Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Dīghanikāyo
Pāthikavaggapāḷi
31. Siṅgālasuttaṃ
242. Evaṃ me
sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Tena kho pana samayena siṅgālako[sigālako
(sī.)] gahapatiputto
kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pańjaliko
puthudisā [puthuddisā
(sī. syā. pī.)]namassati – puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ
pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disaṃ.
243. Atha kho
bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya
pāvisi. Addasā kho bhagavā siṅgālakaṃ gahapatiputtaṃ kālasseva vuṭṭhāya
rājagahā nikkhamitvā allavatthaṃ allakesaṃ pańjalikaṃ puthudisā
namassantaṃ – puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ
disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disaṃ. Disvā siṅgālakaṃ gahapatiputtaṃ
etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho tvaṃ, gahapatiputta, kālasseva uṭṭhāya rājagahā
nikkhamitvā allavattho allakeso pańjaliko puthudisā namassasi
– puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ
heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disa’’nti? ‘‘Pitā maṃ, bhante, kālaṃ karonto
evaṃ avaca – ‘disā, tāta, namasseyyāsī’ti. So kho ahaṃ, bhante,
pituvacanaṃ sakkaronto garuṃ karonto mānento pūjento kālasseva uṭṭhāya
rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pańjaliko puthudisā namassāmi –
puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ
heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disa’’nti.
Cha disā
244. ‘‘Na kho,
gahapatiputta, ariyassa vinaye evaṃ cha disā [chaddisā
(sī. pī.)] namassitabbā’’ti.
‘‘Yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye cha disā [chaddisā
(sī. pī.)] namassitabbā?
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu, yathā ariyassa vinaye
cha disā [chaddisā
(sī. pī.)] namassitabbā’’ti.
‘‘Tena hi, gahapatiputta
suṇohi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho
siṅgālako gahapatiputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
‘‘Yato kho, gahapatiputta,
ariyasāvakassa cattāro kammakilesā pahīnā honti, catūhi ca ṭhānehi
pāpakammaṃ na karoti, cha ca bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati, so evaṃ
cuddasa pāpakāpagato chaddisāpaṭicchādī [paṭicchādī
hoti (syā.)] ubholokavijayāya
paṭipanno hoti. Tassa ayańceva loko āraddho hoti paro ca loko. So
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
Cattārokammakilesā
245. ‘‘Katamassa
cattāro kammakilesā pahīnā honti? Pāṇātipāto kho, gahapatiputta,
kammakileso, adinnādānaṃ kammakileso, kāmesumicchācāro kammakileso,
musāvādo kammakileso. Imassa cattāro kammakilesā pahīnā hontī’’ti.
Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna [idaṃ
vatvā (sī. pī.) evamīdisesu ṭhānesu] sugato
athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Pāṇātipāto adinnādānaṃ,
musāvādo ca vuccati;
Paradāragamanańceva, nappasaṃsanti paṇḍitā’’ti.
Catuṭṭhānaṃ
246. ‘‘Katamehi
catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karoti? Chandāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ
karoti, dosāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, mohāgatiṃ gacchanto
pāpakammaṃ karoti, bhayāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti. Yato kho,
gahapatiputta, ariyasāvako neva chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ
gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati; imehi catūhi
ṭhānehi pāpakammaṃ na karotī’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato
athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati;
Nihīyati yaso tassa [tassa
yeso (bahūsu, vinayepi)], kāḷapakkheva candimā.
‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo
dhammaṃ nātivattati;
Āpūrati yaso tassa [tassa
yeso (bahūsu, vinayepi)], sukkapakkheva [juṇhapakkheva
(ka.)] candimā’’ti.
Cha apāyamukhāni
247. ‘‘Katamāni cha
bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati? Surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogo kho,
gahapatiputta, bhogānaṃ apāyamukhaṃ, vikālavisikhācariyānuyogo bhogānaṃ
apāyamukhaṃ, samajjābhicaraṇaṃ bhogānaṃ apāyamukhaṃ,
jūtappamādaṭṭhānānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, pāpamittānuyogo bhogānaṃ
apāyamukhaṃ, ālasyānuyogo [ālasānuyogo
(sī. syā. pī.)] bhogānaṃ
apāyamukhaṃ.
