Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Dīghanikāyo
Pāthikavaggapāḷi
30. Lakkhaṇasuttaṃ
Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni
198. Evaṃ me
sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti.
‘‘Bhaddante’’ti [bhadanteti
(sī. syā. pī.)] te
bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
199.
‘‘Dvattiṃsimāni, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi
samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṃ
ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī
janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta
ratanāni bhavanti; seyyathidaṃ, cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ
maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ.
Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā
parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena
dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ
pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado [vivaṭacchado
(syā. ka.), vivattacchado (sī. pī.)].
200. ‘‘Katamāni
ca tāni, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi
samannāgatassa mahāpurisassa dveva
gatiyo bhavanti anaññā? Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe…
sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke
vivaṭṭacchado.
‘‘Idha, bhikkhave, mahāpuriso suppatiṭṭhitapādo hoti. Yampi, bhikkhave,
mahāpuriso suppatiṭṭhitapādo hoti, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa
mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave,
mahāpurisassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni
sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni [sabbākāraparipūrāni
suvibhattantarāni (sī. pī.)]. Yampi ,
bhikkhave, mahāpurisassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti
sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni, idampi,
bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāpuriso āyatapaṇhi hoti…pe… dīghaṅguli
hoti… mudutalunahatthapādo hoti… jālahatthapādo hoti… ussaṅkhapādo hoti…
eṇijaṅgho hoti… ṭhitakova anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni
parimasati parimajjati… kosohitavatthaguyho hoti… suvaṇṇavaṇṇo hoti
kañcanasannibhattaco… sukhumacchavi hoti, sukhumattā chaviyā rajojallaṃ
kāye na upalimpati… ekekalomohoti, ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni…
uddhaggalomo hoti, uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni
kuṇḍalāvaṭṭāni[kuṇḍalāvattāni
(bahūsu)] dakkhiṇāvaṭṭakajātāni [dakkhiṇāvattakajātāni
(sī. syā. pī.)] …
brahmujugatto hoti… sattussado hoti… sīhapubbaddhakāyo hoti…
citantaraṃso [pitantaraṃso
(syā.)] hoti…
nigrodhaparimaṇḍalo hoti, yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo
yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo… samavaṭṭakkhandho hoti…
rasaggasaggī hoti… sīhahanu hoti… cattālīsadanto hoti …
samadanto hoti… aviraḷadanto hoti… susukkadāṭho hoti… pahūtajivho hoti…
brahmassaro hoti karavīkabhāṇī… abhinīlanetto hoti… gopakhumo hoti… uṇṇā
bhamukantare jātā hoti, odātā mudutūlasannibhā. Yampi, bhikkhave,
mahāpurisassa uṇṇā bhamukantare jātā hoti, odātā mudutūlasannibhā,
idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave,
mahāpuriso uṇhīsasīso hoti. Yampi, bhikkhave, mahāpuriso uṇhīsasīso
hoti, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
‘‘Imāni kho tāni, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa
mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo
bhavanti anaññā. Sace agāraṃ
ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ
pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.
‘‘Imāni kho, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni
bāhirakāpi isayo dhārenti, no
ca kho te jānanti – ‘imassa kammassa kaṭattā idaṃ lakkhaṇaṃ
paṭilabhatī’ti.
(1) Suppatiṭṭhitapādatālakkhaṇaṃ
201. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno daḷhasamādāno ahosi kusalesu dhammesu,
avatthitasamādāno kāyasucarite vacīsucarite manosucarite dānasaṃvibhāge
sīlasamādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya
kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu dhammesu .
So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā
paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi
ṭhānehi adhiggaṇhāti dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena
dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi
dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi. So tato cuto
itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati.
Suppatiṭṭhitapādo hoti. Samaṃ pādaṃ bhūmiyaṃ nikkhipati, samaṃ
uddharati, samaṃ sabbāvantehi pādatalehi bhūmiṃ phusati.
202. ‘‘So tena
lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī
dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto
sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti; seyyathidaṃ,
cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ
gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa
puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ
sāgarapariyantaṃ akhilamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ
nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati .
Rājā samāno kiṃ labhati? Akkhambhiyo [avikkhambhiyo
(sī. pī.)] hoti kenaci
manussabhūtena paccatthikena
paccāmittena. Rājā samāno idaṃ labhati. ‘‘Sace kho pana agārasmā
anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.
Buddho samāno kiṃ labhati? Akkhambhiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā
paccatthikehi paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena vā brāhmaṇena
vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno
idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
203. Tatthetaṃ vuccati
–
‘‘Sacce ca dhamme ca dame ca saṃyame,
Soceyyasīlālayuposathesu ca;
Dāne ahiṃsāya asāhase rato,
Daḷhaṃ samādāya samattamācari [samantamācari
(syā. ka.)].
‘‘So tena kammena divaṃ samakkami [apakkami
(syā. ka.)],
Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi [aṃnvabhi
(ṭīkā)];
Tato cavitvā punarāgato idha,
Samehi pādehi phusī vasundharaṃ.
