Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Dīghanikāyo
Mahāvaggapāḷi
17. Mahāsudassanasuttaṃ
241. Evaṃ me
sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upavattane mallānaṃ
sālavane antarena yamakasālānaṃ parinibbānasamaye. Atha kho āyasmā
ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ
etadavoca – ‘‘mā, bhante, bhagavā imasmiṃ khuddakanagarake
ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyi. Santi, bhante, aññāni
mahānagarāni. Seyyathidaṃ – campā, rājagahaṃ, sāvatthi, sāketaṃ, kosambī,
bārāṇasī; ettha bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā
brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā, te
tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī’’ti.
242. ‘‘Mā hevaṃ,
ānanda, avaca; mā hevaṃ, ānanda, avaca – khuddakanagarakaṃ
ujjaṅgalanagarakaṃ sākhānagaraka’’nti.
Kusāvatīrājadhānī
‘‘Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano nāma ahosi khattiyo
muddhāvasitto [khattiyo
muddhābhisitto (ka.), cakkavattīdhammiko dhammarājā
(mahāparinibbānasutta)] cāturanto
vijitāvī janapadatthāvariyappatto .
Rañño, ānanda, mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī
ahosi. Puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena, uttarena
ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī
iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca.
Seyyathāpi, ānanda , devānaṃ
āḷakamandā nāma rājadhānī iddhā ceva hoti phītā ca [iddhā
ceva ahosi phītā ca (syā.)]bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā
ca; evameva kho, ānanda, kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca
bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī, ānanda ,
rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā ceva rattiñca, seyyathidaṃ
– hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena
vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena sammasaddena
pāṇitāḷasaddena ‘asnātha pivatha khādathā’ti dasamena saddena.
‘‘Kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosi. Eko
pākāro sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo,
eko lohitaṅkamayo [lohitaṅgamayo
(ka.), lohitakamayo (byākaraṇesu)], eko masāragallamayo, eko
sabbaratanamayo. Kusāvatiyā, ānanda, rājadhāniyā catunnaṃ vaṇṇānaṃ
dvārāni ahesuṃ. Ekaṃ dvāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ
veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ .
Ekekasmiṃ dvāre satta satta esikā nikhātā ahesuṃ tiporisaṅgā
tiporisanikhātā dvādasaporisā ubbedhena. Ekā esikā sovaṇṇamayā, ekā
rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā
masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī
sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi. Ekā tālapanti sovaṇṇamayā, ekā
rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā
masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo
khandho ahosi, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa tālassa
rūpiyamayo khandho ahosi, sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca.
Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi, phalikamayāni
pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi,
veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa
lohitaṅkamayo khandho ahosi, masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca.
Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi,
lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa
sabbaratanamayo khandho ahosi, sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca.
Tāsaṃ kho panānanda, tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca
rajanīyo ca khamanīyo [kamanīyo
(sī. syā. pī.)] ca
madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa
suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo
ca khamanīyo ca madanīyo ca ,
evameva kho, ānanda, tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca
rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena
kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tāsaṃ tālapantīnaṃ
vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ.
Cakkaratanaṃ
243. ‘‘Rājā ,
ānanda, mahāsudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catūhi ca
iddhīhi. Katamehi sattahi? Idhānanda, rañño mahāsudassanassa
tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa
uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ
sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ. Disvā rañño mahāsudassanassa
etadahosi – ‘sutaṃ kho panetaṃ – ‘‘yassa rañño khattiyassa
muddhāvasittassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa
uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ
sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, so hoti rājā cakkavattī’’ti.
Assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattī’ti.
244. ‘‘Atha kho,
ānanda, rājā mahāsudassano uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā
vāmena hatthena suvaṇṇabhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena
cakkaratanaṃ abbhukkiri – ‘pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ, abhivijinātu
bhavaṃ cakkaratana’nti. Atha kho taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ puratthimaṃ
disaṃ pavatti [pavattati
(syā. ka.)], anvadeva [anudeva
(syā.)] rājā
mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya, yasmiṃ kho panānanda, padese
cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi,
tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya.
Ye kho panānanda, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ
mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvāevamāhaṃsu – ‘ehi kho mahārāja, svāgataṃ te
mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano
evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na ādātabbaṃ, kāmesu micchā na
caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca
bhuñjathā’ti . Ye kho
panānanda, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa
anuyantā ahesuṃ. Atha kho taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ
ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti…pe… dakkhiṇaṃ
samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti…pe…
pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti,
anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho
panānanda, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano
vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda, uttarāya
disāya paṭirājāno, te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu –
‘ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa
mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na
ādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na
bhaṇitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ ,
yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho panānanda, uttarāya disāya
paṭirājāno , te rañño
mahāsudassanassa anuyantā ahesuṃ.