Surāmerayassa cha ādīnavā
248. ‘‘Cha
khome, gahapatiputta, ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge.
Sandiṭṭhikā dhanajāni [dhanańjāni
(sī. pī.)], kalahappavaḍḍhanī, rogānaṃ āyatanaṃ, akittisańjananī,
kopīnanidaṃsanī , pańńāya
dubbalikaraṇītveva chaṭṭhaṃ padaṃ bhavati. Ime kho, gahapatiputta, cha
ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge.
Vikālacariyāya cha ādīnavā
249. ‘‘Cha khome,
gahapatiputta, ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge. Attāpissa agutto
arakkhito hoti, puttadāropissa agutto arakkhito hoti, sāpateyyaṃpissa
aguttaṃ arakkhitaṃ hoti, saṅkiyo ca hoti pāpakesu ṭhānesu [tesu
tesu ṭhānesu (syā.)], abhūtavacanańca tasmiṃ rūhati, bahūnańca
dukkhadhammānaṃ purakkhato hoti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā
vikālavisikhācariyānuyoge.
Samajjābhicaraṇassa cha ādīnavā
250. ‘‘Cha
khome, gahapatiputta, ādīnavā samajjābhicaraṇe. Kva [kuvaṃ
(ka. sī. pī.)] naccaṃ,
kva gītaṃ, kva vāditaṃ, kva akkhānaṃ, kva pāṇissaraṃ, kva
kumbhathunanti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā samajjābhicaraṇe.
Jūtappamādassa cha ādīnavā
251. ‘‘Cha khome,
gahapatiputta, ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge. Jayaṃ veraṃ pasavati,
jino vittamanusocati, sandiṭṭhikā dhanajāni, sabhāgatassa [sabhāye
tassa (ka.)] vacanaṃ
na rūhati, mittāmaccānaṃ paribhūto hoti, āvāhavivāhakānaṃ apatthito hoti
– ‘akkhadhutto ayaṃ purisapuggalo nālaṃ dārabharaṇāyā’ti. Ime kho,
gahapatiputta, cha ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge.
Pāpamittatāya cha ādīnavā
252. ‘‘Cha
khome, gahapatiputta, ādīnavā pāpamittānuyoge. Ye dhuttā, ye soṇḍā, ye
pipāsā, ye nekatikā, ye vańcanikā, ye sāhasikā. Tyāssa mittā honti te
sahāyā. Ime kho,
gahapatiputta, cha ādīnavā pāpamittānuyoge.
Ālasyassa cha ādīnavā
253. ‘‘Cha
khome, gahapatiputta, ādīnavā ālasyānuyoge. Atisītanti kammaṃ
na karoti, atiuṇhanti kammaṃ na karoti, atisāyanti kammaṃ na karoti,
atipātoti kammaṃ na karoti, atichātosmīti kammaṃ na karoti,
atidhātosmīti kammaṃ na karoti. Tassa evaṃ kiccāpadesabahulassa viharato
anuppannā ceva bhogā nuppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ
gacchanti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā ālasyānuyoge’’ti.
Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Hoti pānasakhā nāma,
Hoti sammiyasammiyo;
Yo ca atthesu jātesu,
Sahāyo hoti so sakhā.
‘‘Ussūraseyyā paradārasevanā,
Verappasavo [verappasaṅgo
(sī. syā. pī.)] ca
anatthatā ca;
Pāpā ca mittā sukadariyatā
ca,
Ete cha ṭhānā purisaṃ dhaṃsayanti.
‘‘Pāpamitto pāpasakho,
Pāpaācāragocaro;
Asmā lokā paramhā ca,
Ubhayā dhaṃsate naro.
‘‘Akkhitthiyo vāruṇī naccagītaṃ,
Divā soppaṃ pāricariyā akāle;
Pāpā ca mittā sukadariyatā ca,
Ete cha ṭhānā purisaṃ dhaṃsayanti.
‘‘Akkhehi dibbanti suraṃ pivanti,
Yantitthiyo pāṇasamā paresaṃ;
Nihīnasevī na ca vuddhasevī [vuddhisevī
(syā.), buddhisevī (ka.)],
Nihīyate kāḷapakkheva cando.
‘‘Yo vāruṇī addhano akińcano,
Pipāso pivaṃ papāgato [pipāsosi
atthapāgato (syā.), pipāsopi samappapāgato (ka.)];
Udakamiva iṇaṃ vigāhati,
Akulaṃ [ākulaṃ
(syā. ka.)] kāhiti
khippamattano.