‘‘Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā,
Samappatiṭṭhassa na hoti khambhanā;
Gihissa vā pabbajitassa vā puna [pana
(syā.)],
Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakaṃ.
‘‘Akkhambhiyo hoti
agāramāvasaṃ,
Parābhibhū sattubhi nappamaddano;
Manussabhūtenidha hoti kenaci,
Akkhambhiyo tassa phalena kammuno.
‘‘Sace ca pabbajjamupeti
tādiso,
Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo;
Aggo na so gacchati jātu khambhanaṃ,
Naruttamo esa hi tassa dhammatā’’ti.
(2) Pādatalacakkalakkhaṇaṃ
204. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno
bahujanassasukhāvaho ahosi, ubbegauttāsabhayaṃ apanuditā, dhammikañca
rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidhātā, saparivārañca dānaṃ adāsi. So tassa
kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā paraṃ
maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato
samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Heṭṭhāpādatalesu cakkāni
jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni
suvibhattantarāni.
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāparivāro hoti; mahāssa honti
parivārā brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā
gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā
kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ
pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Buddho samāno
kiṃ labhati? Mahāparivāro hoti; mahāssa honti parivārā bhikkhū
bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho
samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
205. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Pure puratthā purimāsu jātisu,
Manussabhūto bahunaṃ sukhāvaho;
Ubbhegauttāsabhayāpanūdano,
Guttīsu rakkhāvaraṇesu ussuko.
‘‘So tena kammena divaṃ
samakkami,
Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi;
Tato cavitvā punarāgato idha,
Cakkāni pādesu duvesu vindati.
‘‘Samantanemīni sahassarāni ca,
Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā;
Disvā kumāraṃ
satapuññalakkhaṇaṃ,
Parivāravā hessati sattumaddano.
Tathā hī cakkāni samantanemini,
Sace na pabbajjamupeti
tādiso;
Vatteti cakkaṃ pathaviṃ pasāsati,
Tassānuyantādha [tassānuyuttā
idha (sī. pī.), tassānuyantā idha (syā. ka.)] bhavanti
khattiyā.
‘‘Mahāyasaṃ saṃparivārayanti naṃ,
Sace ca pabbajjamupeti tādiso;
Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo,
Devāmanussāsurasakkarakkhasā [sattarakkhasā
(ka.) sī. syāaṭṭhakathā oloketabbā].
‘‘Gandhabbanāgā vihagā catuppadā,
Anuttaraṃ devamanussapūjitaṃ;
Mahāyasaṃ saṃparivārayanti na’’nti.
(3-5) Āyatapaṇhitāditilakkhaṇaṃ
206. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato ahosi
nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī
vihāsi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā…pe… so
tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati.
Āyatapaṇhi ca hoti, dīghaṅguli ca brahmujugatto ca.
‘‘So tehi lakkhaṇehi
samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā
samāno kiṃ labhati? Dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko, dīghamāyuṃ pāleti, na
sakkā hoti antarā jīvitā voropetuṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena
paccāmittena . Rājā samāno
idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko,
dīghamāyuṃ pāleti, na sakkā hoti antarā jīvitā voropetuṃ paccatthikehi
paccāmittehi samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā
kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
207. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Māraṇavadhabhayattano [maraṇavadhabhayattano
(sī. pī. ka.), maraṇavadhabhayamattano (syā.)] viditvā,
Paṭivirato paraṃ māraṇāyahosi;
Tena sucaritena saggamagamā [tena
so sucaritena saggamagamāsi (syā.)],
Sukataphalavipākamanubhosi.
‘‘Caviya punaridhāgato samāno,
Paṭilabhati idha tīṇi lakkhaṇāni;
Bhavati vipuladīghapāsaṇhiko,
Brahmāva suju subho sujātagatto.
‘‘Subhujo susu susaṇṭhito sujāto,
Mudutalunaṅguliyassa honti;
Dīghā tībhi purisavaraggalakkhaṇehi,
Cirayapanāya [cirayāpanāya
(syā.)] kumāramādisanti.
‘‘Bhavati yadi gihī ciraṃ yapeti,
Cirataraṃ pabbajati yadi tato hi;
Yāpayati ca
vasiddhibhāvanāya,
Iti dīghāyukatāya taṃ nimitta’’nti.
(6) Sattussadatālakkhaṇaṃ
208. ‘‘Yampi ,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno dātā ahosi paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ
bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ.
So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ
mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati, sattussado hoti, sattassa ussadā honti;
ubhosu hatthesu ussadā honti, ubhosu pādesu ussadā honti, ubhosu
aṃsakūṭesu ussadā honti, khandhe ussado hoti.
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ
khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ. Rājā samāno
idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ
khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ. Buddho samāno
idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
209. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Khajjabhojjamatha leyya sāyiyaṃ,
Uttamaggarasadāyako ahu;
Tena so sucaritena kammunā,
Nandane ciramabhippamodati.
‘‘Satta cussade
idhādhigacchati,
Hatthapādamudutañca vindati;
Āhu byañjananimittakovidā,
Khajjabhojjarasalābhitāya naṃ.
