Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Dīghanikāyo
Sīlakkhandhavaggapāḷi
2. Sāmaññaphalasuttaṃ
Rājāmaccakathā
150. Evaṃ me
sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa
ambavane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi.
Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe
pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā
rājāmaccaparivuto uparipāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho rājā
māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe udānaṃ udānesi – ‘‘ramaṇīyā
vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti, dassanīyā vata
bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti, lakkhaññā vata bho
dosinā ratti. Kaṃ nu khvajja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāma,
yaṃ no payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti?
151. Evaṃ vutte,
aññataro rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca –
‘‘ayaṃ, deva, pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto
yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito
addhagato vayoanuppatto. Taṃ devo pūraṇaṃ kassapaṃ payirupāsatu. Appeva
nāma devassa pūraṇaṃ kassapaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti. Evaṃ
vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
152. Aññataropi
kho rājāmacco rājānaṃ
māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, deva, makkhali gosālo
saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato
bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṃ devo
makkhaliṃ gosālaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa makkhaliṃ gosālaṃ
payirupāsato cittaṃ
pasīdeyyā’’ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī
ahosi.
153. Aññataropi kho
rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ,
deva, ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī
titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato
vayoanuppatto. Taṃ devo ajitaṃ kesakambalaṃ payirupāsatu. Appeva nāma
devassa ajitaṃ kesakambalaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti. Evaṃ
vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
154. Aññataropi
kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca –
‘‘ayaṃ, deva, pakudho [pakuddho
(sī.)]kaccāyano saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī
titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato
vayoanuppatto. Taṃ devo pakudhaṃ kaccāyanaṃ payirupāsatu. Appeva nāma
devassa pakudhaṃ kaccāyanaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti. Evaṃ
vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
155. Aññataropi
kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ
etadavoca – ‘‘ayaṃ, deva, sañcayo [sañjayo
(sī. syā.)] belaṭṭhaputto [bellaṭṭhiputto
(sī.), velaṭṭhaputto (syā.)] saṅghī
ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato
bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṃ devo
sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa sañcayaṃ
belaṭṭhaputtaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti. Evaṃ vutte, rājā
māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
156. Aññataropi
kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca –
‘‘ayaṃ, deva, nigaṇṭho nāṭaputto[nāthaputto
(sī.), nātaputto (pī.)] saṅghī
ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato
bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṃ devo
nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ
payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto tuṇhī ahosi.
Komārabhaccajīvakakathā
157. Tena kho
pana samayena jīvako komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa
vedehiputtassa avidūre tuṇhībhūto nisinno hoti. Atha kho rājā māgadho
ajātasattu vedehiputto jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘tvaṃ pana,
samma jīvaka, kiṃ tuṇhī’’ti? ‘‘Ayaṃ, deva, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
amhākaṃ ambavane viharati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi
bhikkhusatehi. Taṃ kho pana bhagavantaṃ [bhagavantaṃ
gotamaṃ (sī. ka. pī.)] evaṃ
kalyāṇo kittisaddo abbhuggato
– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho
bhagavā’ti. Taṃ devo bhagavantaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa
bhagavantaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’ti.
158. ‘‘Tena hi,
samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako
komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissuṇitvā
pañcamattāni hatthinikāsatāni kappāpetvā rañño ca ārohaṇīyaṃ nāgaṃ,
rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭivedesi – ‘‘kappitāni
kho te, deva, hatthiyānāni, yassadāni kālaṃ maññasī’’ti.
159. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcasu hatthinikāsatesu paccekā
itthiyo āropetvā ārohaṇīyaṃ nāgaṃ abhiruhitvā ukkāsu dhāriyamānāsu
rājagahamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena, yena jīvakassa komārabhaccassa
ambavanaṃ tena pāyāsi.
Atha kho rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidūre
ambavanassa ahudeva bhayaṃ, ahu chambhitattaṃ, ahu lomahaṃso. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto
bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto jīvakaṃ
komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘kacci maṃ, samma jīvaka, na vañcesi? Kacci
maṃ, samma jīvaka, na palambhesi? Kacci maṃ, samma jīvaka, na
paccatthikānaṃ desi ?
Kathañhi nāma tāva mahato bhikkhusaṅghassa aḍḍhateḷasānaṃ bhikkhusatānaṃ
neva khipitasaddo bhavissati, na ukkāsitasaddo na nigghoso’’ti.
‘‘Mā bhāyi, mahārāja, mā bhāyi, mahārāja. Na taṃ deva, vañcemi; na taṃ,
deva, palambhāmi ; na taṃ,
deva, paccatthikānaṃ demi. Abhikkama, mahārāja, abhikkama, mahārāja, ete
maṇḍalamāḷe dīpā [padīpā
(sī. syā.)] jhāyantī’’ti.
Sāmaññaphalapucchā
160. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena
gantvā, nāgā paccorohitvā, pattikova [padikova
(syā.)] yena
maṇḍalamāḷassa dvāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ
etadavoca – ‘‘kahaṃ pana, samma jīvaka, bhagavā’’ti? ‘‘Eso, mahārāja,
bhagavā; eso, mahārāja, bhagavā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya
puratthābhimukho nisinno purakkhato bhikkhusaṅghassā’’ti.
161. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā māgadho
ajātasattu vedehiputto tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ
anuviloketvā rahadamiva vippasannaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘iminā me
upasamena udayabhaddo [udāyibhaddo
(sī. pī.)] kumāro
samannāgato hotu, yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho samannāgato’’ti.
‘‘Agamā kho tvaṃ, mahārāja, yathāpema’’nti. ‘‘Piyo me, bhante,
udayabhaddo kumāro. Iminā me, bhante, upasamena udayabhaddo kumāro
samannāgato hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho samannāgato’’ti.
162. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ abhivādetvā,
bhikkhusaṅghassa añjaliṃ paṇāmetvā ,
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘puccheyyāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ kiñcideva desaṃ [kiñcideva
desaṃ lesamattaṃ (syā. kaṃ. ka.)]; sace me bhagavā okāsaṃ karoti
pañhassa veyyākaraṇāyā’’ti. ‘‘Puccha, mahārāja, yadākaṅkhasī’’ti.
163. ‘‘Yathā nu
kho imāni, bhante, puthusippāyatanāni, seyyathidaṃ – hatthārohā assārohā
rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino
mahānāgā sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā [nahāpikā
(sī.), nhāpikā (syā.)] sūdā
mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā
panaññānipi evaṃgatāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme
sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ upajīvanti; te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti [pīnenti
(katthaci)], mātāpitaro sukhenti pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti
pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu [samaṇesu
brāhmaṇesu (ka.)] uddhaggikaṃ
dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ.
Sakkā nu kho, bhante, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
paññapetu’’nti?
164.
‘‘Abhijānāsi no tvaṃ, mahārāja, imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe
pucchitā’’ti ?
‘‘Abhijānāmahaṃ, bhante, imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā’’ti.
‘‘Yathā kathaṃ pana te, mahārāja, byākariṃsu, sace te agaru
bhāsassū’’ti. ‘‘Na kho me, bhante, garu, yatthassa bhagavā nisinno,
bhagavantarūpo vā’’ti [cāti
(sī. ka.)]. ‘‘Tena hi,
mahārāja, bhāsassū’’ti.
Pūraṇakassapavādo
165.
‘‘Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena pūraṇo kassapo tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā pūraṇena kassapena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ
sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ,
bhante, pūraṇaṃ kassapaṃ etadavocaṃ – ‘yathā nu kho imāni, bho kassapa,
puthusippāyatanāni, seyyathidaṃ – hatthārohā assārohā rathikā
dhanuggahācelakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā
sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālākārā
rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi
evaṃgatāni puthusippāyatanāni- te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ
sippaphalaṃ upajīvanti; te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro
sukhenti pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti
pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ
sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Sakkā nu kho, bho kassapa, evameva
diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetu’nti?
166. ‘‘Evaṃ
vutte, bhante, pūraṇo kassapo maṃ etadavoca – ‘karoto kho, mahārāja,
kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato socayato, socāpayato,
kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātāpayato,
adinnaṃ ādiyato, sandhiṃ chindato, nillopaṃ harato, ekāgārikaṃ karoto,
paripanthe tiṭṭhato, paradāraṃ gacchato, musā bhaṇato, karoto na
karīyati pāpaṃ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe
ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ,
natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya
tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento,
natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya
tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ
puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena
saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamo’ti. Itthaṃ
kho me, bhante, pūraṇo kassapo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno
akiriyaṃ byākāsi.
‘‘Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya ,
labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, pūraṇo
kassapo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno akiriyaṃ byākāsi. Tassa
mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ
vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ, bhante,
pūraṇassa kassapassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ.
Anabhinanditvā appaṭikositvā anattamano,
anattamanavācaṃ anicchāretvā, tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto [anikkujjento
(syā. kaṃ. ka.)] uṭṭhāyāsanā
pakkamiṃ [pakkāmiṃ
(sī. syā. kaṃ. pī.)].
Makkhaligosālavādo
167.
‘‘Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena makkhali gosālo tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā makkhalinā gosālena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ
sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ,
bhante, makkhaliṃ gosālaṃ etadavocaṃ – ‘yathā nu kho imāni, bho gosāla,
puthusippāyatanāni…pe… sakkā nu kho, bho gosāla, evameva diṭṭheva dhamme
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetu’nti?
168. ‘‘Evaṃ
vutte, bhante, makkhali gosālo maṃ etadavoca – ‘natthi mahārāja hetu
natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, ahetū[ahetu
(katthaci)] apaccayā
sattā saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā,
ahetū apaccayā sattā visujjhanti. Natthi attakāre, natthi parakāre,
natthi purisakāre, natthi balaṃ, natthi vīriyaṃ, natthi purisathāmo,
natthi purisaparakkamo .
Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā
niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ [sukhañca
dukkhañca (syā.)] paṭisaṃvedenti.
Cuddasa kho panimāni
yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno
satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca
dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā chaḷābhijātiyo
aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvakasate ekūnapaññāsa
paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse
nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā
satta nigaṇṭhigabbhā satta devā satta mānusā satta pisācā satta sarā
satta pavuṭā[sapuṭā (ka.),
pabuṭā (sī.)] satta
pavuṭasatāni satta papātā satta papātasatāni satta supinā satta
supinasatāni cullāsīti mahākappino[mahākappuno
(ka. sī. pī.)] satasahassāni,
yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti.
Tattha natthi‘‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā
aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa
byantiṃ karissāmī’ti hevaṃ natthi. Doṇamite sukhadukkhe pariyantakate
saṃsāre , natthi
hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte
nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā
saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantī’ti.
169. ‘‘Itthaṃ
kho me, bhante, makkhali gosālo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno
saṃsārasuddhiṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ
byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante,
makkhali gosālo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno saṃsārasuddhiṃ
byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ
vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ,
bhante, makkhalissa gosālassa bhāsitaṃ
neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano,
anattamanavācaṃ anicchāretvā, tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto
uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Ajitakesakambalavādo
170.
‘‘Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena ajito kesakambalo tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā ajitena kesakambalena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho
ahaṃ, bhante, ajitaṃ kesakambalaṃ etadavocaṃ – ‘yathā nu kho imāni, bho
ajita, puthusippāyatanāni…pe… sakkā nu kho, bho ajita, evameva diṭṭheva
dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetu’nti?