245. ‘‘Atha kho
taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ abhivijinitvā
kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā rañño mahāsudassanassa antepuradvāre
atthakaraṇapamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi rañño mahāsudassanassa
antepuraṃ upasobhayamānaṃ. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ
cakkaratanaṃ pāturahosi.
Hatthiratanaṃ
246. ‘‘Puna
caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa hatthiratanaṃ pāturahosi
sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo uposatho nāma nāgarājā. Taṃ
disvā rañño mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi – ‘bhaddakaṃ vata bho
hatthiyānaṃ, sace damathaṃ upeyyā’ti. Atha kho taṃ, ānanda,
hatthiratanaṃ – seyyathāpi nāma gandhahatthājāniyo dīgharattaṃ
suparidanto, evameva damathaṃ upagacchi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā
mahāsudassano tameva hatthiratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ
abhiruhitvā samuddapariyantaṃ pathaviṃ anuyāyitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ
paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ
hatthiratanaṃ pāturahosi.
Assaratanaṃ
247. ‘‘Puna caparaṃ,
ānanda, rañño mahāsudassanassa assaratanaṃ pāturahosi sabbaseto kāḷasīso
muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo valāhako nāma assarājā. Taṃ disvā rañño
mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi – ‘bhaddakaṃ vata bho assayānaṃ sace
damathaṃ upeyyā’ti. Atha kho
taṃ , ānanda, assaratanaṃ
seyyathāpi nāma bhaddo assājāniyo dīgharattaṃ suparidanto, evameva
damathaṃ upagacchi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva
assaratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhiruhitvā samuddapariyantaṃ
pathaviṃ anuyāyitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi.
Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ assaratanaṃ pāturahosi.
Maṇiratanaṃ
248. ‘‘Puna caparaṃ,
ānanda, rañño mahāsudassanassa maṇiratanaṃ pāturahosi. So ahosi maṇi
veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tassa kho panānanda, maṇiratanassa ābhā samantā
yojanaṃ phuṭā ahosi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva
maṇiratanaṃ vīmaṃsamāno caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā maṇiṃ dhajaggaṃ
āropetvā rattandhakāratimisāya pāyāsi. Ye kho panānanda, samantā gāmā
ahesuṃ, te tenobhāsena kammante payojesuṃ divāti maññamānā. Rañño,
ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ maṇiratanaṃ pāturahosi.
Itthiratanaṃ
249. ‘‘Puna
caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa itthiratanaṃ pāturahosi abhirūpā
dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā
nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷikā nāccodātā atikkantā mānusivaṇṇaṃ [mānussivaṇṇaṃ
(syā.)] appattā
dibbavaṇṇaṃ. Tassa kho panānanda, itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti,
seyyathāpi nāma tūlapicuno vā
kappāsapicuno vā. Tassa kho panānanda, itthiratanassa sīte uṇhāni
gattāni honti, uṇhe sītāni. Tassa kho panānanda, itthiratanassa kāyato
candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho. Taṃ kho panānanda,
itthiratanaṃ rañño mahāsudassanassa pubbuṭṭhāyinī ahosi pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī
manāpacārinī piyavādinī. Taṃ kho panānanda, itthiratanaṃ rājānaṃ
mahāsudassanaṃ manasāpi no aticari [aticarī
(ka.), aticārī (sī. syā. pī.)], kuto pana kāyena. Rañño, ānanda,
mahāsudassanassa evarūpaṃ itthiratanaṃ pāturahosi.
Gahapatiratanaṃ
250. ‘‘Puna
caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa gahapatiratanaṃ pāturahosi.
Tassa kammavipākajaṃ dibbacakkhu pāturahosi yena nidhiṃ passati
sassāmikampi assāmikampi. So rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā
evamāha – ‘appossukko tvaṃ, deva, hohi, ahaṃ te dhanena dhanakaraṇīyaṃ
karissāmī’ti. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva
gahapatiratanaṃ vīmaṃsamāno nāvaṃ abhiruhitvā majjhe gaṅgāya nadiyā
sotaṃ ogāhitvā gahapatiratanaṃ etadavoca
– ‘attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’ti. ‘Tena hi, mahārāja, ekaṃ
tīraṃ nāvā upetū’ti. ‘Idheva me, gahapati, attho hiraññasuvaṇṇenā’ti.