‘‘Yaṃ gihissapi [na
taṃ gihissāpi (syā.)] tadatthajotakaṃ,
Pabbajjampi ca tadādhigacchati;
Khajjabhojjarasalābhiruttamaṃ,
Āhu sabbagihibandhanacchida’’nti.
(7-8) Karacaraṇamudujālatālakkhaṇāni
210. ‘‘Yampi ,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ saṅgāhako ahosi –
dānena peyyavajjena [piyavācena
(syā. ka.)] atthacariyāya
samānattatāya. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ
āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati.
Mudutalunahatthapādo ca hoti jālahatthapādo ca.
‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Susaṅgahitaparijano hoti,
susaṅgahitāssa honti brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā
anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno
idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Susaṅgahitaparijano hoti,
susaṅgahitāssa honti bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā
asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
211. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Dānampi catthacariyatañca [dānampi
ca atthacariyatampi ca (sī. pī.)],
Piyavāditañca samānattatañca [piyavadatañca
samānachandatañca (sī. pī.)];
Kariyacariyasusaṅgahaṃ bahūnaṃ,
Anavamatena guṇena yāti saggaṃ.
‘‘Caviya punaridhāgato samāno,
Karacaraṇamudutañca jālino ca;
Atirucirasuvaggudassaneyyaṃ,
Paṭilabhati daharo susu kumāro.
‘‘Bhavati parijanassavo
vidheyyo,
Mahimaṃ āvasito susaṅgahito;
Piyavadū hitasukhataṃ
jigīsamāno [jigiṃ
samāno (sī. syā. pī.)],
Abhirucitāni guṇāni ācarati.
‘‘Yadi ca jahati sabbakāmabhogaṃ,
Kathayati dhammakathaṃ jino janassa;
Vacanapaṭikarassābhippasannā ,
Sutvāna dhammānudhammamācarantī’’ti.
(9-10) Ussaṅkhapādauddhaggalomatālakkhaṇāni
212. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno [samāno
bahuno janassa (sī. pī.)] atthūpasaṃhitaṃ
dhammūpasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsitā ahosi, bahujanaṃ nidaṃsesi, pāṇīnaṃ
hitasukhāvaho dhammayāgī. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto
itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati.
Ussaṅkhapādo ca hoti, uddhaggalomo ca.
‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho
ca uttamo ca pavaro ca kāmabhogīnaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho
samāno kiṃ labhati? Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro
ca sabbasattānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
213. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Atthadhammasahitaṃ [atthadhammasaṃhitaṃ
(ka. sī. pī.), atthadhammupasaṃhitaṃ (ka.)] pure
giraṃ,
Erayaṃ bahujanaṃ nidaṃsayi;
Pāṇinaṃ hitasukhāvaho ahu,
Dhammayāgamayajī [dhammayāgaṃ
assaji (ka.)] amaccharī.
‘‘Tena so sucaritena kammunā,
Suggatiṃ vajati tattha
modati;
Lakkhaṇāni ca duve idhāgato,
Uttamappamukhatāya [uttamasukhatāya
(syā.), uttamapamukkhatāya (ka.)] vindati.
‘‘Ubbhamuppatitalomavā saso,
Pādagaṇṭhirahu sādhusaṇṭhitā;
Maṃsalohitācitā tacotthatā,
Uparicaraṇasobhanā [uparijānusobhanā
(syā.), upari ca pana sobhanā (sī. pī.)] ahu.
‘‘Gehamāvasati ce tathāvidho,
Aggataṃ vajati kāmabhoginaṃ;
Tena uttaritaro na vijjati,
Jambudīpamabhibhuyya iriyati.
‘‘Pabbajampi ca anomanikkamo,
Aggataṃ vajati sabbapāṇinaṃ;
Tena uttaritaro na vijjati,
Sabbalokamabhibhuyya viharatī’’ti.
(11) Eṇijaṅghalakkhaṇaṃ
214. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno sakkaccaṃ vācetā ahosi sippaṃ vā vijjaṃ vā caraṇaṃ
vā kammaṃ vā – ‘kiṃ time khippaṃ vijāneyyuṃ, khippaṃ paṭipajjeyyuṃ, na
ciraṃ kilisseyyu’’nti. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto
itthattaṃ āgato samāno imaṃ
mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Eṇijaṅgho hoti.
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Yāni tāni rājārahāni rājaṅgāni
rājūpabhogāni rājānucchavikāni
tāni khippaṃ paṭilabhati. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ
labhati? Yāni tāni
samaṇārahāni samaṇaṅgāni samaṇūpabhogāni samaṇānucchavikāni, tāni
khippaṃ paṭilabhati. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
215. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Sippesu vijjācaraṇesu kammesu [kammasu
(sī. pī.)],
Kathaṃ vijāneyyuṃ [vijāneyya
(sī. pī.), vijāneyyu (syā.)] lahunti
icchati;
Yadūpaghātāya na hoti
kassaci,
Vāceti khippaṃ na ciraṃ kilissati.
‘‘Taṃ kammaṃ katvā kusalaṃ sukhudrayaṃ [sukhindriyaṃ
(ka.)],
Jaṅghā manuññā labhate susaṇṭhitā;
Vaṭṭā sujātā anupubbamuggatā,
Uddhaggalomā sukhumattacotthatā.