171. ‘‘Evaṃ vutte,
bhante, ajito kesakambalo maṃ etadavoca – ‘natthi, mahārāja, dinnaṃ ,
natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ
vipāko, natthi ayaṃ loko [paraloko
(syā.)], natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā
opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā [samaggatā
(ka.), samaggatā (syā.)] sammāpaṭipannā,
ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso, yadā kālaṅkaroti,
pathavī pathavikāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti
anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ
anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā
mataṃ ādāya gacchanti. Yāvāḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni
bhavanti, bhassantā āhutiyo. Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ
musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa
bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti paraṃ maraṇā’ti.
172. ‘‘Itthaṃ
kho me, bhante, ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho
samāno ucchedaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ
byākareyya , labujaṃ vā
puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, ajito kesakambalo
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno ucchedaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ,
bhante, etadahosi – ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite
vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ, bhante, ajitassa
kesakambalassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā
appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṃ anicchāretvā tameva vācaṃ
anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Pakudhakaccāyanavādo
173.
‘‘Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena pakudho kaccāyano tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā pakudhena kaccāyanena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho
ahaṃ, bhante, pakudhaṃ kaccāyanaṃ etadavocaṃ – ‘yathā nu kho imāni, bho
kaccāyana, puthusippāyatanāni…pe… sakkā nu kho, bho kaccāyana, evameva
diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetu’nti?
174. ‘‘Evaṃ
vutte, bhante, pakudho kaccāyano maṃ etadavoca – ‘sattime, mahārāja,
kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.
Te na iñjanti , na
vipariṇamanti, na aññamaññaṃ byābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā
dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavikāyo, āpokāyo,
tejokāyo, vāyokāyo, sukhe, dukkhe, jīve sattame –
ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā
esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṃ
byābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.
Tattha natthi hantā vā ghātetā vā, sotā vā sāvetā vā, viññātā vā
viññāpetā vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati, na koci kiñci [kañci
(kaṃ.)] jīvitā
voropeti; sattannaṃ tveva [sattannaṃ
yeva (sī. syā. kaṃ. pī.)] kāyānamantarena
satthaṃ vivaramanupatatī’ti.
175. ‘‘Itthaṃ kho
me, bhante, pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno
aññena aññaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ
byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante,
pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno aññena aññaṃ
byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ
vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ,
bhante, pakudhassa kaccāyanassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ,
anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano, anattamanavācaṃ anicchāretvā
tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Nigaṇṭhanāṭaputtavādo
176.
‘‘Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkamiṃ ;
upasaṅkamitvā nigaṇṭhena nāṭaputtena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho
ahaṃ, bhante, nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavocaṃ – ‘yathā nu kho imāni, bho
aggivessana, puthusippāyatanāni…pe… sakkā nu kho, bho aggivessana,
evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetu’nti?
177. ‘‘Evaṃ vutte,
bhante, nigaṇṭho nāṭaputto maṃ etadavoca – ‘idha, mahārāja, nigaṇṭho
cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca, mahārāja, nigaṇṭho
cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti? Idha, mahārāja, nigaṇṭho sabbavārivārito ca
hoti, sabbavāriyutto ca, sabbavāridhuto ca, sabbavāriphuṭo ca. Evaṃ kho,
mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti .
Yato kho, mahārāja, nigaṇṭho evaṃ cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti; ayaṃ
vuccati, mahārāja, nigaṇṭho [nigaṇṭho
nāṭaputto (syā. ka.)] gatatto
ca yatatto ca ṭhitatto cā’ti.
178. ‘‘Itthaṃ kho
me, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno
cātuyāmasaṃvaraṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ
byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante,
nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno
cātuyāmasaṃvaraṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘kathañhi
nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ
maññeyyā’ti . So kho ahaṃ,
bhante, nigaṇṭhassa nāṭaputtassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ.
Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṃ anicchāretvā
tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Sañcayabelaṭṭhaputtavādo
179.
‘‘Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena sañcayo belaṭṭhaputto tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā sañcayena belaṭṭhaputtena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho
ahaṃ bhante, sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ etadavocaṃ – ‘yathā nu kho imāni,
bho sañcaya, puthusippāyatanāni…pe… sakkā nu kho, bho sañcaya, evameva
diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetu’nti?
180. ‘‘Evaṃ
vutte, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto maṃ etadavoca – ‘atthi paro lokoti
iti ce maṃ pucchasi, atthi paro lokoti iti ce me assa, atthi paro lokoti
iti te naṃ byākareyyaṃ. Evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me
no, notipi me no, no notipi
me no. Natthi paro loko…pe… atthi ca natthi ca paro loko…pe… nevatthi na
natthi paro loko…pe… atthi sattā opapātikā…pe… natthi sattā
opapātikā…pe… atthi ca natthi ca sattā opapātikā…pe… nevatthi na natthi
sattā opapātikā…pe… atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe… natthi
sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe…atthi ca natthi ca
sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe… nevatthi na natthi
sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe… hoti tathāgato paraṃ maraṇā…pe…
na hoti tathāgato paraṃ maraṇā…pe… hoti ca
na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā…pe… neva hoti na na hoti tathāgato
paraṃ maraṇāti iti ce maṃ pucchasi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ
maraṇāti iti ce me assa, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti
iti te naṃ byākareyyaṃ. Evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me
no, notipi me no, no notipi me no’ti.
181. ‘‘Itthaṃ
kho me, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho
samāno vikkhepaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ
byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante,
sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno vikkhepaṃ
byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ayañca imesaṃ
samaṇabrāhmaṇānaṃ sabbabālo sabbamūḷho. Kathañhi nāma sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno vikkhepaṃ byākarissatī’ti. Tassa mayhaṃ,
bhante, etadahosi – ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite
vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ, bhante, sañcayassa
belaṭṭhaputtassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā
appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṃ anicchāretvā
tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Paṭhamasandiṭṭhikasāmaññaphalaṃ
182. ‘‘Sohaṃ,
bhante, bhagavantampi pucchāmi – ‘yathā nu kho imāni, bhante,
puthusippāyatanāni seyyathidaṃ – hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā
calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino
dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā
naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi evaṃgatāni
puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ
upajīvanti, te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro sukhenti
pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti,
samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ
sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Sakkā nu kho me ,
bhante, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
paññapetu’nti?