‘‘Na divā soppasīlena, rattimuṭṭhānadessinā [rattinuṭṭhānadassinā
(sī. pī.), rattinuṭṭhānasīlinā (?)];
Niccaṃ mattena soṇḍena, sakkā āvasituṃ gharaṃ.
‘‘Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;
Iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave.
‘‘Yodha sītańca uṇhańca, tiṇā
bhiyyo na mańńati;
Karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ [sukhā
(sabbattha) aṭṭhakathā oloketabbā] na
vihāyatī’’ti.
Mittapatirūpakā
254.
‘‘Cattārome, gahapatiputta, amittā mittapatirūpakā veditabbā.
Ańńadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo, vacīparamo amitto
mittapatirūpako veditabbo, anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako
veditabbo, apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo.
255. ‘‘Catūhi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi ańńadatthuharo amitto mittapatirūpako
veditabbo.
‘‘Ańńadatthuharo hoti, appena bahumicchati ;
Bhayassa kiccaṃ karoti, sevati atthakāraṇā.
‘‘Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi ańńadatthuharo amitto
mittapatirūpako veditabbo.
256. ‘‘Catūhi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo.
Atītena paṭisantharati [paṭisandharati
(ka.)], anāgatena paṭisantharati, niratthakena saṅgaṇhāti,
paccuppannesu kiccesu byasanaṃ dasseti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi
ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo.
257. ‘‘Catūhi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako
veditabbo. Pāpakaṃpissa [pāpakammaṃpissa
(syā.)] anujānāti,
kalyāṇaṃpissa anujānāti, sammukhāssa vaṇṇaṃ bhāsati, parammukhāssa
avaṇṇaṃ bhāsati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi anuppiyabhāṇī
amitto mittapatirūpako veditabbo.
258. ‘‘Catūhi kho,
gahapatiputta, ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo .
Surāmeraya majjappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti, vikāla visikhā
cariyānuyoge sahāyo hoti, samajjābhicaraṇe sahāyo hoti,
jūtappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi
ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo’’ti.
259. Idamavoca
bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Ańńadatthuharo mitto, yo ca
mitto vacīparo [vacīparamo
(syā.)];
Anuppiyańca yo āha, apāyesu ca yo sakhā.
Ete amitte cattāro, iti vińńāya paṇḍito;
Ārakā parivajjeyya, maggaṃ paṭibhayaṃ yathā’’ti.
Suhadamitto
260. ‘‘Cattārome ,
gahapatiputta, mittā suhadā veditabbā. Upakāro [upakārako
(syā.)] mitto suhado
veditabbo, samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo, atthakkhāyī mitto
suhado veditabbo, anukampako mitto suhado veditabbo.
261. ‘‘Catūhi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. Pamattaṃ
rakkhati, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhati, bhītassa saraṇaṃ hoti,
uppannesu kiccakaraṇīyesu taddiguṇaṃ bhogaṃ anuppadeti. Imehi kho,
gahapatiputta, catūhi ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo.
262. ‘‘Catūhi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo.
Guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati, āpadāsu na vijahati,
jīvitaṃpissa atthāya pariccattaṃ hoti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi
ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo.
263. ‘‘Catūhi kho,
gahapatiputta, ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo. Pāpā
nivāreti, kalyāṇe niveseti, assutaṃ sāveti, saggassa maggaṃ
ācikkhati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi atthakkhāyī mitto
suhado veditabbo.
264. ‘‘Catūhi kho,
gahapatiputta, ṭhānehi anukampako mitto suhado veditabbo. Abhavenassa na
nandati, bhavenassa nandati, avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāreti, vaṇṇaṃ
bhaṇamānaṃ pasaṃsati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi
anukampako mitto suhado veditabbo’’ti.
265. Idamavoca
bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Upakāro ca yo mitto, sukhe
dukkhe [sukhadukkho
(syā. ka.)] ca yo
sakhā [yo
ca mitto sukhe dukkhe (sī. pī.)];
Atthakkhāyī ca yo mitto, yo ca mittānukampako.