Atha kho taṃ, ānanda, gahapatiratanaṃ ubhohi hatthehi udakaṃ omasitvā
pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṃ uddharitvā rājānaṃ mahāsudassanaṃ
etadavoca – ‘alamettāvatā
mahārāja, katamettāvatā mahārāja, pūjitamettāvatā mahārājā’ti? Rājā
mahāsudassano evamāha – ‘alamettāvatā gahapati, katamettāvatā gahapati,
pūjitamettāvatā gahapatī’ti. Rañño ,
ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ gahapatiratanaṃ pāturahosi.
Pariṇāyakaratanaṃ
251. ‘‘Puna
caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa pariṇāyakaratanaṃ pāturahosi
paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo rājānaṃ mahāsudassanaṃ upayāpetabbaṃ
upayāpetuṃ, apayāpetabbaṃ apayāpetuṃ, ṭhapetabbaṃ ṭhapetuṃ. So rājānaṃ
mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha – ‘appossukko tvaṃ, deva, hohi,
ahamanusāsissāmī’ti. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ
pariṇāyakaratanaṃ pāturahosi.
‘‘Rājā, ānanda, mahāsudassano imehi sattahi ratanehi samannāgato ahosi.
Catuiddhisamannāgato
252. ‘‘Rājā,
ānanda, mahāsudassano catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. Katamāhi catūhi
iddhīhi? Idhānanda, rājā mahāsudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko
paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā,
ānanda, mahāsudassano imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato ahosi.
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano dīghāyuko ahosi ciraṭṭhitiko
ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassanoimāya dutiyāya
iddhiyā samannāgato ahosi.
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rājā
mahāsudassano appābādho ahosi appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā
samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā,
ānanda, mahāsudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.
‘‘Puna caparaṃ , ānanda, rājā
mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo. Seyyathāpi,
ānanda, pitā puttānaṃ piyo hoti manāpo, evameva kho, ānanda, rājā
mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo. Raññopi, ānanda,
mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā. Seyyathāpi,
ānanda, pitu puttā piyā honti manāpā, evameva kho, ānanda, raññopi
mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā.
‘‘Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano caturaṅginiyā senāya
uyyānabhūmiṃ niyyāsi. Atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā rājānaṃ
mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ataramāno, deva, yāhi, yathā taṃ
mayaṃ cirataraṃ passeyyāmā’ti. Rājāpi, ānanda, mahāsudassano sārathiṃ
āmantesi – ‘ataramāno, sārathi, rathaṃ pesehi, yathā ahaṃ
brāhmaṇagahapatike cirataraṃ passeyya’nti. Rājā, ānanda, mahāsudassano
imāya catutthiyā [catutthāya
(syā.)] iddhiyā
samannāgato ahosi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāhi catūhi
iddhīhi samannāgato ahosi.
Dhammapāsādapokkharaṇī
253. ‘‘Atha kho,
ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ imāsu
tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo māpeyya’nti.
‘‘Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsu tālantarikāsu dhanusate
dhanusate pokkharaṇiyo. Tā kho panānanda, pokkharaṇiyo catunnaṃ vaṇṇānaṃ
iṭṭhakāhi citā ahesuṃ – ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā
veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.
‘‘Tāsu kho panānanda, pokkharaṇīsu cattāri cattāri sopānāni ahesuṃ
catunnaṃ vaṇṇānaṃ, ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ
veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa
sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ,
rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā
thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa
sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ, phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ, veḷuriyamayā sūciyo
ca uṇhīsañca. Tā kho panānanda, pokkharaṇiyo dvīhi vedikāhi parikkhittā
ahesuṃ ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya
sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya
vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
Atha kho, ānanda , rañño
mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ imāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ
mālaṃ ropāpeyyaṃ uppalaṃ padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ
sabbajanassa anāvaṭa’nti. Ropāpesi kho ,
ānanda, rājā mahāsudassano tāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ uppalaṃ
padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭaṃ.
254. ‘‘Atha kho,
ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ imāsaṃ
pokkharaṇīnaṃ tīre nhāpake purise ṭhapeyyaṃ, ye āgatāgataṃ janaṃ
nhāpessantī’ti. Ṭhapesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṃ
pokkharaṇīnaṃ tīre nhāpake purise, ye āgatāgataṃ janaṃ nhāpesuṃ.
‘‘Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ
imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ paṭṭhapeyyaṃ – annaṃ
annaṭṭhikassa [annatthitassa
(sī. syā. kaṃ. pī.), evaṃ sabbattha pakabhirūpeneva dissati],
pānaṃ pānaṭṭhikassa, vatthaṃ vatthaṭṭhikassa, yānaṃ yānaṭṭhikassa,
sayanaṃ sayanaṭṭhikassa, itthiṃ itthiṭṭhikassa, hiraññaṃ
hiraññaṭṭhikassa, suvaṇṇaṃ suvaṇṇaṭṭhikassā’ti. Paṭṭhapesi kho,
ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ –
annaṃ annaṭṭhikassa, pānaṃ pānaṭṭhikassa, vatthaṃ vatthaṭṭhikassa, yānaṃ
yānaṭṭhikassa, sayanaṃ sayanaṭṭhikassa, itthiṃ itthiṭṭhikassa, hiraññaṃ
hiraññaṭṭhikassa, suvaṇṇaṃ suvaṇṇaṭṭhikassa.