183. ‘‘Sakkā,
mahārāja. Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya,
tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha te assa puriso
dāso kammakāro [kammakaro
(sī. syā. kaṃ. pī.)] pubbuṭṭhāyī
pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako [mukhullokiko
(syā. kaṃ. ka.)]. Tassa evamassa – ‘acchariyaṃ, vata bho,
abbhutaṃ, vata bho, puññānaṃ gati, puññānaṃ vipāko. Ayañhi rājā māgadho
ajātasattu vedehiputto manusso ;
ahampi manusso. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcahi
kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, devo maññe. Ahaṃ
panamhissa dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī
manāpacārī piyavādī mukhullokako. So vatassāhaṃ puññāni kareyyaṃ.
Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajeyya’nti. So aparena samayena kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya. So evaṃ
pabbajito samāno kāyena saṃvuto vihareyya, vācāya saṃvuto vihareyya,
manasā saṃvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato
paviveke. Taṃ ce te purisā evamāroceyyuṃ – ‘yagghe deva jāneyyāsi, yo te
so puriso [yo
te puriso (sī. ka.)] dāso
kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī
mukhullokako; so, deva, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. So evaṃ pabbajito samāno
kāyena saṃvuto viharati, vācāya saṃvuto viharati, manasā saṃvuto
viharati, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke’ti. Api
nu tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘etu me, bho, so puriso, punadeva hotu dāso
kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī
mukhullokako’ti?
184. ‘‘No hetaṃ,
bhante. Atha kho naṃ mayameva
abhivādeyyāmapi ,
paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi,
dhammikampissa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāmā’’ti.
185. ‘‘Taṃ kiṃ
maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante hoti vā sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ no
vā’’ti? ‘‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante hoti sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphala’’nti. ‘‘Idaṃ kho te, mahārāja, mayā paṭhamaṃ diṭṭheva
dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññatta’’nti.
Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalaṃ
186. ‘‘Sakkā pana,
bhante, aññampi evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
paññapetu’’nti? ‘‘Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, taññevettha
paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ
maññasi, mahārāja, idha te assa puriso kassako gahapatiko karakārako
rāsivaḍḍhako. Tassa evamassa – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho,
puññānaṃ gati, puññānaṃ vipāko. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto manusso, ahampi manusso. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, devo
maññe. Ahaṃ panamhissa kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako. So
vatassāhaṃ puññāni kareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’nti.
‘‘So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā
bhogakkhandhaṃ pahāya, appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā
ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ
pabbajeyya. So evaṃ pabbajito samāno kāyena saṃvuto vihareyya, vācāya
saṃvuto vihareyya, manasā saṃvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya
santuṭṭho, abhirato paviveke. Taṃ ce te purisā evamāroceyyuṃ – ‘yagghe,
deva jāneyyāsi, yo te so puriso [yo
te puriso (sī.)] kassako
gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako; so deva kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. So evaṃ pabbajito
samāno kāyena saṃvuto viharati, vācāya saṃvuto viharati, manasā saṃvuto
viharati, ghāsacchādanaparamatāyasantuṭṭho, abhirato paviveke’’ti. Api
nu tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘etu me, bho, so puriso, punadeva hotu kassako
gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako’ti?
187. ‘‘No hetaṃ,
bhante. Atha kho naṃ mayameva abhivādeyyāmapi, paccuṭṭheyyāmapi,
āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi,
dhammikampissa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāmā’’ti.
188. ‘‘Taṃ kiṃ
maññasi, mahārāja? Yadi evaṃ sante hoti vā sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ no
vā’’ti? ‘‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante hoti sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphala’’nti . ‘‘Idaṃ
kho te, mahārāja, mayā dutiyaṃ diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ paññatta’’nti.
Paṇītatarasāmaññaphalaṃ
189. ‘‘Sakkā pana,
bhante, aññampi diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetuṃ
imehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañcā’’ti?
‘‘Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, suṇohi, sādhukaṃ manasi karohi,
bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto bhagavato paccassosi.
190. Bhagavā
etadavoca – ‘‘idha, mahārāja, tathāgato loke uppajjati arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro
purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ
sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ
majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti.
191. ‘‘Taṃ
dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule
paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate
saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti
paṭisañcikkhati – ‘sambādho gharāvāso rajopatho, abbhokāso pabbajjā.
Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ
saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’nti.
192. ‘‘So
aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā
bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā
ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.
193. ‘‘So evaṃ
pabbajito samāno pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno,
aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu,
kāyakammavacīkammena samannāgato
kusalena, parisuddhājīvo sīlasampanno, indriyesu guttadvāro[guttadvāro,
bhojane mattaññū (ka.)], satisampajaññena samannāgato, santuṭṭho.
Cūḷasīlaṃ
194. ‘‘Kathañca,
mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu pāṇātipātaṃ
pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī
dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
‘‘Adinnādānaṃ pahāya
adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena
sucibhūtena attanā viharati. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
‘‘Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā
gāmadhammā. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
‘‘Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto
paccayiko avisaṃvādako lokassa. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
‘‘Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na
amutra akkhātā imesaṃ bhedāya;
amutra vā sutvā na imesaṃ
akkhātā, amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā
anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
‘‘Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā
nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā
tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
‘‘Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī
atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
‘‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato
hoti…pe… ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā.
Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti.
Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.
Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato
hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti .
Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti.
Tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā
paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā
paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
Cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Majjhimasīlaṃ
195. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ –
mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamaṃ, iti
evarūpā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
196. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ sannidhikāraparibhogaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ –
annasannidhiṃ pānasannidhiṃ vatthasannidhiṃ yānasannidhiṃ
sayanasannidhiṃ gandhasannidhiṃ āmisasannidhiṃ, iti vā iti evarūpā
sannidhikāraparibhogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
197. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ –
naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ
vetāḷaṃ kumbhathūṇaṃ sobhanakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ
assayuddhaṃ mahiṃsayuddhaṃ usabhayuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ
kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ
uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā iti evarūpā
visūkadassanā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
198. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ jūtappamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ –
aṭṭhapadaṃ dasapadaṃ ākāsaṃ parihārapathaṃ santikaṃ khalikaṃ ghaṭikaṃ
salākahatthaṃ akkhaṃ paṅgacīraṃ vaṅkakaṃ mokkhacikaṃ ciṅgulikaṃ
pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ akkharikaṃ manesikaṃ yathāvajjaṃ iti vā
iti evarūpā jūtappamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti
sīlasmiṃ.
199. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ – āsandiṃ
pallaṅkaṃ gonakaṃ cittakaṃ paṭikaṃ paṭalikaṃ tūlikaṃ vikatikaṃ uddalomiṃ
ekantalomiṃ kaṭṭissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ
rathattharaṃ ajinappaveṇiṃ kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ
sauttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ iti vā iti evarūpā uccāsayanamahāsayanā paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
200. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ –
ucchādanaṃ parimaddanaṃ nhāpanaṃ sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ
mālāgandhavilepanaṃ mukhacuṇṇaṃ mukhalepanaṃ hatthabandhaṃ sikhābandhaṃ
daṇḍaṃ nāḷikaṃ asiṃ [khaggaṃ
(sī. pī.), asiṃ khaggaṃ (syā. kaṃ.), khaggaṃ asiṃ (ka.)] chattaṃ
citrupāhanaṃ uṇhīsaṃ maṇiṃ vālabījaniṃ odātāni vatthāni dīghadasāni iti
vā iti evarūpā maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa
hoti sīlasmiṃ.
201. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ – rājakathaṃ
corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ
annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ
ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ
janapadakathaṃ itthikathaṃ [itthikathaṃ
purisakathaṃ kumārakathaṃ kumārikathaṃ (ka.)] sūrakathaṃ
visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ
lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ
itibhavābhavakathaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
202. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ viggāhikakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ –
na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ
tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi, micchā paṭipanno tvamasi, ahamasmi
sammā paṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, pure vacanīyaṃ pacchā avaca,
pacchā vacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te
vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace
pahosīti iti vā iti evarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato hoti.
Idampissa hoti sīlasmiṃ.
203. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṃ dūteyyapahiṇagamanānuyogaṃanuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ –
raññaṃ, rājamahāmattānaṃ, khattiyānaṃ, brāhmaṇānaṃ, gahapatikānaṃ,
kumārānaṃ – ‘idha gaccha, amutrāgaccha, idaṃ hara, amutra idaṃ āharā’ti
iti vā iti evarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa
hoti sīlasmiṃ.
204. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā
ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena lābhaṃ
nijigīṃsitāro ca. Iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti. Idampissa
hoti sīlasmiṃ’’.
Majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Mahāsīlaṃ
205. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ –
aṅgaṃ nimittaṃ uppātaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ mūsikacchinnaṃ aggihomaṃ
dabbihomaṃ thusahomaṃ kaṇahomaṃ taṇḍulahomaṃ sappihomaṃ telahomaṃ mukhahomaṃ
lohitahomaṃ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā bhūtavijjā
bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā sakuṇavijjā
vāyasavijjā pakkajjhānaṃ saraparittāṇaṃ migacakkaṃ iti vā iti evarūpāya
tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
206. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ –
maṇilakkhaṇaṃ vatthalakkhaṇaṃ daṇḍalakkhaṇaṃ satthalakkhaṇaṃ
asilakkhaṇaṃ usulakkhaṇaṃ dhanulakkhaṇaṃ āvudhalakkhaṇaṃ itthilakkhaṇaṃ
purisalakkhaṇaṃ kumāralakkhaṇaṃ kumārilakkhaṇaṃ dāsalakkhaṇaṃ
dāsilakkhaṇaṃ hatthilakkhaṇaṃ assalakkhaṇaṃ mahiṃsalakkhaṇaṃ
usabhalakkhaṇaṃ golakkhaṇaṃ ajalakkhaṇaṃ meṇḍalakkhaṇaṃ kukkuṭalakkhaṇaṃ
vaṭṭakalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇaṃ kaṇṇikalakkhaṇaṃ kacchapalakkhaṇaṃ
migalakkhaṇaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā
paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
207. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena
jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ – raññaṃ niyyānaṃ bhavissati, raññaṃ
aniyyānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,
bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ
bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ
raññaṃ jayo bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati, bāhirānaṃ
raññaṃ jayo bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati, iti
imassa jayo bhavissati, imassa parājayo bhavissati iti vā iti evarūpāya
tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
208. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ –
candaggāho bhavissati, sūriyaggāho bhavissati, nakkhattaggāho
bhavissati, candimasūriyānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, candimasūriyānaṃ
uppathagamanaṃ bhavissati, nakkhattānaṃ pathagamanaṃ bhavissati,
nakkhattānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati ,
ukkāpāto bhavissati, disāḍāho bhavissati, bhūmicālo bhavissati,
devadudrabhi bhavissati, candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ
saṃkilesaṃ vodānaṃ bhavissati, evaṃvipāko candaggāho
bhavissati, evaṃvipāko sūriyaggāho bhavissati, evaṃvipāko nakkhattaggāho
bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyānaṃ pathagamanaṃ bhavissati,
evaṃvipākaṃ candimasūriyānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ
nakkhattānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ nakkhattānaṃ
uppathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipāko ukkāpāto bhavissati, evaṃvipāko
disāḍāho bhavissati, evaṃvipāko bhūmicālo bhavissati, evaṃvipāko
devadudrabhi bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ
ogamanaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ bhavissati iti vā iti evarūpāya
tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
209. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena
jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ – suvuṭṭhikā bhavissati, dubbuṭṭhikā
bhavissati, subhikkhaṃ bhavissati, dubbhikkhaṃ bhavissati, khemaṃ
bhavissati, bhayaṃ bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaṃ bhavissati,
muddā, gaṇanā, saṅkhānaṃ, kāveyyaṃ, lokāyataṃ iti vā iti evarūpāya
tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
210. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ –
āvāhanaṃ vivāhanaṃ saṃvaraṇaṃ vivaraṇaṃ saṅkiraṇaṃ vikiraṇaṃ
subhagakaraṇaṃ dubbhagakaraṇaṃ viruddhagabbhakaraṇaṃ jivhānibandhanaṃ
hanusaṃhananaṃ hatthābhijappanaṃ hanujappanaṃ kaṇṇajappanaṃ ādāsapañhaṃ
kumārikapañhaṃ devapañhaṃ ādiccupaṭṭhānaṃ mahatupaṭṭhānaṃ abbhujjalanaṃ
sirivhāyanaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā
paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
211. ‘‘Yathā vā
paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti .
Seyyathidaṃ – santikammaṃ paṇidhikammaṃ bhūtakammaṃ bhūrikammaṃ
vassakammaṃ vossakammaṃ vatthukammaṃ vatthuparikammaṃ ācamanaṃ nhāpanaṃ
juhanaṃ vamanaṃ virecanaṃ uddhaṃvirecanaṃ adhovirecanaṃ sīsavirecanaṃ
kaṇṇatelaṃ nettatappanaṃ natthukammaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ sālākiyaṃ
sallakattiyaṃ dārakatikicchā, mūlabhesajjānaṃ anuppadānaṃ, osadhīnaṃ
paṭimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
212. ‘‘Sa kho
so, mahārāja, bhikkhu evaṃ sīlasampanno na kutoci bhayaṃ samanupassati,
yadidaṃ sīlasaṃvarato. Seyyathāpi – mahārāja, rājā khattiyo
muddhābhisitto nihatapaccāmitto na kutoci
bhayaṃ samanupassati, yadidaṃ paccatthikato; evameva kho, mahārāja,
bhikkhu evaṃ sīlasampanno na kutoci bhayaṃ samanupassati, yadidaṃ
sīlasaṃvarato. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ
anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno
hoti.
Mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Indriyasaṃvaro
213. ‘‘Kathañca,
mahārāja, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu
cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati.
Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ
sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya na
nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ
asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ,
manindriye saṃvaraṃ āpajjati.
So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ
paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
Satisampajaññaṃ
214. ‘‘Kathañca ,
mahārāja, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti? Idha, mahārāja,
bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite
sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti,
saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite
sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti,
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.
Evaṃ kho, mahārāja , bhikkhu
satisampajaññena samannāgato hoti.
Santoso
215. ‘‘Kathañca,
mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti
kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena .
So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi, mahārāja,
pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evameva kho,
mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena
kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva
pakkamati. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti.
Nīvaraṇappahānaṃ
216. ‘‘So iminā
ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṃvarena
samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato, imāya ca
ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ
rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ
palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ
ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
217. ‘‘So
abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ
parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṃ parisodheti.
Thinamiddhaṃ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī, sato
sampajāno, thinamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya
anuddhato viharati, ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ
parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaṃkathī
kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
218.
‘‘Seyyathāpi , mahārāja,
puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya. Tassa te kammantā samijjheyyuṃ. So
yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantiṃ kareyya [byantīkareyya
(sī. syā. kaṃ.)], siyā cassa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya.
Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ.
Tassa me te kammantā
samijjhiṃsu. Sohaṃ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantiṃ akāsiṃ,
atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā’ti. So tatonidānaṃ labhetha
pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
219.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno;
bhattañcassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya; bhattaṃ cassa chādeyya, siyā cassa kāye
balamattā. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito
bāḷhagilāno; bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi [na
cassa me (ka.)] kāye
balamattā. Somhi etarahi tamhā ābādhā mutto; bhattañca me chādeti, atthi
ca me kāye balamattā’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya
somanassaṃ.
220.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, puriso bandhanāgāre baddho assa. So aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbhayena [ubbayena
(sī. ka.)], na cassa kiñci bhogānaṃ vayo. Tassa evamassa – ‘ahaṃ
kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ, somhi etarahi tamhā bandhanāgārā
mutto sotthinā abbhayena.
Natthi ca me kiñci bhogānaṃ
vayo’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
221.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na
yenakāmaṃgamo. So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno
aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe dāso
ahosiṃ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṃgamo. Somhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo’ti. So
tatonidānaṃ labhetha
pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
222.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ
paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭibhayaṃ. So aparena samayena taṃ kantāraṃ
nitthareyya sotthinā, gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭibhayaṃ. Tassa
evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ
paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭibhayaṃ. Somhi etarahi taṃ kantāraṃ
nitthiṇṇo sotthinā, gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭibhaya’nti. So
tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
223. ‘‘Evameva kho,
mahārāja, bhikkhu yathā iṇaṃ yathā rogaṃ yathā bandhanāgāraṃ yathā
dāsabyaṃ yathā kantāraddhānamaggaṃ, evaṃ ime pañca nīvaraṇe appahīne
attani samanupassati.
224.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, yathā āṇaṇyaṃ yathā ārogyaṃ yathā
bandhanāmokkhaṃ yathā bhujissaṃ yathā khemantabhūmiṃ; evameva kho,
mahārāja, bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.