‘‘Eṇeyyajaṅghoti tamāhu puggalaṃ,
Sampattiyā khippamidhāhu [khippamidāhu
(?)] lakkhaṇaṃ;
Gehānulomāni yadābhikaṅkhati,
Apabbajaṃ khippamidhādhigacchati [khippamidādhigacchati
(?)].
‘‘Sace ca pabbajjamupeti
tādiso,
Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo;
Anucchavikassa yadānulomikaṃ,
Taṃ vindati khippamanomavikkamo [nikkamo
(sī. syā. pī.)]’’ti.
(12) Sukhumacchavilakkhaṇaṃ
216. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno samaṇaṃ
vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā ahosi – ‘‘kiṃ, bhante,
kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ
na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ
vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyaassā’’ti. So tassa
kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ
mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Sukhumacchavihoti, sukhumattā chaviyā
rajojallaṃ kāye na upalimpati.
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāpañño hoti, nāssa hoti koci
paññāya sadiso vā seṭṭho vā kāmabhogīnaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati…
buddho samāno kiṃ labhati? Mahāpañño hoti puthupañño hāsapañño [hāsupañño
(sī. pī.)] javanapañño
tikkhapañño nibbedhikapañño, nāssa hoti koci paññāya sadiso vā seṭṭho vā
sabbasattānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
217. Tatthetaṃ vuccati
–
‘‘Pure puratthā purimāsu jātisu,
Aññātukāmo paripucchitā ahu;
Sussūsitā pabbajitaṃ upāsitā,
Atthantaro atthakathaṃ nisāmayi.
‘‘Paññāpaṭilābhagatena [paññāpaṭilābhakatena
(sī. pī.) ṭīkā oloketabbā] kammunā,
Manussabhūto sukhumacchavī ahu;
Byākaṃsu uppādanimittakovidā,
Sukhumāni atthāni avecca dakkhiti.
‘‘Sace na pabbajjamupeti tādiso,
Vatteti cakkaṃ pathaviṃ pasāsati;
Atthānusiṭṭhīsu pariggahesu ca,
Na tena seyyo sadiso ca vijjati.
‘‘Sace ca pabbajjamupeti
tādiso,
Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo;
Paññāvisiṭṭhaṃ labhate anuttaraṃ,
Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhaso’’ti.
(13) Suvaṇṇavaṇṇalakkhaṇaṃ
218. ‘‘Yampi ,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno akkodhano ahosi anupāyāsabahulo, bahumpi vutto
samāno nābhisajji na kuppi na byāpajji na patitthīyi,
na kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Dātā ca ahosi sukhumānaṃ
mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāvuraṇānaṃ [pāpuraṇānaṃ
(sī. syā. pī.)] khomasukhumānaṃ
kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. So tassa
kammassa kaṭattā upacitattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ
mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Suvaṇṇavaṇṇo hoti kañcanasannibhattaco.
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ
attharaṇānaṃ pāvuraṇānaṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ
koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho
samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ
pāvuraṇānaṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ
kambalasukhumānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
219. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Akkodhañca adhiṭṭhahi adāsi [adāsi
ca (sī. pī.)],
Dānañca vatthāni sukhumāni succhavīni;
Purimatarabhave ṭhito
abhivissaji,
Mahimiva suro abhivassaṃ.
‘‘Taṃ katvāna ito cuto
dibbaṃ,
Upapajji [upapajja
(sī. pī.)] sukataphalavipākamanubhutvā;
Kanakatanusannibho idhābhibhavati,
Suravarataroriva indo.
‘‘Gehañcāvasati naro
apabbajja,
Micchaṃ mahatimahiṃ anusāsati [pasāsati
(syā.)];
Pasayha sahidha sattaratanaṃ [pasayha
abhivasana-varataraṃ (sī. pī.)],
Paṭilabhati vimala [vipula
(syā.), vipulaṃ (sī. pī.)] sukhumacchaviṃ
suciñca.
‘‘Lābhī acchādanavatthamokkhapāvuraṇānaṃ,
Bhavati yadi anāgāriyataṃ upeti;
Sahito [suhita
(syā.), sa hi (sī. pī.)] purimakataphalaṃ
anubhavati,
Na bhavati katassa panāso’’ti.
(14) Kosohitavatthaguyhalakkhaṇaṃ
220. Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno cirappanaṭṭhe sucirappavāsino ñātimitte suhajje
sakhino samānetā ahosi. Mātarampi puttena samānetā ahosi, puttampi
mātarā samānetā ahosi, pitarampi puttena
samānetā ahosi, puttampi pitarā samānetā ahosi, bhātarampi bhātarā
samānetā ahosi, bhātarampi bhaginiyā samānetā ahosi, bhaginimpi bhātarā
samānetā ahosi, bhaginimpi bhaginiyā samānetā ahosi, samaṅgīkatvā [samaggiṃ
katvā (sī. syā. pī.)] ca
abbhanumoditā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto
itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati –
kosohitavatthaguyho hoti.