255. ‘‘Atha kho,
ānanda, brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya rājānaṃ
mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘idaṃ, deva, pahūtaṃ sāpateyyaṃ
devaññeva uddissa ābhataṃ, taṃ devo paṭiggaṇhatū’ti. ‘Alaṃ bho,
mamapidaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ dhammikena balinā abhisaṅkhataṃ, tañca vo
hotu, ito ca bhiyyo harathā’ti. Te raññā paṭikkhittā ekamantaṃ
apakkammaevaṃ samacintesuṃ – ‘na kho etaṃ amhākaṃ patirūpaṃ, yaṃ mayaṃ
imāni sāpateyyāni punadeva sakāni gharāni paṭihareyyāma. Yaṃnūna mayaṃ
rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpeyyāmā’ti. Te rājānaṃ mahāsudassanaṃ
upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘nivesanaṃ te deva, māpessāmā’ti. Adhivāsesi
kho, ānanda, rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena.
256. ‘‘Atha kho,
ānanda, sakko devānamindo rañño mahāsudassanassa cetasā
cetoparivitakkamaññāya vissakammaṃ [visukammaṃ
(ka.)] devaputtaṃ
āmantesi – ‘ehi tvaṃ, samma
vissakamma, rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpehi dhammaṃ nāma
pāsāda’nti. ‘Evaṃ bhaddantavā’ti kho, ānanda, vissakammo devaputto sakkassa
devānamindassa paṭissutvā seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā
bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva devesu
tāvatiṃsesu antarahito rañño mahāsudassanassa purato pāturahosi. Atha
kho, ānanda, vissakammo devaputto rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca –
‘nivesanaṃ te deva, māpessāmi dhammaṃ nāma pāsāda’nti.
Adhivāsesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena.
‘‘Māpesi kho, ānanda, vissakammo devaputto rañño mahāsudassanassa
nivesanaṃ dhammaṃ nāma pāsādaṃ. Dhammo, ānanda, pāsādo puratthimena
pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi. Uttarena dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṃ
vitthārena. Dhammassa, ānanda, pāsādassa tiporisaṃ uccatarena vatthu
citaṃ ahosi catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi – ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā
rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.
‘‘Dhammassa, ānanda, pāsādassa caturāsīti thambhasahassāni ahesuṃ
catunnaṃ vaṇṇānaṃ – eko thambho sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko
veḷuriyamayo, eko phalikamayo. Dhammo, ānanda, pāsādo catunnaṃ vaṇṇānaṃ
phalakehi santhato ahosi – ekaṃ phalakaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ,
ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ.
‘‘Dhammassa, ānanda, pāsādassa catuvīsati sopānāni ahesuṃ catunnaṃ
vaṇṇānaṃ – ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ
veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā
thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa
rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā
ahesuṃ phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa
phalikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā sūciyo ca
uṇhīsañca.
‘‘Dhamme, ānanda, pāsāde caturāsīti kūṭāgārasahassāni ahesuṃ catunnaṃ
vaṇṇānaṃ – ekaṃ kūṭāgāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ
veḷuriyamayaṃ , ekaṃ
phalikamayaṃ. Sovaṇṇamaye kūṭāgāre rūpiyamayo pallaṅko paññatto ahosi,
rūpiyamaye kūṭāgāre sovaṇṇamayo pallaṅko paññatto ahosi, veḷuriyamaye
kūṭāgāre dantamayo pallaṅko paññatto ahosi, phalikamaye kūṭāgāre
sāramayo pallaṅko paññatto ahosi. Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre
rūpiyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa rūpiyamayo khandho sovaṇṇamayāni
pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa kūṭāgārassa dvāre sovaṇṇamayo tālo
ṭhito ahosi, tassa sovaṇṇamayo khandho, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni
ca. Veḷuriyamayassa kūṭāgārassa dvāre phalikamayo tālo ṭhito ahosi,
tassa phalikamayo khandho, veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca.
Phalikamayassa kūṭāgārassa dvāre veḷuriyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa
veḷuriyamayo khandho, phalikamayāni pattāni ca phalāni ca.