225. ‘‘Tassime pañca
nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti
jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti,
sukhino cittaṃ samādhiyati.
Paṭhamajjhānaṃ
226. ‘‘So
vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ
vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ
vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati,
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
227.
‘‘Seyyathāpi , mahārāja,
dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā
udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya, sāyaṃ nhānīyapiṇḍi
snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharaṇī;
evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena
abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato
kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Idampi kho, mahārāja,
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Dutiyajjhānaṃ
228. ‘‘Puna
caparaṃ, mahārāja, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ
sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ
dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti
paripūreti parippharati, nāssa kiñci
sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
229.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, udakarahado gambhīro ubbhidodako [ubbhitodako
(syā. kaṃ. ka.)] tassa
nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya
udakassa āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya
disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca na kālenakālaṃ sammādhāraṃ
anuppaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā
tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya
paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā
apphuṭaṃ assa. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena
pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti
parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena
apphuṭaṃ hoti. Idampi kho,
mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Tatiyajjhānaṃ
230. ‘‘Puna
caparaṃ, mahārāja, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato
sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti –
‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti
parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ
hoti.
231.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake
jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva
caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni [abhisandāni
parisandāni (ka.)] paripūrāni
paripphuṭāni [paripphuṭṭhāni
(pī.)], nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā
puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa; evameva kho, mahārāja,
bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti
paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena
sukhena apphuṭaṃ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Catutthajjhānaṃ
232. ‘‘Puna
caparaṃ, mahārāja, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,
pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ
upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so imameva
kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno
hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena
apphuṭaṃ hoti.
233.
‘‘Seyyathāpi , mahārāja,
puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci
sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa; evameva kho, mahārāja,
bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno
hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena
apphuṭaṃ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi
sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Vipassanāñāṇaṃ
234. ‘‘So [puna
caparaṃ mahārāja bhikkhu so (ka.)] evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti. So evaṃ pajānāti – ‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko
mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaṃsana-dhammo; idañca pana me
viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddha’nti.
235.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso
suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatrāssa
suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā [pītakaṃ
vā lohitakaṃ vā (ka.)] odātaṃ
vā paṇḍusuttaṃ vā. Tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya
– ‘ayaṃ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho
vippasanno anāvilo sabbākārasampanno; tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā
pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā
paṇḍusuttaṃ vā’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṃ
pajānāti – ‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo
odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo;
idañca pana me viññāṇaṃ ettha
sitaṃ ettha paṭibaddha’nti. Idampi kho, mahārāja ,
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Manomayiddhiñāṇaṃ
236. ‘‘So evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṃ kāyaṃ abhinimmānāya cittaṃ
abhinīharati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti
rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.
237.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, puriso muñjamhā īsikaṃ pavāheyya [pabbāheyya
(syā. ka.)]. Tassa evamassa – ‘ayaṃ muñjo, ayaṃ īsikā, añño
muñjo, aññā īsikā, muñjamhā tveva īsikā pavāḷhā’ti [pabbāḷhāti
(syā. ka.)]. Seyyathā vā pana, mahārāja, puriso asiṃ kosiyā
pavāheyya. Tassa evamassa – ‘ayaṃ asi, ayaṃ kosi, añño asi, aññā kosi,
kosiyā tveva asi pavāḷho’’ti. Seyyathā vā pana, mahārāja, puriso ahiṃ
karaṇḍā uddhareyya. Tassa evamassa – ‘ayaṃ ahi, ayaṃ karaṇḍo. Añño ahi,
añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhato’ti [uddharito
(syā. kaṃ.)]. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte manomayaṃ kāyaṃ abhinimmānāya cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ
sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Iddhividhañāṇaṃ
238. ‘‘So evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti . So
anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti,
bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ
tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Pathaviyāpi
ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāne gacchati [abhijjamāno
(sī. ka.)] seyyathāpi
pathaviyā . Ākāsepi
pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye
evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva
brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.
239.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā
suparikammakatāya mattikāya yaṃ yadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ
tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana, mahārāja, dakkho
dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ
yadeva dantavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya.
Seyyathā vā pana, mahārāja, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā
suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaṃ yadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya,
taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṃ
abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti –
ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ
tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi
ākāse. Pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi
abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyā. Ākāsepi pallaṅkena kamati
seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike
evaṃmahānubhāve pāṇinā
parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Idampi
kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Dibbasotañāṇaṃ
240. ‘‘So evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya
ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.
241.
‘‘Seyyathāpi , mahārāja,
puriso addhānamaggappaṭipanno. So suṇeyya bherisaddampi mudiṅgasaddampi [mutiṅgasaddampi
(sī. pī.)] saṅkhapaṇavadindimasaddampi [saṅkhapaṇavadeṇḍimasaddampi
(sī. pī.), saṅkhasaddaṃpi paṇavasaddaṃpi dendimasaddaṃpi (syā. kaṃ.)].
Tassa evamassa – ‘bherisaddo’ itipi, ‘mudiṅgasaddo’ itipi,
‘saṅkhapaṇavadindimasaddo’ itipi [saṅkhasaddo
itipi paṇavasaddo itipi dendimasaddo itipi (syā. kaṃ.)]. Evameva
kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte dibbāya
sotadhātuyā cittaṃ
abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya
atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike
ca. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi
sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Cetopariyañāṇaṃ
242. ‘‘So evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti. So parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca
pajānāti – sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ citta’nti pajānāti, vītarāgaṃ vā
cittaṃ ‘vītarāgaṃ citta’nti pajānāti, sadosaṃ vā
cittaṃ ‘sadosaṃ citta’nti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ ‘vītadosaṃ
citta’nti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ ‘samohaṃ citta’nti pajānāti,
vītamohaṃ vā cittaṃ ‘vītamohaṃ citta’nti pajānāti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ
‘saṅkhittaṃ citta’nti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ
citta’nti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ citta’nti pajānāti,
amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ citta’nti pajānāti, sauttaraṃ vā
cittaṃ ‘sauttaraṃ citta’nti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ
citta’nti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ citta’nti pajānāti,
asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ citta’nti pajānāti ,
vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ citta’nti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ
‘avimuttaṃ citta’nti pajānāti.