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Pahūtaputto hoti, parosahassaṃ
kho panassa puttā bhavanti sūrā
vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ
labhati? Pahūtaputto hoti, anekasahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā
vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ
bhagavā avoca.
221. Tatthetaṃ vuccati
–
‘‘Pure puratthā purimāsu jātisu,
Cirappanaṭṭhe sucirappavāsino;
Ñātī suhajje sakhino samānayi,
Samaṅgikatvā anumoditā ahu.
‘‘So tena [sa
tena (ka.)] kammena
divaṃ samakkami,
Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi;
Tato cavitvā punarāgato idha,
Kosohitaṃ vindati vatthachādiyaṃ.
‘‘Pahūtaputto bhavatī
tathāvidho,
Parosahassañca [parosahassassa
(sī. pī.)] bhavanti
atrajā;
Sūrā ca vīrā ca [sūrā
ca vīraṅgarūpā (ka.)] amittatāpanā,
Gihissa pītiṃjananā piyaṃvadā.
‘‘Bahūtarā pabbajitassa iriyato,
Bhavanti puttā vacanānusārino;
Gihissa vā pabbajitassa vā puna,
Taṃ lakkhaṇaṃ jāyati tadatthajotaka’’nti.
Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.
(15-16) Parimaṇḍalaanonamajaṇṇuparimasanalakkhaṇāni
222. ‘‘Yampi ,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno mahājanasaṅgahaṃ [mahājanasaṅgāhakaṃ
(ka.)] samekkhamāno [samapekkhamāno
(ka.)] samaṃ jānāti
sāmaṃ jānāti, purisaṃ jānāti purisavisesaṃ jānāti – ‘ayamidamarahati
ayamidamarahatī’ti tattha tattha purisavisesakaro ahosi. So tassa
kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato
samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Nigrodha parimaṇḍalo
ca hoti, ṭhitakoyeva ca anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni
parimasati parimajjati.
‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati ?
Aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo
pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Rājā samāno idaṃ labhati…pe…
buddho samāno kiṃ labhati? Aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassimāni
dhanāni honti, seyyathidaṃ, saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ
ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ. Buddho samāno idaṃ
labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
223. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Tuliya paṭivicaya cintayitvā,
Mahājanasaṅgahanaṃ [mahājanaṃ
saṅgāhakaṃ (ka.)] samekkhamāno;
Ayamidamarahati tattha tattha,
Purisavisesakaro pure ahosi.
‘‘Mahiñca pana [samā
ca pana (syā.), sa hi ca pana (sī. pī.)] ṭhito
anonamanto,
Phusati karehi ubhohi jaṇṇukāni;
Mahiruhaparimaṇḍalo ahosi,
Sucaritakammavipākasesakena.
‘‘Bahuvividhanimittalakkhaṇaññū,
Atinipuṇā manujā byākariṃsu;
Bahuvividhā gihīnaṃ arahāni,
Paṭilabhati daharo susu kumāro.
‘‘Idha ca mahīpatissa
kāmabhogī,
Gihipatirūpakā bahū bhavanti;
Yadi ca jahati sabbakāmabhogaṃ,
Labhati anuttaraṃ uttamadhanagga’’nti.
(17-19) Sīhapubbaddhakāyāditilakkhaṇaṃ
224. ‘‘Yampi ,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno bahujanassa atthakāmo ahosi hitakāmo phāsukāmo
yogakkhemakāmo – ‘kintime saddhāya vaḍḍheyyuṃ, sīlena vaḍḍheyyuṃ, sutena
vaḍḍheyyuṃ[sutena vaḍḍheyyuṃ,
buddhiyā vaḍḍheyyuṃ (syā.)], cāgena vaḍḍheyyuṃ, dhammena
vaḍḍheyyuṃ, paññāya vaḍḍheyyuṃ, dhanadhaññena vaḍḍheyyuṃ, khettavatthunā
vaḍḍheyyuṃ, dvipadacatuppadehi vaḍḍheyyuṃ, puttadārehi vaḍḍheyyuṃ,
dāsakammakaraporisehi vaḍḍheyyuṃ, ñātīhi vaḍḍheyyuṃ, mittehi vaḍḍheyyuṃ,
bandhavehi vaḍḍheyyu’nti. So tassa kammassa kaṭattā…pe…
so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi mahāpurisalakkhaṇāni
paṭilabhati. Sīhapubbaddhakāyo ca hoti citantaraṃso ca samavaṭṭakkhandho
ca.
‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Aparihānadhammohoti, na
parihāyati dhanadhaññena khettavatthunā dvipadacatuppadehi puttadārehi
dāsakammakaraporisehi ñātīhi mittehi bandhavehi, na parihāyati
sabbasampattiyā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati?
Aparihānadhammo hoti, na parihāyati saddhāya sīlena sutena cāgena
paññāya, na parihāyati sabbasampattiyā. Buddho samāno idaṃ labhati’’.
Etamatthaṃ bhagavā avoca.
225. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Saddhāya sīlena sutena buddhiyā,
Cāgena dhammena bahūhi sādhuhi;
Dhanena dhaññena ca
khettavatthunā,
Puttehi dārehi catuppadehi ca.