257. ‘‘Atha kho,
ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ mahāviyūhassa
kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ māpeyyaṃ, yattha
divāvihāraṃ nisīdissāmī’ti. Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano
mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ, yattha
divāvihāraṃ nisīdi. Dhammo, ānanda ,
pāsādo dvīhi vedikāhi parikkhittoahosi, ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā
rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ,
rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā
ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
258. ‘‘Dhammo,
ānanda, pāsādo dvīhi kiṅkiṇikajālehi [kiṅkaṇikajālehi
(syā. ka.)] parikkhitto
ahosi – ekaṃ jālaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ. Sovaṇṇamayassa jālassa
rūpiyamayā kiṅkiṇikā ahesuṃ, rūpiyamayassa jālassa sovaṇṇamayā kiṅkiṇikā
ahesuṃ. Tesaṃ kho panānanda, kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi
vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda,
pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi [kusalehi
(sī. syā. kaṃ. pī.)] samannāhatassa
saddo hoti, vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca, evameva kho,
ānanda, tesaṃ kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo
ca khamanīyo ca madanīyo ca.
Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ
soṇḍā pipāsā, te tesaṃ kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ.
Niṭṭhito kho panānanda, dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni.
Seyyathāpi, ānanda, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe
vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno[abbhuggamamāno
(sī. pī. ka.)] duddikkho [dudikkho
(pī.)] hoti musati
cakkhūni; evameva kho, ānanda, dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati
cakkhūni.
259. ‘‘Atha kho,
ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ dhammassa
pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ māpeyya’nti. Māpesi kho,
ānanda, rājā mahāsudassano dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma
pokkharaṇiṃ. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī puratthimena pacchimena ca
yojanaṃ āyāmena ahosi, uttarena dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṃ vitthārena.
Dhammā, ānanda, pokkharaṇī catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahosi – ekā
iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.
‘‘Dhammāya, ānanda, pokkharaṇiyā catuvīsati sopānāni ahesuṃ catunnaṃ
vaṇṇānaṃ – ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ
veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā
thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa
rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phalikamayā sūciyo
ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ
veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
‘‘Dhammā, ānanda, pokkharaṇī dvīhi vedikāhi parikkhittā ahosi – ekā
vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā
ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca
uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā
sūciyo ca uṇhīsañca.
‘‘Dhammā, ānanda, pokkharaṇī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi – ekā
tālapanti sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā
phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā
sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi
rūpiyamayāni pattāni ca
phalāni ca. Rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho
ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa
veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca.
Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni
ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi
masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa
masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca.
Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi,
sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaṃ kho panānanda,
tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi, vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca
madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa
suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo
ca khamanīyo ca madanīyo ca, evameva kho, ānanda, tāsaṃ tālapantīnaṃ
vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu
ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena
kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tāsaṃ tālapantīnaṃ
vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ.
‘‘Niṭṭhite kho panānanda, dhamme pāsāde niṭṭhitāya dhammāya ca
pokkharaṇiyā rājā mahāsudassano ‘ye [ye
ko panānanda (syā. ka.)] tena
samayena samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā’, te
sabbakāmehi santappetvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhi.
Paṭhamabhāṇavāro.
Jhānasampatti
260. ‘‘Atha kho,
ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘kissa nu kho me idaṃ
kammassa phalaṃ kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko
evaṃmahānubhāvo’ti? Atha kho,
ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ
phalaṃ tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko
evaṃmahānubhāvo, seyyathidaṃ dānassa damassa saṃyamassā’ti.
‘‘Atha kho, ānanda, rājā
mahāsudassano yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā
mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaṃ udānesi – ‘tiṭṭha,
kāmavitakka, tiṭṭha, byāpādavitakka, tiṭṭha, vihiṃsāvitakka. Ettāvatā
kāmavitakka, ettāvatā byāpādavitakka, ettāvatā vihiṃsāvitakkā’ti.
261. ‘‘Atha kho,
ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ
pavisitvā sovaṇṇamaye pallaṅke nisinno vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ
jhānaṃ upasampajja vihāsi. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ
sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ
dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi,
sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedesi, yaṃ taṃ ariyā
ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja
vihāsi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ
catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi.
262. ‘‘Atha kho,
ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamitvā sovaṇṇamayaṃ
kūṭāgāraṃ pavisitvā rūpiyamaye pallaṅke nisinno mettāsahagatena cetasā
ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ.
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ
mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā…pe…
muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā
ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ.
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena pharitvā vihāsi.