243.
‘‘Seyyathāpi , mahārāja,
itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko
ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ
paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā ‘sakaṇika’nti jāneyya, akaṇikaṃ vā
‘akaṇika’nti jāneyya; evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So
parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti – sarāgaṃ vā
cittaṃ ‘sarāgaṃ citta’nti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘vītarāgaṃ
citta’nti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ ‘sadosaṃ citta’nti pajānāti,
vītadosaṃ vā cittaṃ ‘vītadosaṃ citta’nti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ
‘samohaṃ citta’nti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ ‘vītamohaṃ citta’nti
pajānāti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ citta’nti pajānāti,
vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ citta’nti pajānāti, mahaggataṃ vā
cittaṃ ‘mahaggataṃ citta’nti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ
‘amahaggataṃ citta’nti pajānāti, sauttaraṃ vā cittaṃ ‘sauttaraṃ
citta’nti pajānāti, anuttaraṃ vā
cittaṃ ‘anuttaraṃ citta’nti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ
citta’nti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ citta’nti pajānāti,
vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ citta’’nti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ
‘avimuttaṃ citta’nti pajānāti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca
paṇītatarañca.
Pubbenivāsānussatiñāṇaṃ
244. ‘‘So evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ
abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati,
seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo
pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi
jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi
anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe,
‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,
so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto
idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ
anussarati.
245.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,
tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ
paccāgaccheyya. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ
agacchiṃ [agañchiṃ
(syā. kaṃ.)], tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ, evaṃ nisīdiṃ, evaṃ abhāsiṃ,
evaṃ tuṇhī ahosiṃ, tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatrāpi evaṃ
aṭṭhāsiṃ, evaṃ nisīdiṃ, evaṃ abhāsiṃ, evaṃ tuṇhī ahosiṃ, somhi tamhā
gāmā sakaṃyeva gāmaṃ
paccāgato’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.
So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ
dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi
jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi
jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi
saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe,
‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra
udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto
idhūpapanno’ti, iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ
anussarati. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi
sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Dibbacakkhuñāṇaṃ
246. ‘‘So evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ
abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti –
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā
micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā
paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana
bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā
manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate
duggate, yathākammūpage satte pajānāti.
247.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, majjhe siṅghāṭake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso
ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi rathikāyapi
vīthiṃ sañcarante [rathiyāpī
rathiṃ sañcarante (sī.), rathiyāya vithiṃ sañcarantepi (syā.)] majjhe
siṅghāṭake nisinnepi. Tassa evamassa – ‘ete manussā gehaṃ pavisanti, ete
nikkhamanti, ete rathikāya vīthiṃ sañcaranti, ete majjhe siṅghāṭake
nisinnā’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte
pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ
upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā
pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā
manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate
duggate; yathākammūpage satte pajānāti. ‘Idampi kho, mahārāja,
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Āsavakkhayañāṇaṃ
248. ‘‘So evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ,
ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavāti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ
pajānāti, ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato
evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati,
avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati, ‘vimuttasmiṃ vimuttami’ti ñāṇaṃ hoti,
‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ
itthattāyā’ti pajānāti.
249.
‘‘Seyyathāpi, mahārāja, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno
anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi
sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa
evamassa – ‘ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime
sippisambukāpi sakkharakathalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti.
Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ
khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. ‘So idaṃ dukkha’nti
yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti ,
‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti
yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ
pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati,
bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati,
‘vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,
kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Idaṃ kho,
mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Imasmā ca pana,
mahārāja, sandiṭṭhikā sāmaññaphalā aññaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā natthī’’ti.
Ajātasattuupāsakattapaṭivedanā
250. Evaṃ vutte,
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante,
nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ
ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni
dakkhantī’ti; evamevaṃ, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo
pakāsito . Esāhaṃ, bhante,
bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ
bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Accayo maṃ, bhante,
accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yohaṃ pitaraṃ dhammikaṃ
dhammarājānaṃ issariyakāraṇā jīvitā voropesiṃ. Tassa me, bhante bhagavā
accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti.
251. ‘‘Taggha
tvaṃ, mahārāja, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ,
yaṃ tvaṃ pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ jīvitā voropesi. Yato ca kho
tvaṃ, mahārāja, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te
mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, mahārāja, ariyassa vinaye, yo accayaṃ
accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī’’ti.
252. Evaṃ vutte,
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘handa ca
dāni mayaṃ, bhante, gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti.
‘‘Yassadāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho rājā māgadho
ajātasattu vedehiputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā
uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
253. Atha kho
bhagavā acirapakkantassa rañño māgadhassa ajātasattussa
vedehiputtassa bhikkhū āmantesi – ‘‘khatāyaṃ, bhikkhave, rājā.
Upahatāyaṃ, bhikkhave, rājā. Sacāyaṃ, bhikkhave, rājā pitaraṃ dhammikaṃ
dhammarājānaṃ jīvitā na voropessatha, imasmiññeva āsane virajaṃ
vītamalaṃ dhammacakkhuṃ uppajjissathā’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā
te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
Sāmaññaphalasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
≧✯◡✯≦
01 || 02 ||
03 || 04 ||
05 || 06 ||
07 || 08 ||
09 || 10 ||
11 || 12 ||
13 || 14 ||
15 || 16 ||
17
18 || 19 ||
20 || 21 ||
22 || 23 ||
24 || 25 ||
26 || 27 ||
28 || 29 ||
30 || 31 ||
32 || 33 ||
34