‘‘Ñātīhi mittehi ca bandhavehi ca,
Balena vaṇṇena sukhena cūbhayaṃ;
Kathaṃ na hāyeyyuṃ pareti icchati,
Atthassa middhī ca [idaṃ
samiddhañca (ka.), addhaṃ samiddhañca (syā.)] panābhikaṅkhati.
‘‘Sa sīhapubbaddhasusaṇṭhito
ahu,
Samavaṭṭakkhandho ca
citantaraṃso;
Pubbe suciṇṇena katena kammunā,
Ahāniyaṃ pubbanimittamassa taṃ.
‘‘Gihīpi dhaññena dhanena vaḍḍhati,
Puttehi dārehi catuppadehi ca;
Akiñcano pabbajito anuttaraṃ,
Pappoti bodhiṃ asahānadhammata’’nti [sambodhimahānadhammatanti
(syā. ka.) ṭīkā oloketabbā].
(20) Rasaggasaggitālakkhaṇaṃ
226. ‘‘Yampi ,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi pāṇinā vā leḍḍunā vā
daṇḍena vā satthena vā. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā…pe… so tato
cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati,
rasaggasaggī hoti, uddhaggāssa rasaharaṇīyo gīvāya jātā honti
samābhivāhiniyo[samavāharasaharaṇiyo
(syā.)].
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Appābādho hoti appātaṅko,
samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Rājā samāno
idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Appābādho hoti appātaṅko
samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato
nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Buddho samāno idaṃ
labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
227. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Na pāṇidaṇḍehi panātha
leḍḍunā,
Satthena vā maraṇavadhena [māraṇavadhena
(ka.)] vā pana;
Ubbādhanāya paritajjanāya vā,
Na heṭhayī janatamaheṭhako ahu.
‘‘Teneva so sugatimupecca
modati,
Sukhapphalaṃ kariya sukhāni vindati;
Samojasā [sampajjasā
(sī. pī.), pāmuñjasā (syā.), sāmañca sā (ka.)] rasaharaṇī
susaṇṭhitā,
Idhāgato labhati rasaggasaggitaṃ.
‘‘Tenāhu naṃ atinipuṇā vicakkhaṇā,
Ayaṃ naro sukhabahulo bhavissati;
Gihissa vā pabbajitassa vā puna [pana
(syā.)],
Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotaka’’nti.
(21-22) Abhinīlanettagopakhumalakkhaṇāni
228. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno na ca visaṭaṃ, na ca visāci [na
ca visācitaṃ (sī. pī.), na ca visāvi (syā.)], na ca pana viceyya
pekkhitā, ujuṃ tathā pasaṭamujumano, piyacakkhunā bahujanaṃ udikkhitā
ahosi. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno
imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Abhinīlanetto ca hoti
gopakhumo ca.
‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Piyadassano hoti bahuno janassa,
piyo hoti manāpo
brāhmaṇagahapatikānaṃ negamajānapadānaṃ gaṇakamahāmattānaṃ anīkaṭṭhānaṃ
dovārikānaṃ amaccānaṃ pārisajjānaṃ rājūnaṃ bhogiyānaṃ kumārānaṃ. Rājā
samāno idaṃ labhati…pe… buddho samāno kiṃ labhati? Piyadassano hoti
bahuno janassa, piyo hoti manāpo bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ
upāsikānaṃ devānaṃ manussānaṃ asurānaṃ nāgānaṃ gandhabbānaṃ. Buddho
samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
229. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Na ca visaṭaṃ na ca visāci [visācitaṃ
(sī. pī.), visāvi (syā.)], na ca pana viceyyapekkhitā;
Ujuṃ tathā pasaṭamujumano, piyacakkhunā bahujanaṃ udikkhitā.
‘‘Sugatīsu so phalavipākaṃ,
Anubhavati tattha modati;
Idha ca pana bhavati gopakhumo,
Abhinīlanettanayano sudassano.
‘‘Abhiyogino ca nipuṇā,
Bahū pana nimittakovidā;
Sukhumanayanakusalā manujā,
Piyadassanoti abhiniddisanti
naṃ.
‘‘Piyadassano gihīpi santo ca,
Bhavati bahujanapiyāyito;
Yadi ca na bhavati gihī
samaṇo hoti,
Piyo bahūnaṃ sokanāsano’’ti.
(23) Uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ
230. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno bahujanapubbaṅgamo ahosi kusalesu dhammesu
bahujanapāmokkho kāyasucarite vacīsucarite manosucarite
dānasaṃvibhāge sīlasamādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya
sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca
adhikusalesu dhammesu. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto
itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati – uṇhīsasīso
hoti.
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano anvāyiko hoti,
brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā
amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho
samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano anvāyiko hoti, bhikkhū bhikkhuniyo
upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ
labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
231. Tatthetaṃ vuccati
–
‘‘Pubbaṅgamo sucaritesu ahu,
Dhammesu dhammacariyābhirato;
Anvāyiko bahujanassa ahu,
Saggesu vedayittha puññaphalaṃ.
‘‘Veditvā so sucaritassa
phalaṃ,
Uṇhīsasīsattamidhajjhagamā;
Byākaṃsu byañjananimittadharā,
Pubbaṅgamo bahujanaṃ hessati.