Caturāsīti nagarasahassādi
263. ‘‘Rañño,
ānanda, mahāsudassanassa caturāsīti nagarasahassāni ahesuṃ
kusāvatīrājadhānippamukhāni; caturāsīti pāsādasahassāni ahesuṃ
dhammapāsādappamukhāni; caturāsīti kūṭāgārasahassāni ahesuṃ
mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni; caturāsīti pallaṅkasahassāni ahesuṃ
sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni
paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni
sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni; caturāsīti nāgasahassāni
ahesuṃ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni
uposathanāgarājappamukhāni; caturāsīti assasahassāni ahesuṃ
sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni
valāhakaassarājappamukhāni; caturāsīti rathasahassāni ahesuṃ
sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni
paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni
hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni; caturāsīti maṇisahassāni
ahesuṃ maṇiratanappamukhāni; caturāsīti itthisahassāni ahesuṃ
subhaddādevippamukhāni; caturāsītigahapatisahassāni ahesuṃ
gahapatiratanappamukhāni; caturāsīti khattiyasahassāni ahesuṃ anuyantāni
pariṇāyakaratanappamukhāni; caturāsīti dhenusahassāni ahesuṃ
duhasandanāni [dukūlasandanāni(pī.)] dukūlasandānāni [dukūlasandanāni
(pī.) dukūlasandānāni (saṃ. ni. 3.96)] kaṃsūpadhāraṇāni;
caturāsīti vatthakoṭisahassāni ahesuṃ khomasukhumānaṃ
kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ ;
(rañño, ānanda, mahāsudassanassa) [(
) sī. ipotthakesu natthi] caturāsīti
thālipākasahassāni ahesuṃ sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha.
264. ‘‘Tena kho
panānanda, samayena rañño mahāsudassanassa caturāsīti nāgasahassāni
sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Atha kho, ānanda, rañño
mahāsudassanassa etadahosi – ‘imāni kho me caturāsīti nāgasahassāni
sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti, yaṃnūna vassasatassa vassasatassa
accayena dvecattālīsaṃ dvecattālīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ
upaṭṭhānaṃ āgaccheyyu’nti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano
pariṇāyakaratanaṃ āmantesi – ‘imāni kho me, samma pariṇāyakaratana,
caturāsīti nāgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti, tena hi,
samma pariṇāyakaratana, vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṃ
dvecattālīsaṃ nāgasahassāni
sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgacchantū’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda,
pariṇāyakaratanaṃ rañño mahāsudassanassa paccassosi. Atha kho, ānanda,
rañño mahāsudassanassa aparena samayena vassasatassa vassasatassa
accayena dvecattālīsaṃ dvecattālīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ
upaṭṭhānaṃ āgamaṃsu.
Subhaddādeviupasaṅkamanaṃ
265. ‘‘Atha kho,
ānanda, subhaddāya deviyā bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ
bahunnaṃ vassasahassānaṃ
accayena etadahosi – ‘ciraṃ diṭṭho kho me rājā mahāsudassano. Yaṃnūnāhaṃ
rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkameyya’nti. Atha kho, ānanda,
subhaddā devī itthāgāraṃ
āmantesi – ‘etha tumhe sīsāni nhāyatha pītāni vatthāni pārupatha. Ciraṃ
diṭṭho no rājā mahāsudassano, rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya
upasaṅkamissāmā’ti. ‘Evaṃ, ayye’ti kho, ānanda, itthāgāraṃ subhaddāya
deviyā paṭissutvā sīsāni nhāyitvā pītāni vatthāni pārupitvā yena
subhaddā devī tenupasaṅkami. Atha kho, ānanda, subhaddā devī
pariṇāyakaratanaṃ āmantesi – ‘kappehi, samma pariṇāyakaratana,
caturaṅginiṃ senaṃ, ciraṃ diṭṭho no rājā mahāsudassano, rājānaṃ
mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā’ti. ‘Evaṃ, devī’ti kho, ānanda,
pariṇāyakaratanaṃ subhaddāya deviyā paṭissutvā caturaṅginiṃ senaṃ
kappāpetvā subhaddāya deviyā paṭivedesi – ‘kappitā kho, devi,
caturaṅginī senā, yassadāni kālaṃ maññasī’ti. Athakho, ānanda, subhaddā devī
caturaṅginiyā senāya saddhiṃ itthāgārena yena dhammo pāsādo
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā yena
mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mahāviyūhassa
kūṭāgārassa dvārabāhaṃ ālambitvā aṭṭhāsi. Atha kho, ānanda, rājā
mahāsudassano saddaṃ sutvā – ‘kiṃ nu kho mahato viya janakāyassa
saddo’ti mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamanto addasa subhaddaṃ deviṃ
dvārabāhaṃ ālambitvā ṭhitaṃ, disvāna subhaddaṃ deviṃ etadavoca –
‘ettheva, devi, tiṭṭha mā pāvisī’ti. Atha kho, ānanda, rājā
mahāsudassano aññataraṃ purisaṃ
āmantesi – ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ
pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapehī’ti. ‘Evaṃ,
devā’ti kho, ānanda, so puriso rañño mahāsudassanassa paṭissutvā
mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye
tālavane paññapesi. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano dakkhiṇena
passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.
