhigamavaṇṇanā
288.Sukhassādhigamāyāti
jhānasukhassa maggasukhassa phalasukhassa ca adhigamāya. Saṃsaṭṭhoti sampayuttacitto.Ariyadhammanti
ariyena bhagavatā buddhena desitaṃ dhammaṃ. Suṇātīti
satthu sammukhā bhikkhubhikkhunīādīhi vā desiyamānaṃ suṇāti. Yoniso
manasikarotīti upāyato pathato kāraṇato ‘anicca’ntiādivasena
manasi karoti. ‘‘Yoniso
manasikāro nāma
upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti dukkhe dukkhanti
anattani anattāti asubhe asubhanti saccānulomikena vā cittassa āvaṭṭanā
anvāvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro, ayaṃ vuccati
yonisomanasikāro’’ti. Evaṃ vutte yonisomanasikāre kammaṃ ārabhatīti
attho. Asaṃsaṭṭhoti
vatthukāmehipi kilesakāmehipi asaṃsaṭṭho viharati. Uppajjati
sukhanti uppajjati paṭhamajjhānasukhaṃ. Sukhā
bhiyyo somanassanti samāpattito vuṭṭhitassa jhānasukhapaccayā
aparāparaṃ somanassaṃ uppajjati.Pamudāti
tuṭṭhākārato dubbalapīti. Pāmojjanti
balavataraṃ pītisomanassaṃ. Paṭhamo
okāsādhigamoti paṭhamajjhānaṃ pañcanīvaraṇāni vikkhambhetvā
attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’ti vuttaṃ.
Oḷārikāti ettha
kāyavacīsaṅkhārā tāva oḷārikā hontu, cittasaṅkhārā kathaṃ oḷārikāti?
Appahīnattā. Kāyasaṅkhārā hi catutthajjhānena pahīyanti, vacīsaṅkhārā
dutiyajjhānena, cittasaṅkhārā nirodhasamāpattiyā. Iti kāyavacīsaṅkhāresu
pahīnesupi te tiṭṭhantiyevāti pahīne upādāya appahīnattā
oḷārikā nāma jātā. Sukhanti
nirodhā vuṭṭhahantassa uppannaṃ catutthajjhānikaphalasamāpattisukhaṃ. Sukhā
bhiyyo somanassati phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ
somanassaṃ. Dutiyo
okāsādhigamoti catutthajjhānaṃ sukhaṃ dukkhaṃ vikkhambhetvā
attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘dutiyo okāsādhigamo’’ti vuttaṃ.
Dutiyatatiyajjhānāni panettha catutthe gahite gahitāneva hontīti visuṃ
na vuttānīti.
Idaṃ kusalantiādīsu kusalaṃ nāma
dasakusalakammapathā. Akusalanti
dasaakusalakammapathā. Sāvajjadukādayopi
etesaṃ vaseneva veditabbā. Sabbañceva panetaṃ kaṇhañca sukkañca
sappaṭibhāgañcāti kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Nibbānameva
hetaṃ appaṭibhāgaṃ. Avijjā
pahīyatīti vaṭṭapaṭicchādikā avijjā pahīyati. Vijjā
uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Sukhanti
arahattamaggasukhañceva phalasukhañca. Sukhā
bhiyyo somanassanti phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ
somanassaṃ.Tatiyo
okāsādhigamoti arahattamaggo sabbakilese vikkhambhetvā attano
okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘tatiyo okāsādhigamo’’ti vutto.
Sesamaggā pana tasmiṃ gahite antogadhā evāti visuṃ na vuttā.
Ime pana tayo okāsādhigamā
aṭṭhatiṃsārammaṇavasena vitthāretvā kathetabbā. Kathaṃ? Sabbāni
ārammaṇāni visuddhimaggevuttanayeneva
upacāravasena ca appanāvasena ca vavatthapetvā catuvīsatiyā ṭhānesu
paṭhamajjhānaṃ ‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’ti kathetabbaṃ. Terasasu ṭhānesu
dutiyatatiyajjhānāni, pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānañca
nirodhasamāpattiṃ pāpetvā ‘‘dutiyo okāsādhigamo’’ti kathetabbaṃ. Dasa
upacārajjhānāni pana maggassa padaṭṭhānabhūtāni tatiyaṃ okāsādhigamaṃ
bhajanti. Apica tīsu sikkhāsu adhisīlasikkhā paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ
bhajati, adhicittasikkhā dutiyaṃ, adhipaññāsikkhā tatiyanti evaṃ
sikkhāvasenapi kathetabbaṃ. Sāmaññaphalepi cūḷasīlato yāva paṭhamajjhānā
paṭhamo okāsādhigamo ,
dutiyajjhānato yāva nevasaññānāsaññāyatanā dutiyo ,
vipassanāto yāva arahattā tatiyo okāsādhigamoti evaṃ
sāmaññaphalasuttantavasenapi kathetabbaṃ. Tīsu pana piṭakesu
vinayapiṭakaṃ paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, suttantapiṭakaṃ dutiyaṃ,
abhidhammapiṭakaṃ tatiyanti evaṃ piṭakavasenapi kathetabbaṃ.