‘‘Etepi mitte cattāro, iti vińńāya paṇḍito;
Sakkaccaṃ payirupāseyya, mātā puttaṃ va orasaṃ;
Paṇḍito sīlasampanno, jalaṃ aggīva bhāsati.
‘‘Bhoge saṃharamānassa, bhamarasseva irīyato;
Bhogā sannicayaṃ yanti, vammikovupacīyati.
‘‘Evaṃ bhoge samāhatvā [samāharitvā
(syā.)], alamatto kule gihī;
Catudhā vibhaje bhoge, sa ve mittāni ganthati.
‘‘Ekena bhoge bhuńjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye;
Catutthańca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī’’ti.
Chaddisāpaṭicchādanakaṇḍaṃ
266. ‘‘Kathańca,
gahapatiputta, ariyasāvako chaddisāpaṭicchādī hoti? Cha imā,
gahapatiputta, disā veditabbā. Puratthimā disā mātāpitaro veditabbā,
dakkhiṇā disā ācariyā
veditabbā, pacchimā disā puttadārā
veditabbā, uttarā disā mittāmaccā veditabbā, heṭṭhimā disā dāsakammakarā
veditabbā, uparimā disā samaṇabrāhmaṇā veditabbā.
267. ‘‘Pańcahi kho,
gahapatiputta, ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro
paccupaṭṭhātabbā – bhato ne [nesaṃ
(bahūsu)]bharissāmi, kiccaṃ nesaṃ karissāmi, kulavaṃsaṃ
ṭhapessāmi, dāyajjaṃ paṭipajjāmi, atha vā pana petānaṃ kālaṅkatānaṃ
dakkhiṇaṃ anuppadassāmīti. Imehi kho, gahapatiputta, pańcahi ṭhānehi
puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā pańcahi ṭhānehi puttaṃ
anukampanti. Pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, sippaṃ sikkhāpenti,
patirūpena dārena saṃyojenti, samaye dāyajjaṃ niyyādenti[niyyātenti
(ka. sī.)]. Imehi kho, gahapatiputta, pańcahi ṭhānehi puttena
puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā imehi pańcahi ṭhānehi puttaṃ
anukampanti. Evamassa esā puratthimā disā paṭicchannā hoti khemā
appaṭibhayā.
268. ‘‘Pańcahi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā
paccupaṭṭhātabbā – uṭṭhānena upaṭṭhānena sussusāya pāricariyāya
sakkaccaṃ sippapaṭiggahaṇena [sippaṃ
paṭiggahaṇena (syā.), sippauggahaṇena (ka.)]. Imehi kho,
gahapatiputta, pańcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā
paccupaṭṭhitā pańcahi ṭhānehi
antevāsiṃ anukampanti – suvinītaṃ vinenti, suggahitaṃ gāhāpenti,
sabbasippassutaṃ samakkhāyino bhavanti, mittāmaccesu paṭiyādenti [paṭivedenti
(syā.)], disāsu parittāṇaṃ karonti. Imehi kho, gahapatiputta,
pańcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā
disā ācariyā paccupaṭṭhitā imehi pańcahi ṭhānehi antevāsiṃ anukampanti.
Evamassa esā dakkhiṇā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.
269. ‘‘Pańcahi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā
paccupaṭṭhātabbā – sammānanāya anavamānanāya[avimānanāya
(syā. pī.)] anaticariyāya
issariyavossaggena alaṅkārānuppadānena. Imehi kho, gahapatiputta,
pańcahi ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhitā pańcahi
ṭhānehi sāmikaṃ anukampati –
susaṃvihitakammantā ca hoti, saṅgahitaparijanā[susaṅgahitaparijanā
(sī. syā. pī.)] ca,
anaticārinī ca, sambhatańca anurakkhati, dakkhā ca hoti analasā
sabbakiccesu. Imehi kho, gahapatiputta, pańcahi ṭhānehi sāmikena
pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhitā imehi pańcahi ṭhānehi sāmikaṃ
anukampati. Evamassa esā pacchimā disā paṭicchannā hoti khemā
appaṭibhayā.