266. ‘‘Atha kho,
ānanda, subhaddāya deviyā etadahosi – ‘vippasannāni kho rañño
mahāsudassanassa indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, mā heva
kho rājā mahāsudassano kālamakāsī’ti rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca –
‘Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni.
Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imānite, deva,
caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ
janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni
mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite
apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni
sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni
paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni
sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi,
jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni
te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni
hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva ,
chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti
assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni
valāhakaassarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ
karohi. Imāni te, deva caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni
byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni
sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni
vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ
karohi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni.
Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva,
caturāsīti itthisahassāni itthiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ
janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti
gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi
jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni
anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi
jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni
duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni.
Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva,
caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ
koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ.
Ettha, deva, chandaṃ janehi, jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva,
caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyati.
Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohī’ti.
267. ‘‘Evaṃ
vutte, ānanda, rājā mahāsudassano subhaddaṃ deviṃ etadavoca –
‘Dīgharattaṃ kho maṃ tvaṃ, devi, iṭṭhehi kantehi piyehi manāpehi
samudācarittha; atha ca pana maṃ tvaṃ pacchime kāle aniṭṭhehi akantehi
appiyehi amanāpehi samudācarasī’ti. ‘Kathaṃ carahi taṃ, deva,
samudācarāmī’ti? ‘Evaṃ kho maṃ tvaṃ, devi, samudācara – ‘‘sabbeheva,
deva, piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, mā kho tvaṃ,
deva, sāpekkho kālamakāsi, dukkhā sāpekkhassa kālaṅkiriyā, garahitā ca
sāpekkhassa kālaṅkiriyā. Imāni te,
deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni.
Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva,
caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ
pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te ,
deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha,
deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti
pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni
gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni
kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni
ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni
sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni.
Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva,
caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni
hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ
pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti rathasahassāni
sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni
paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni
hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ
pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni
maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni
subhaddādevippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni
gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni
pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni
kaṃsūpadhāraṇāni. Ettha deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi.
Imāni te, deva, caturāsīti
vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ
koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite
apekkhaṃ mākāsi. Imāni te
deva caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro
abhihariyati. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsī’’’ti.
268. ‘‘Evaṃ vutte,
ānanda, subhaddā devī parodi assūni pavattesi. Atha kho, ānanda,
subhaddā devī assūni puñchitvā [pamajjitvā
(sī. syā. pī.), puñjitvā (ka.)] rājānaṃ
mahāsudassanaṃ etadavoca –
‘Sabbeheva , deva, piyehi
manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, mā kho tvaṃ, deva, sāpekkho
kālamakāsi, dukkhā sāpekkhassa kālaṅkiriyā, garahitā ca sāpekkhassa
kālaṅkiriyā. Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni
kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni
dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni
mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite
apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni
sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni
paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni
sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha
jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni
sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni
uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te , deva,
caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni
hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni .
Ettha, deva, chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva,
caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni
dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni
sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha,
deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti
maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite
apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni
itthiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ
mākāsi. Imāni te , deva,
caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva,
chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti
khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva,
chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti
dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni. Ettha, deva, chandaṃ
pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti
vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ
koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite
apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ
pātaṃ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha ,
deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsī’ti.
Brahmalokūpagamaṃ
269. ‘‘Atha kho,
ānanda, rājā mahāsudassano nacirasseva kālamakāsi. Seyyathāpi, ānanda,
gahapatissa vā gahapatiputtassa vā manuññaṃ bhojanaṃ bhuttāvissa
bhattasammado hoti, evameva kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa māraṇantikā
vedanā ahosi. Kālaṅkato ca, ānanda, rājā mahāsudassano sugatiṃ
brahmalokaṃ upapajji. Rājā, ānanda, mahāsudassano caturāsīti
vassasahassāni kumārakīḷaṃ [kīḷitaṃ
(ka.), kīḷikaṃ (sī. pī.)] kīḷi.
Caturāsīti vassasahassāni oparajjaṃ kāresi. Caturāsīti vassasahassāni
rajjaṃ kāresi. Caturāsīti vassasahassāni gihibhūto [gihībhūto
(sī. pī.)] dhamme
pāsāde brahmacariyaṃ cari [brahmacariyamacari
(ka.)]. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ
maraṇā brahmalokūpago ahosi.