Pubbe kira mahātherā vassūpanāyikāya imameva suttaṃ paṭṭhapenti. Kiṃ
kāraṇā? Tīṇi piṭakāni vibhajitvā kathetuṃ labhissāmāti. Tepiṭakena hi
samodhānetvā kathentassa dukkathitanti na sakkā vattuṃ. Tepiṭakaṃ
bhajāpetvā kathitameva idaṃ suttaṃ sukathitaṃ hotīti.
Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā
289.Kusalassādhigamāyāti
maggakusalassa ceva phalakusalassa ca adhigamatthāya. Ubhayampi hetaṃ
anavajjaṭṭhena khemaṭṭhena vā kusalameva. Tattha
sammāsamādhiyatīti tasmiṃ ajjhattakāye samāhito ekaggacitto hoti. Bahiddhā
parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbattetīti attano kāyato parassa
kāyābhimukhaṃ ñāṇaṃ peseti. Esa nayo sabbattha. Sabbattheva ca satimāti
padena kāyādipariggāhikā sati, lokoti
padena pariggahitakāyādayova loko. Cattāro cete satipaṭṭhānā
lokiyalokuttaramissakā kathitāti veditabbā.
Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā
290.Samādhiparikkhārāti
ettha tayo parikkhārā. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro jhānakkho cakkavīriyo’’ti
(saṃ. ni. 5.4) hi ettha alaṅkāro parikkhāro nāma. ‘‘Sattahi
nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ
hotī’’ti (a. ni. 7.67) ettha parivāro parikkhāro nāma.
‘‘Gilānapaccayajīvitaparikkhāro’’ti (dī. ni. 3.182) ettha sambhāro
parikkhāro nāma. Idha pana parivāraparikkhāravasena ‘‘satta
samādhiparikkhārā’’ti vuttaṃ. Parikkhatāti
parivāritā. Ayaṃ
vuccati so ariyo sammāsamādhīti ayaṃ sattahi ratanehi parivuto
cakkavattī viya sattahi aṅgehi parivuto ‘‘ariyo
sammāsamādhī’’ti vuccati. Saupaniso
itipīti saupanissayo itipi vuccati, saparivāro yevāti vuttaṃ
hoti. Sammādiṭṭhissāti
sammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa. Sammāsaṅkappo
pahotīti sammāsaṅkappo pavattati. Esa nayo sabbapadesu. Ayaṃ
panattho maggavasenāpi phalavasenāpi veditabbo. Kathaṃ?
Maggasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa maggasammāsaṅkappo
pahoti…pe… maggañāṇe ṭhitassa maggavimutti pahoti. Tathā
phalasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa phalasammāsaṅkappo pahoti…pe…
phalasammāñāṇe ṭhitassa phalavimutti pahotīti.
Svākkhātotiādīni visuddhimagge vaṇṇitāni. Apārutāti
vivaṭā. Amatassāti
nibbānassa. Dvārāti
pavesanamaggā.Aveccappasādenāti
acalappasādena. Dhammavinītāti
sammāniyyānena niyyātā.
Atthāyaṃ itarā pajāti
anāgāmino sandhāyāha, anāgāmino ca atthīti vuttaṃ hoti. Puññabhāgāti
puññakoṭṭhāsena nibbattā.Ottappanti
ottappamāno. Tena kadāci nāma musā assāti musāvādabhayena saṅkhātuṃ na
sakkomi, na pana mama saṅkhātuṃ balaṃ natthīti dīpeti.
291.Taṃ
kiṃ maññati bhavanti iminā kevalaṃ vessavaṇaṃ pucchati, na
panassa evarūpo satthā nāhosīti vā na bhavissatīti vā laddhi atthi.
Sabbabuddhānañhi abhisamaye viseso natthi.
292.Sayaṃparisāyanti
attano parisāyaṃ. Tayidaṃ
brahmacariyanti taṃ idaṃ sakalaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ. Sesaṃ
uttānameva. Imāni pana padāni dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitānīti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Janavasabhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
≧✯◡✯≦
01
|| 02
||
03
|| 04
|| 05
|| 06
|| 07
|| 08
|| 09 || 10
|| 11
|| 12
|| 13
|| 14 || 15
|| 16
|| 17
18
|| 19
|| 20
|| 21
|| 22
|| 23
|| 24
|| 25
|| 26
|| 27
|| 28
|| 29
|| 30
|| 31
|| 32
|| 33
|| 34
≧✯◡✯≦
Trường Bộ Kinh
Trường Bộ Kinh - giảng giải
Dīgha nikāya
≧✯◡✯≦
NGHIÊN CỨU PHẬT PHÁP