270. ‘‘Pańcahi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā
paccupaṭṭhātabbā – dānena peyyavajjena[viyavajjena
(syā. ka.)] atthacariyāya
samānattatāya avisaṃvādanatāya. Imehi kho, gahapatiputta, pańcahi
ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhitā pańcahi ṭhānehi kulaputtaṃ
anukampanti – pamattaṃ rakkhanti, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhanti,
bhītassa saraṇaṃ honti, āpadāsu na vijahanti, aparapajā cassa
paṭipūjenti. Imehi kho, gahapatiputta, pańcahi ṭhānehi kulaputtena
uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhitā imehi pańcahi ṭhānehi kulaputtaṃ
anukampanti. Evamassa esā uttarā disā paṭicchannā hoti khemā
appaṭibhayā.
271. ‘‘Pańcahi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi ayyirakena [ayirakena
(sī. syā. pī.)] heṭṭhimā disā
dāsakammakarā paccupaṭṭhātabbā – yathābalaṃ kammantasaṃvidhānena
bhattavetanānuppadānena gilānupaṭṭhānena acchariyānaṃ rasānaṃ
saṃvibhāgena samaye vossaggena. Imehi kho, gahapatiputta, pańcahi
ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhitā pańcahi
ṭhānehi ayyirakaṃ anukampanti – pubbuṭṭhāyino ca honti, pacchā nipātino
ca, dinnādāyino ca, sukatakammakarā ca, kittivaṇṇaharā ca. Imehi kho,
gahapatiputta, pańcahi ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā
paccupaṭṭhitā imehi pańcahi ṭhānehi ayyirakaṃ anukampanti. Evamassa esā
heṭṭhimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.
272. ‘‘Pańcahi
kho, gahapatiputta, ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā
paccupaṭṭhātabbā – mettena kāyakammena mettena vacīkammena mettena manokammena
anāvaṭadvāratāya āmisānuppadānena. Imehi kho, gahapatiputta, pańcahi
ṭhānehi kulaputtena uparimā disā
samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhitā chahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti – pāpā
nivārenti, kalyāṇe nivesenti, kalyāṇena manasā anukampanti, assutaṃ
sāventi, sutaṃ pariyodāpenti, saggassa maggaṃ ācikkhanti. Imehi kho,
gahapatiputta, pańcahi ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā
paccupaṭṭhitā imehi chahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti. Evamassa esā
uparimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā’’ti.
273. Idamavoca
bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Mātāpitā disā pubbā, ācariyā dakkhiṇā disā;
Puttadārā disā pacchā,
mittāmaccā ca uttarā.
‘‘Dāsakammakarā heṭṭhā,
uddhaṃ samaṇabrāhmaṇā;
Etā disā namasseyya, alamatto kule gihī.
‘‘Paṇḍito sīlasampanno, saṇho ca paṭibhānavā;
Nivātavutti atthaddho, tādiso labhate yasaṃ.
‘‘Uṭṭhānako analaso, āpadāsu na vedhati;
Acchinnavutti medhāvī, tādiso labhate yasaṃ.
‘‘Saṅgāhako mittakaro, vadańńū vītamaccharo;
Netā vinetā anunetā, tādiso labhate yasaṃ.
‘‘Dānańca peyyavajjańca, atthacariyā ca yā idha;
Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;
Ete kho saṅgahā loke,
rathassāṇīva yāyato.
‘‘Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā;
Labhetha mānaṃ pūjaṃ vā, pitā vā puttakāraṇā.
‘‘Yasmā ca saṅgahā [saṅgahe
(ka.) aṭṭhakathāyaṃ icchitapāṭho] ete,
sammapekkhanti [samavekkhanti
(sī. pī. ka.)] paṇḍitā;
Tasmā mahattaṃ papponti,
pāsaṃsā ca bhavanti te’’ti.
274. Evaṃ vutte,
siṅgālako gahapatiputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante!
Abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,
paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā
telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti. Evamevaṃ
bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ
saraṇaṃ gacchāmi dhammańca bhikkhusaṃghańca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā
dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
Siṅgālasuttaṃ [siṅgālovādasuttantaṃ
(pī.)] niṭṭhitaṃ
aṭṭhamaṃ.
≧✯◡✯≦
01 || 02 ||
03 || 04 ||
05 || 06 ||
07 || 08 ||
09 || 10 ||
11 || 12 ||
13 || 14 ||
15 || 16 ||
17
18 || 19 ||
20 || 21 ||
22 || 23 ||
24 || 25 ||
26 || 27 ||
28 || 29 ||
30 || 31 ||
32 || 33 ||
34