270. ‘‘Siyā kho
panānanda, evamassa – ‘añño nūna tena samayena rājā mahāsudassano
ahosī’ti, na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena
rājā mahāsudassano ahosiṃ. Mama tāni caturāsīti nagarasahassāni
kusāvatīrājadhānippamukhāni, mama tāni caturāsīti pāsādasahassāni
dhammapāsādappamukhāni, mama tāni caturāsīti kūṭāgārasahassāni
mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni, mama tāni caturāsīti pallaṅkasahassāni
sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni
paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni,
mama tāni caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni
hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni, mama tāni caturāsīti
assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni
valāhakaassarājappamukhāni, mama tāni caturāsīti rathasahassāni
sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni
dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni
sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni, mama tāni
caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti
itthisahassāni subhaddādevippamukhāni, mama tāni caturāsīti
gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti
khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni, mama tāni
caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni, mama tāni
caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ
koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ, mama tāni caturāsīti
thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha.
271. ‘‘Tesaṃ kho
panānanda, caturāsītinagarasahassānaṃ ekaññeva taṃ nagaraṃ hoti, yaṃ
tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ kusāvatī rājadhānī. Tesaṃ kho
panānanda, caturāsītipāsādasahassānaṃ ekoyeva so pāsādo hoti, yaṃ tena
samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ
dhammo pāsādo. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītikūṭāgārasahassānaṃ
ekaññeva taṃ kūṭāgāraṃ hoti, yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ
mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītipallaṅkasahassānaṃ
ekoyeva so pallaṅko hoti, yaṃ tena samayena paribhuñjāmi yadidaṃ
sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā dantamayo vā sāramayo vā. Tesaṃ kho
panānanda, caturāsītināgasahassānaṃ ekoyeva so nāgo hoti, yaṃ tena
samayena abhiruhāmi yadidaṃ uposatho nāgarājā. Tesaṃ kho
panānanda, caturāsītiassasahassānaṃ ekoyeva so asso hoti, yaṃ tena
samayena abhiruhāmi yadidaṃ valāhako assarājā. Tesaṃ kho panānanda,
caturāsītirathasahassānaṃ ekoyeva so ratho hoti, yaṃ tena samayena
abhiruhāmi yadidaṃ vejayantaratho. Tesaṃ kho panānanda,
caturāsītiitthisahassānaṃ ekāyeva sā
itthī hoti, yā tena samayena paccupaṭṭhāti khattiyānī vā vessinī [vessāyinī
(syā.), velāmikānī (ka. sī. pī.) velāmikā (saṃ. ni. 3.96)] vā.
Tesaṃ kho panānanda, vā. Tesaṃ kho panānanda,
caturāsītivatthakoṭisahassānaṃ ekaṃyeva taṃ dussayugaṃ hoti, yaṃ tena
samayena paridahāmi khomasukhumaṃ vā kappāsikasukhumaṃ vā
koseyyasukhumaṃ vā kambalasukhumaṃ vā. Tesaṃ kho panānanda,
caturāsītithālipākasahassānaṃ ekoyeva so thālipāko hoti, yato
nāḷikodanaparamaṃ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṃ.
272.
‘‘Passānanda, sabbete saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaṃ aniccā
kho, ānanda, saṅkhārā; evaṃ addhuvā kho, ānanda, saṅkhārā; evaṃ
anassāsikā kho, ānanda, saṅkhārā! Yāvañcidaṃ, ānanda ,
alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.
‘‘Chakkhattuṃ kho panāhaṃ, ānanda, abhijānāmi imasmiṃ padese sarīraṃ
nikkhipitaṃ, tañca kho rājāva samāno cakkavattī dhammiko dhammarājā
cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyapatto sattaratanasamannāgato, ayaṃ
sattamo sarīranikkhepo. Na kho panāhaṃ, ānanda, taṃ padesaṃ
samanupassāmi sadevake loke samārake sabrahmake
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yattha tathāgato aṭṭhamaṃ
sarīraṃ nikkhipeyyā’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato
athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Aniccā vata saṅkhārā,
uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.
Mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
≧✯◡✯≦
01 || 02 ||
03 || 04 ||
05 || 06 ||
07 || 08 ||
09 || 10 ||
11 || 12 ||
13 || 14 ||
15 || 16 ||
17
18 || 19 ||
20 || 21 ||
22 || 23 ||
24 || 25 ||
26 || 27 ||
28 || 29 ||
30 || 31 ||
32 || 33 ||
34