‘‘Paṭibhogiyā manujesu idha,
Pubbeva tassa abhiharanti tadā;
Yadi khattiyo bhavati bhūmipati,
Paṭihārakaṃ bahujane labhati.
‘‘Atha cepi pabbajati so
manujo,
Dhammesu hoti paguṇo visavī;
Tassānusāsaniguṇābhirato,
Anvāyiko bahujano bhavatī’’ti.
(24-25) Ekekalomatāuṇṇālakkhaṇāni
232. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato ahosi,
saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa .
So tassa kammassa kaṭattā upacitattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato
samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Ekekalomo ca hoti,
uṇṇā ca bhamukantare jātā hoti odātā mudutūlasannibhā.
‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano upavattati,
brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā
anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājāsamāno
idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano upavattati,
bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā.
Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
233. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Saccappaṭiñño purimāsu jātisu,
Advejjhavāco alikaṃ vivajjayi;
Na so visaṃvādayitāpi kassaci,
Bhūtena tacchena tathena bhāsayi [tosayi
(sī. pī.)].
‘‘Setā susukkā mudutūlasannibhā,
Uṇṇā sujātā [uṇṇāssa
jātā (ka. sī.)] bhamukantare
ahu;
Na lomakūpesu duve ajāyisuṃ,
Ekekalomūpacitaṅgavā ahu.
‘‘Taṃ lakkhaṇaññū bahavo samāgatā,
Byākaṃsu uppādanimittakovidā;
Uṇṇā ca lomā ca yathā susaṇṭhitā,
Upavattatī īdisakaṃ bahujjano.
‘‘Gihimpi santaṃ upavattatī jano,
Bahu puratthāpakatena kammunā;
Akiñcanaṃ pabbajitaṃ anuttaraṃ,
Buddhampi santaṃ upavattati jano’’ti.
(26-27) Cattālīsaaviraḷadantalakkhaṇāni
234. ‘‘Yampi,
bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato
ahosi. Ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na
imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya ,
iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā
anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ
bhāsitā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ
āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Cattālīsadanto
ca hoti aviraḷadanto ca.
‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Abhejjapariso hoti, abhejjāssa
honti parisā, brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā
anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno
idaṃ labhati … buddho samāno
kiṃ labhati? Abhejjapariso hoti, abhejjāssa honti parisā, bhikkhū
bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho
samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
235. Tatthetaṃ vuccati
–
‘‘Vebhūtiyaṃ sahitabhedakāriṃ,
Bhedappavaḍḍhanavivādakāriṃ;
Kalahappavaḍḍhanaākiccakāriṃ,
Sahitānaṃ bhedajananiṃ na bhaṇi.
‘‘Avivādavaḍḍhanakariṃ sugiraṃ,
Bhinnānusandhijananiṃ abhaṇi;
Kalahaṃ janassa panudī
samaṅgī,
Sahitehi nandati pamodati ca.
‘‘Sugatīsu so phalavipākaṃ,
Anubhavati tattha modati;
Dantā idha honti aviraḷā sahitā,
Caturo dasassa mukhajā susaṇṭhitā.
‘‘Yadi khattiyo bhavati
bhūmipati,
Avibhediyāssa parisā bhavati;
Samaṇo ca hoti virajo vimalo,
Parisāssa hoti anugatā acalā’’ti.
(28-29) Pahūtajivhābrahmassaralakkhaṇāni
236. ‘‘Yampi ,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato
ahosi. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī
bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi. So tassa
kammassa kaṭattā upacitattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno
imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Pahūtajivho ca hoti
brahmassaro ca karavīkabhāṇī.
‘‘So tehi lakkhaṇehi
samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā
samāno kiṃ labhati? Ādeyyavāco hoti, ādiyantissa vacanaṃ
brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā
amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho
samāno kiṃ labhati? Ādeyyavāco hoti,
ādiyantissa vacanaṃ bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā
asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
237. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Akkosabhaṇḍanavihesakāriṃ,
Ubbādhikaṃ [ubbādhakaraṃ
(syā.)] bahujanappamaddanaṃ;
Abāḷhaṃ giraṃ so na bhaṇi pharusaṃ,
Madhuraṃ bhaṇi susaṃhitaṃ [susahitaṃ
(syā.)] sakhilaṃ.
‘‘Manaso piyā hadayagāminiyo,
Vācā so erayati kaṇṇasukhā;
Vācāsuciṇṇaphalamanubhavi,
Saggesu vedayatha [vedayati
(?) ṭīkā oloketabbā] puññaphalaṃ.
‘‘Veditvā so sucaritassa phalaṃ,
Brahmassarattamidhamajjhagamā;
Jivhāssa hoti vipulā puthulā,
Ādeyyavākyavacano bhavati.
‘‘Gihinopi ijjhati yathā bhaṇato,
Atha ce pabbajati so manujo;
Ādiyantissa vacanaṃ janatā,
Bahuno bahuṃ subhaṇitaṃ bhaṇato’’ti.
(30) Sīhahanulakkhaṇaṃ
238. ‘‘Yampi ,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato ahosi
kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ
bhāsitā ahosi kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. So tassa
kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ
mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati, sīhahanu hoti.
‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati?
Appadhaṃsiyo hoti kenaci manussabhūtena paccatthikena paccāmittena. Rājā
samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Appadhaṃsiyo hoti
abbhantarehi vā bāhirehi vā paccatthikehi paccāmittehi, rāgena vā dosena
vā mohena vā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā
kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā
avoca.
239. Tatthetaṃ vuccati
–
‘‘Na samphappalāpaṃ na muddhataṃ [buddhatanti
(ka.)],
Avikiṇṇavacanabyappatho ahosi;
Ahitamapi ca apanudi,
Hitamapi ca bahujanasukhañca abhaṇi.
‘‘Taṃ katvā ito cuto
divamupapajji,
Sukataphalavipākamanubhosi;
Caviya punaridhāgato samāno,
Dvidugamavaratarahanuttamalattha.
‘‘Rājā hoti suduppadhaṃsiyo,
Manujindo manujādhipati mahānubhāvo;
Tidivapuravarasamo bhavati,
Suravarataroriva indo.
‘‘Gandhabbāsurayakkharakkhasebhi [surasakkarakkhasebhi
(syā.)],
Surehi na hi bhavati
suppadhaṃsiyo;
Tathatto yadi bhavati tathāvidho,
Idha disā ca paṭidisā ca vidisā cā’’ti.
(31-32) Samadantasusukkadāṭhālakkhaṇāni
240. ‘‘Yampi,
bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe
manussabhūto samāno micchājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvikaṃ kappesi,
tulākūṭa kaṃsakūṭa mānakūṭa ukkoṭana vañcana nikati sāciyoga chedana
vadha bandhana viparāmosa ālopa sahasākārā [sāhasākārā
(sī. syā. pī.)] paṭivirato
ahosi. So tassa kammassa kaṭattā
upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti
dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena
ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi
rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni
paṭilabhati, samadanto ca hoti susukkadāṭho ca.
‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti
cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī
janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta
ratanāni bhavanti, seyyathidaṃ – cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ
maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ.
Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā
parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ
akhilamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ
phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya
ajjhāvasati. Rājā samāno kiṃ labhati? Suciparivāro hoti sucissa honti
parivārā brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā
dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ
labhati.
‘‘Sace kho pana agārasmā
anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.
Buddho samāno kiṃ labhati? Suciparivāro hoti, sucissa honti parivārā,
bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā.
Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
241. Tatthetaṃ
vuccati –
‘‘Micchājīvañca avassaji samena vuttiṃ,
Sucinā so janayittha dhammikena;
Ahitamapi ca apanudi,
Hitamapi ca bahujanasukhañca acari.
‘‘Sagge vedayati naro sukhapphalāni,
Karitvā nipuṇebhi vidūhi sabbhi;
Vaṇṇitāni tidivapuravarasamo,
Abhiramati ratikhiḍḍāsamaṅgī.
‘‘Laddhānaṃ mānusakaṃ bhavaṃ
tato,
Cavitvāna sukataphalavipākaṃ;
Sesakena paṭilabhati lapanajaṃ,
Samamapi sucisusukkaṃ [laddhāna
manussakaṃ bhavaṃ tato caviya, puna sukataphalavipākasesakena;
paṭilabhati lapanajaṃ samamapi, suci ca suvisuddhasusukkaṃ (syā.)].
‘‘Taṃ veyyañjanikā samāgatā bahavo,
Byākaṃsu nipuṇasammatā manujā;
Sucijanaparivāragaṇo bhavati,
Dijasamasukkasucisobhanadanto.
‘‘Rañño hoti bahujano,
Suciparivāro mahatiṃ mahiṃ anusāsato;
Pasayha na ca janapadatudanaṃ,
Hitamapi ca bahujanasukhañca caranti.
‘‘Atha ce pabbajati bhavati vipāpo,
Samaṇo samitarajo vivaṭṭacchado;
Vigatadarathakilamatho,
Imamapi ca paramapi ca [imampi
ca parampi ca (pī.), paraṃpi paramaṃpi ca (syā.)] passati
lokaṃ.
‘‘Tassovādakarā bahugihī ca pabbajitā ca,
Asuciṃ garahitaṃ dhunanti pāpaṃ;
Sa hi sucibhi parivuto bhavati,
Malakhilakalikilese panudehī’’ti [tassovādakarā
bahugihī ca, pabbajitā ca asucivigarahita; panudipāpassa hi
sucibhiparivuto, bhavati malakhilakakilese panudeti (syā.)].
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
Lakkhaṇasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.
≧✯◡✯≦
01 || 02 ||
03 || 04 ||
05 || 06 ||
07 || 08 ||
09 || 10 ||
11 || 12 ||
13 || 14 ||
15 || 16 ||
17
18 || 19 ||
20 || 21 ||
22 || 23 ||
24 || 25 ||
26 || 27 ||
28 || 29 ||
30 || 31 ||
32 || 33 ||
34